Jauniešu bezdarbnieku glābiņš

Kā Eiropas brīvprātīgo plūsma mainījusies krīzes ietekmē

Jau 100 gadus tālā pagātnē Nīderlandē un ASV sākās brīvprātīgā darba tradīcijas, bet Latvijā kā organizēta kustība tā darbojas jau no 1998. gada. Kopš 2009. gada, kad sākās ekonomiskā krīze, jauniešu interese par Eiropas Brīvprātīgo darbu (EBD) ir dubultojusies. Vai tas norāda uz to ka, EBD programma tiek izmantota kā iespēja, lai aizbrauktu prom un "pārziemotu" grūtos laikus?

Krīze ietekmē interesi
Ja 2008. gadā projektā uz kādu no Eiropas Savienības (ES) valsti devās 74 Latvijas jaunieši, tad 2009. gadā jau 140 un plānots, ka 2010. gada rādītāji būs līdzīgi, ja ne pat augstāki (līdz 2010. gada 1. jūnijam projektā devās 125 jaunieši). Valsts aģentūras „Jaunatnes Starptautisko Projektu aģentūras” (JSPA) pārstāve Liene Bigača atzina, ka jauniešu interesi par projektiem var saistīt ar ekonomisko krīzi. Arī Jānis Ansons, kurš strādāja Portugālē vides jomā un nu ir atgriezies Latvijā, un informē jauniešus par EBD programmu, pamanījis, ka jauniešus interesē nauda. Respektīvi, pirmais jautājums, kas tiek uzdots – cik par to maksās? Ja pasaka, ka tas ir brīvprātīgais darbs, tad jautājumi tālāk vairs nesekojot.

Pirmie EBD programmas brīvprātīgie uzsāka savus projektus 1996. gada novembrī. Ik gadu programmā dodas ap 4 500 jauniešu, 18% no tiem – ar ierobežotām iespējām. Kad EBD 2006. gadā svinēja savu desmitgadi, tajā jau bija piedalījušies 30 000 jauniešu.

Ja strādā un nemaksā, kas tad rosina jauniešu interesi?
Pirmkārt, EBD programmu finansē Eiropas Komisija (EK) un pašam jaunietim dalība šajā projektā neizmaksā neko. EK apmaksā dzīves vietu, pārtikas izdevumus un izsniedz arī naudu ikmēneša tēriņiem, tādējādi projekta dalībnieks var dzīvot citā valstī un strādāt, mācīties valodas, kā arī iepazīt citu valstu kultūru, ne par ko nesatraucoties. 2009. gadā, iesākoties lielajam bezdarba vilnim, kad 2009. gada nogalē bija reģistrēti 179 235 tūkstoši, bet 2010. gada sākumā – 186 295 tūkstoši bezdarbnieku, var būt arī izskaidrojums tam, kāpēc tik daudzi jaunieši meklēja iespēju doties EBD – darba tirgus Latvijā bija cietis, tie kam bija darbs, to varēja droši zaudēt un tie, kuri meklēja darbu, to bija grūti atrast.

Otrkārt, tā ir personiskās dzīves krīze vai nepieciešamība „sakārtot dzīvi”. Jaunieši, kuri tikko ir beiguši vidusskolu vai universitāti, kuri nezina, vai vēlas strādāt apgūtajā profesijā vai ko vēlas studēt, tāpēc EBD ir iespēja iegūt laiku, lai "atrastu" sevi un izprastu tagadni/nākotni.

Pozitīva emigrācija?
Emigrācijas rādītāji nav iepriecinoši – pērn iedzīvotāju emigrācija uz citām valstīm ir pieaugusi par 23%, bet vēl par 22,4% sarukusi arī citu valstu iedzīvotāju imigrācija Latvijā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati. Ja 2008.gadā no Latvijas izbrauca 6007 cilvēki, tad pērn emigrējušo skaits pieaudzis līdz 7388, savukārt šā gada pirmajos deviņos mēnešos uz ārvalstīm bija emigrējuši 7714 Latvijas iedzīvotāji, liecina dati par iedzīvotāju starpvalstu migrāciju. Jāatzīmē, ka gandrīz visi izceļotāji ir ekonomiski aktīvo iedzīvotāju grupu pārstāvji, savukārt visvairāk izceļojušo ir vecuma grupā no 25 līdz 34 gadiem (37% izceļojušo).

