“Vienotība” tomēr cer panākt koalīcijas partneres atbalstu “labām reformām”
Meklējot iespējas budžetā konsolidēt papildus 50 miljonus latu, finanšu ministrs Andris Vilks (PS, “Vienotība”) var aizmirst par strukturālajām reformām veselības aprūpes sistēmā un izglītībā, šādas domas viņam labāk mājās izpaust, nevis to darīt publiski, šādu viedokli Ir.lv pauda Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis.
Viņš asi kritizēja finanšu ministra izteikumus, ka nākamā gada budžetā papildus konsolidācijai nepieciešamos 50 miljonu latu varētu gūt daļēji arī uz strukturālo reformu rēķina izglītībā, veselības aprūpē un sociālajā jomā. “Lai viņš aizmirst šos stāstus. Tas ir viņa personiskais viedoklis, to viņš mājās var teikt, “ sacīja Brigmanis.
“Ja Vilka kungam tā patīk, tad mēs varam tēmu turpināt. Mūsu izpratnē nav bijušas pietiekoši dziļas strukurālās reformas Aizsardzības, Ekonomikas un iekšlietu ministrijās [“Vienotības” pārziņā esošās ministrijas], “ sacīja Brigmanis, norādot, ka šobrīd par konsolidācijas jautājumiem ir vien “tukša runāšana” – koalīcija vienojusies izveidot darba grupu, kas pēc Jaunā gada sāks darbu pie šī jautājuma.
Savukārt “Vienotības” Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis Ir.lv pauda viedokli, ka šobrīd visi izteikumi par nākamā gada budžeta konsolidāciju ir vien “neuzmanīga retorika”, kas skaidrojama ar “pēcbudžeta nogurumu”. “Ja reformas tiks vērstas uz situācijas uzlabošanos, nevis pasliktināšanos, tās būs labas reformas, tad zaļzemnieki būs gatavi reformām, “ uzskata Zaķis, norādot, ka “spēka ministrijās” jau ir veiktas reformas.
Jau vēstīts, ka finanšu ministrs Andris Vilks pirmdien vakarā pēc nākamā gada budžeta pieņemšanas žurnālistiem atzina, ka budžeta konsolidācijai nepieciešamos 50 miljonus latu varētu veikt arī, īstenojot strukturālās reformas veselības, izglītības un sociālās aprūpes jomās. Tāpat daļu budžeta tēriņu iecerēts konsolidēt arī, palielinot nodokļus.
Komentāri (68)
anita_meistere 22.12.2010. 13.32
imho aizsardzības ministrija Lieģa kungs ir izdarījis ļoti daudz,un tur tiešam vairs neko neprasās.
par izglītības nozari..un it īpaši par augstāko izglītību…tur ir pilnīgs haoss, bardaks. pats esmu tajā nozarē strādājis vairākus gadus, nevarēju izturēt to viruvi un cinisko valsts līdzēkļu izzagšanu un izsaimniekošanu.
viens konkrēt piemērs. skolēnu skaits samazinās, skolotāju pārpalikums. tai paša laikā valsts augstskolā tiek masveidā par valsts lidzekļiem gatavoti jauni skolotāji. nē, es nesaku ka visu jaklapē ciet…bet ir ja’but kaut kādam plānam!
par arodizglīdītu/preffesionāli runājot, tad tā ir vispar pabērna lomā. tā pati vācijas tautsaimniecība balstās uz tāda tipa profesijām. mums atkla caurkritis vidusskolnieks var mierīgi turpināt studijas jurisprudencē vai ekonomikā:D
4
vilcina_ieva > anita_meistere 22.12.2010. 16.58
Nav jau arī pašu inženieru… Ir tikai maģistri un bakalauri, kuri visas zināšanas apguvuši teorētiski… Inženieru prakse likvidēta “kā šķira”…:D
0
anita_meistere > anita_meistere 22.12.2010. 17.00
te ir arī parmetums vietā pret pašiem darba devējiem, kuru līdzdalība speciālistu sagatavošana ir niecīga…runāju par praksi, laboratorijām utt.
ir daži patīkami izņēmumi, kad spējīgiem studentiem maksā stīpas un vēlāk piedāvā darbu…bet tas ir tāds retums. tāpeč nav jabrīnās, ka jauniceptie inženieri spej galvā izrēkināt 3 kaŗšo laukintegrāli, bet elementāras lietas iz prakses redz pirmo reizi.
0
piziks > anita_meistere 22.12.2010. 16.16
Nu-u, ikdienas pieredze liecina, ka par tagadējiem strādniekiem rasējumu un shēmu lasīšanā vēl švakāka ir liela daļa jauno inženieru. Un — gan strādniekiem tagadējiem, gan jaunajiem inženieriem tehniskais zīmējums vispār ir nedzirdēta lieta bieži vien.
0
vilcina_ieva > anita_meistere 22.12.2010. 15.27
Nu nav jau arī Vācijas izglītības sistēma nekāda ideālā, taču par arodizglītības līmeni piekrītu.
Īstenībā Latvijai visvairāk pietrūkst KVALIFICĒTU strādnieku, kuri būtu spējīgi paši, bez “pamudinājumiem no malas”, veikt viņiem doto uzdevumu. Vienalga, mūrēt, flīzēt, metināt vai virpot… Mūsējie atnāk “stroikā” un “teļa acis” atvēruši skatās, kamēr ar pirkstu neparāda – vilkt kabeli no šejienes, līdz turienei… Rasējumi un projekti šiem ļaudīm ir “lieka greznība”. Labākajā gadījumā papīrs kuru paklāt apakšā, lai apsēžoties bikses nenosmērētu…
0
martins_kibilds 22.12.2010. 13.28
Jā, valstiska domāšana, ko neteiksi. Atkal ministrijas tiek uzlūkotas kā partiju privātkantori. Veselības aprūpes sfērā un izglītībā reformas jau sen ir vajadzīgas.
