Kā ar latvisko «skilu»?

Ne mazāk būtiski, kādu latviešu valodu bērni un jaunieši dzird no pieaugušajiem. Tur arī daudz darāmā, jo gan sarunvalodā, gan medijos valoda ir kļūdaina. Pastāvīgi klausos LR1, kur Jau pieminētais “tā kā” skan gan žurnālistu, gan ārstu, gan ministru u.c. raidījumu dalībnieku runā.

Tas, ko mūsdienu Rīgas baseina, sporta zāles vīriešu ģērbtuvēs dabū dzirdēt no sīko latviešu sarunām, vienkārši, izmantojot viņu pašu iecienīto vārdu, — жесть.

Raiti, virtuozi un vienā laidā skan tieši krievu slenga un maķerščinas iespraudumi — teju ne frāzes bez зае***ь, пи***й un visas pārējās klasikas.

Zinu, neparādīsies IZM pētījumos vai sarunās ar skolotāju Krūmiņu, bet, goda vārds, nenobrīnīties, kā un kāpēc šis fenomens dzīvo, bet — tā nu tas ir, un tur neko nevar darīt.

Tas gan varētu attiekties uz to jaunatnes daļu, kas nomoda stundas nevada 24/7 “tīklos”, līdz ar to modes vārdus nepārņem TikTokā, bet no treniņa biedriem un treneriem.