Protams, ekonomiski aktīvo iedzīvotāju izceļošanas rādītāji vairāk saistīti ar darba meklējumiem ārzemēs, tomēr līdzīgas iezīmes jauniešu motivācijā un nākotnes gaidās saskatīt var. EBD projektu norises ilgums ir no 2 līdz 12 mēnešiem un projekta ietvaros jaunietim tiek segti transporta izdevumi uz projekta valsti un mājām. Ir tikai viens likums – jaunietim noteiktā termiņā ir jāiegādājas biļete atpakaļceļam. Respektīvi, ja ir iespējas un labvēlīgi apstākļi, jaunietis projekta valstī var uzturēties ilgāk. Lai gan JSPA pārstāve uzsver, ka EBD programmas mērķis nav iekārtot jaunieti darbā vai nodrošināt to, lai viņš varētu palikt dzīvot citā valstī, studēt, nekāda uzskaite vai informācija par to jauniešu skaitu, kas tomēr pārceļas uz dzīvi ārvalstīs nav apkopota. Respektīvi, neatbildēts ir jautājums par to, cik daudz jauniešu Latvija zaudē.

Runājot ar Jāni Ansonu, skaidrs ir viens – viņš ir apņēmības pilns pēc vidusskolas beigšanas atgriezties Portugālē. Viņam ir saglabājušās labas attiecības ar organizācijas pārstāvjiem, kurā viņš strādāja, līdz ar to, nekas neīstenojams tas nebūs. Arī citi satiktie brīvprātīgie atzīst, ka cenšas palikt vai atgriezties projekta valstī un strādāt. Vieni grib atrast darbu, citi turpinās jau uzsākto darbu organizācijā vai vēl kādam ir paveicies, projekta ietvaros strādājot, saņemt darba piedāvājumu no kāda cita uzņēmuma vai organizācijas. Un kāpēc gan nepieņemt šādu izaicinājumu? No nākamā gada EBD programmā iekļautajām 27 valstīm pievienosies Šveice, līdz ar to – pasaules vārti atvērsies vēl plašāk.

Lai arī pagaidām EBD programmā piedalījušos jauniešu skaits nav liels, jo katram dalībniekam ir organizācijai jāsniedz CV un motivācijas vēstule, pēc kā iesniegšanas kandidāta pieteikums tiek izvērtēts, zināms tikai tas, ka interese ir liela. Tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS Latvia 2010.gada decembrī veiktais pētījums liecina, ka aptuveni katrs piektais (19%) ekonomiski aktīvais Latvijas iedzīvotājs vecumā no 18 līdz 55 tuvākā gada laikā plāno pārcelties uz dzīvi ārpus Latvijas (piem., darba meklējumi, studijas ārzemēs utt.). Tomēr gandrīz pusei (47%) no tiem ekonomiski aktīvajiem Latvijas iedzīvotājiem vecumā no 18 līdz 55 gadiem, kuri plāno tuvākā gada laikā pārcelties uz dzīvi ārpus Latvijas, nav konkrēta viedokļa, uz kuru valsti.

Gluži tāpat ir arī ar tiem jauniešiem, kuri sāk interesēties par EBD projektu. Viņiem ir zināms tikai tas, ka grib braukt prom un bieži vien ir zināma arī valsts uz kurieni, projekta tēmu atstājot otrajā plānā. Katra projekta interesenta motivācija ir citādāka un atbildes – palikt citā valstī vai nē – dažādas. Vien galvenais, lai krīzē būvētais kuģis neavarē.