3
varbūt ka tā > martins_kibilds 22.12.2010. 14.54
Kārtējo reizi Zaķis izcēlās kā izcils Vienotības demagogs.
0
piziks > martins_kibilds 22.12.2010. 16.12
Zaķis īpaši stiprs esot žestu valodā, tādēļ diez vai viņam vajadzētu runāt.
0
Guncītis > martins_kibilds 22.12.2010. 14.20
kā zobusāpes zzs uztver atrašanos koalīcijā ar vienotību. Vecā sistēma viņiem gan patīk, gan nepieciešama pastāvēšanai. Par ilgtermiņa Latvijas labklājību viņiem domāšana nesniedzas.
0
mary75 22.12.2010. 13.40
Neviens jau arī necer, ka ZZS spēs ves. un izglītības nozarē kaut ko jēdzīgu reformēt.
Izskatās, Brigmanis neredz atšķirību starp “griesanu” un “reformām”.
Kaut arī, visa valdība mēģina griešanu iesmērēt kā “reformas”.Nožēlojami, ka nekas nav mainījies, katrs domā tikai par savu lauciņu, par valsti kopumā nedomā neviens.
Nu, ja no ZZS to neviens arī negaidīja, no V gaidīja, bet, kļūdījās, sfēras, kurās nepieciešamas visnozīmīgākās reformas, V laimīgi uzgrūda ZZS, skaidri zinot to petenciālu, ka tie jau nu neko reformēt vispār nav spējīgi.
Un vēl zīmīgi, ka neviens politiķis pēc vēlēšanām kā uz burvju mājienu vairs nerunā par valsts administracijas reformām, tur, avcīmredzot, pilnīgs konsensuss – savējos neatdosim ne par kādu cenu.
Latvijā valsts administrācijā strādā 64000
Izglītībā – 98000
Ves. aizs. – 53000
Toties laiksaimniecībā, zvejn., mežn. – 18000
rūpniec.- 103000.
Kā var eksistēt valsts ar tādu proporciju, un cik ilgi?
Vai tas nav rādītājs, kāpēc Latvijai patiešām nepieciešamas strukturalās reformas, cik ilgi tie otrie, kas ko ražo pievienoto vērtību, varēs uzturēt tos pirmos?
5
0
0
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
+4
0
Atbildēt
+5
-1
Atbildēt
+4
0
Atbildēt
@anrijs > mary75 22.12.2010. 16.26
Kur tādus ciparus ņēmi, varbūt vari iedot detalizētāku izklāstu (vai avotu), cik pakalpojumu nozarē etc. … tā lai pilna aina vēl vajadzētu skolu/studentu/pensionāru/ …. tā lai summā sanāk ~LV 2.2mlj.
tad varētu pielikt klāt algu u.c. naudu statistiku un katram būtu redzama “lielā bilde”. Labprāt tādu bildi uzģenerētu, ja būtu cipari (ticama no avota).
Intuitīvi liekas, ka bilde rādīs ka esam galīgā %$%#^!#
0
kdaljajev > mary75 22.12.2010. 13.58
Kamēr mākslīgi uzturēs.Brīnums ka SVF nespiež veikt valsts pārvaldes samazināšanu.Ja vēl pieskaita pensionārus un mazturīgos skaitļi ir briesmīgi.
0
piziks > mary75 22.12.2010. 16.22
Dzintrux, kā aizdevēji nespiež?! 2 nedēļas no vietas te dežūrēja EK misijas vadītājs Gabriele Džudiče un iesākumā pārāk diplomātiski un solīdi, vēlāk jau mazliet tiešāk/tagadējai valdībai saprotamāk ar diezgan idiotiski neatlaidību atgādināja, ka vajadazīgas patiesas un ilgtspējīgas reformas. Izskatās, ka Vienotība, savu elektorātu saudzējot un sevi pašu, protams, vilks gumiju tik ilgi, kamēr aizdevēji brutāli pieprasīs visvienkāršāk izdarāmo — samazināt pensijas, un VD ar savu tagadējo MK būs laimīgi, jo pārspeķainā pārvalde būs nosargāta, bet tautai ar puirkstu varēs rādīt uz sliktajiem no SVF un EK.
0
mary75 > mary75 22.12.2010. 14.29
SVF spiež gan, un sadarbības memorandumā ar SVF valdība solīja to izdarīt, bet, nav izdarījusi, kā viņi skaidro, “politisku iemeslu dēļ ( neviena partija savas barotnes likvidēt nevēlas).
0
mary75 > mary75 22.12.2010. 16.40
Viedis – no CSP mājas lapas, atradu šis te kategorijas, detalizētāk neko nevaru iedod.
Un Tēmeklim taisnība, tāpēc jau tāda slepenība un izvairīšanās no skaidrojumiem no valdības puses, negrib jau, lai tauta zina, ka valdība ar zobiem un nagiem gatava aizstāvēt savu pietuvināto darbavietas, kas apēd lielu daļu budžeta, toties gatava celt nodokļus utt.
Izdevīgi jau visu novelt uz aizdevējiem.
Pie varas tikušu dzimtcilvēku psiholoģija – bezatbildība un valstiskas domāšanas absolūts iztrūkums.
Solidaritāte un sociālais taisnīgums – tādas lietas mums neviens no “elites” pat dzirdējis nav.
0