Jauniešu bezdarbnieku glābiņš

Izskatās pēc kārtējās politiskās izrēķināšanās.

” dažas cilvēciskas matemātiskas kļūdas…”
Tas piestāvētu ģimnāzistam, bet tu, mīlulīt, esi jau ļoti augstu uzkāpis, lai to atļautos. Liekas, ka pats to nenovērtē, cik augstu. Sak’ tāda pēcpusdienu smēķētava tas letiņu parlaments vien ir. Pašu puikas, pašu karogs…

Manuprāt, raksts ir visai vienpusīgs, jo pārspīlēti kritizē šo programmu. Netiek pieminēts ne tas, ka finansējums patiešām ir mazs, nav nekāds ES Struktūrfondu projektiņu cienīgs. Ja autore mēģinājusi visu EBD darba padarīšanu noreducēt uz izklaidīgu trallināšanu citā valstī, tad vairāk varēja kritizēt citas programas, piemēram, Erasmus, kur bieži vien notiek tik vien kā tusēšanaš.
Es, piemēram, par EBD interesējos kopš 16 gadu vecuma, bet tikai šobrīd, kad augstkola tūliņ būs pabeigt, steigšu šo iespēju izmantot un tam nav nekāda sakara ar krīzes radīto bezdarbu.
Turklāt, mūžsenā patiesība- ja jaunietis gribēs braukt prom, brauks, un varbūt pat EBD darbs, kā aizbraukt un padzīvot citā valstī, citā darba vidē, paraugoties uz Latviju caur citu prizmu. Tie, kas pa tiešo brauc uz citām valstīm un iesaistās nopietnās darba attiecības, ir daudz potencialāki emigranti uz visu mūžu, jo laba alga tomēr arī ir krietna motivācija, salīdzinot ar EVS, kur patiešām sanāk knapināšanās un lielāks ieguvums ir dzīves pieredze.
Iesaku autorei kādreiz arī citā valstī padzīvot, ceļošana un citu kultūru iepazīšana ir dzīves sāls!

man liekas tiem, kas paši sēž LV un visu laiku kunkst, ka viss ir slikti, nekad nesaprast kāda īsti ir jēga ne EBD, ne vispār kādai pieredzei ārzemēs.
pati 11mēnešus biju spānijā un varu pateikt, ka tas laiks man ļāva iemīlēt latviju ar vien vairāk un vairāk, atvēra acis, ka te tomēr nav tik slikti. ja godīgi, ja katrs pats vēlas, LV ir ļoti daudz iespēju darboties, bīdīt savas idejas, tikai to ir jāgrib. neviens jau nenāks un mutē neko nebērs.

p.s. Žēl, ka raksta autore nav pieminējusi kādā pasākumā viņa visu šo info ir dzirdējusi. Un ne jau viens vienīgs Jānis bija savas pieredzes stāstītājs.

Cienījamā raksta autore,

ja savā publikācijā izmantojat vizuālo materiālu un faktus no jauniešu iniciatīvas projekta “ABC par EBD”, ko programmas “Jaunatne darbībā” ietvaros realizējuši biedrība “RED – Radošu Efektu Darbnīca” un citu EVS nosūtītājorganizāciju brīvprātīgie, būtu tikai pieklājīgi un regulām atbilstoši norādīt atsauci uz avotu!

Ceļvedis brīvprātīgajiem “ABC par EBD” (un arī ilustrācijai izmantotā statistikas lappuse) pilnā apjomā atrodama http://www.redngo.lv
Paldies!
Sintija, RED

.
Tante Vaiņodē, ceturtklasnieks Valgā un onka Vecmīlgrāvī raksta projektus un projektiņus. Un nīgri kurn, ka ne vienmēr un visiem pēc uzrakstīšanas tiek kāds labums. Nerunāsim par to, ka labuma atlekšanu bieži nosaka nevis tas, kas ir sarakstīts, bet kurš ir rakstījis.
Bet kāpēc pie šī raksta par projektu rakstīšanu? Tāpēc, ka arī šajā stāstā dominē patērētāja filozofija. Darbs. Brīvprātīgais darbs ir vien kā nepieciešamība “uzrakstīt pareizu projektiņu”. Un tad tērēt. Ceļam, dzīvošanai, ēšanai, kabatasnaudai. Nav svarīgi, cik veiksmīgs vai neveiksmīgs, padarīts vai ne gluži būs darbs. All included. Jebkurā gadījumā. Tas jau nekas, ka projektu, tajā skaitā arī to brīvprātīgo darbu lietderības koeficents ir traģisks. Ja nauda ir, tā ir jāiztērē.
Šķiet, pirms pāris gadiem, kādas Latgales pilsētas aktīvisti lielījās ar projektu bezdarbnieku apmācībai. Kā sasnigumu minot, ka apmācītie tagad pratīs pareizu CV uzrakstīt, un daudz veiksmīgāk sevi darba tirgū piedāvāt. Pat tad, ja tik “grandiozas” zināšanas uzskata par rezultātu, apmācīto skaita un iztērētās naudas proporcija bija traģiska.
Bet nauda ir jātērē. Arī brīvprātīgi strādājot.
Nesapratu vien kādas plūsmas te tika analizētas. Pēc cipariņiem spriežot – tāds spļāviens okeānā tas pasākums. Varbūt labi, ka tā.

es savukārt visiem jauniešiem ieteiktu uz kādu laiku aizbraukt prom. tas ļoti atver acis un paplašina redzesloku. protams, daudzi paliks, bet daudzi atkal atbrauks un jau pavisam citā kvalitātē. citādi mēs dzīvojam savā mazajā Latvijā, kas bieži aprobežojas tikai ar Rīgu, un nespējam no savas kastes izlīst laukā. ārzemju pieredze palīdz “to think out of the box”

Es arī šobrīd esmu EBD. Esmu Bulgārijā un šī noteikti nav sapņu valsts, kur palikt. Šeit krīze ir visu laiku un to neviens nepopularizē cik skaļi vien iespējams! Un varbūt tādēļ, nonākot zemākā līmenī nekā mājās, novērtēju to, ko kas man bija Latvijā Un pēc 9 mēnešiem saistu savu dzīvi tikai ar Latviju. Mans mērķis bija atbraukt, uzkrāt pieredzi, pilnveidot sevi, sakārtot galvu un saprast, ka TIK daudz ko varam darīt savā valstī un pacelt to! Tāds man arī ir mērķis pēc šī gada Bulgārijā!

“un tie, kuri meklēja darbu, to bija grūti atrast.”
Gramatika!

Būtībā tie aizceļojušie tikai iegūst, bet zaudējam mēs palikušie. Diemžel 20 gados no attīstītas industriālas valsts mēs esam pārvērsti par pasaules pažobeli uz kuru labprāt negrib braukt pat āzijas iedzīvotāji. Pat tie savās mītnes zemēs var nopelnīt vairāk kā varētu šeit. Man būtu vienalga, ja arī man netuvotos pensijas vecums un iespēja aizbraukt ir minimāla. Ir skaidrs ka labi dzīvos tie pensionāri, kuri paspēja izlaupīt šo valsti un apzagt tās iedzīvotājus. Viņi ir nodrošināti. Un viņu bērni arī. Visi likumi ir sakārtoti tā, lai šādi neliesi būtu neaizsniedzami, bet tie kuri to visu ir sastrādājuši, dzīvotu ka pēdējie nabagi.