Stāvi pie ratiem!

Ko nedrīkst darīt, ja vēlies karjeru tiesā vai politikā

''Tas nav nopietni. Fakts pats par sevi, ka civiltiesiskā kārtībā prokuroram jāpierāda, ka viņam ir tiesības uzdot jautājumus, formulēt savas aizdomas – nu, piedodiet, tas jau par daudz!” Tā krimināltiesību eksperts Andrejs Judins pirms vairāk nekā pieciem gadiem komentēja Rīgas Centra rajona tiesas toreizējās priekšsēdētājas Velgas Gailītes lemto Ventspils mēra Aivara Lemberga civilprasībā pret Ģenerālprokuratūru. Tiesnese tad lēma, ka prokuroriem būs ''atsaukt un apmainīt” tiesiskās palīdzības lūgumā minētās ziņas. Lieki piebilst, ka pusgadu vēlāk Augstākās tiesas (AT) Senāts apstiprināja, ka taisnība ir nevis tiesnesei Gailītei, bet ekspertam Judinam.

Šis varētu būt zināms pretarguments Saeimas Zaļo un zemnieku savienības frakcijas līderim Augustam Brigmanim, kurš putām uz lūpām skaidro, ka par Judinu nebalsoja un nebalsos nekad dzīvē, jo ekspertam neesot pieredzes tiesu darbā. Protams, jebkāda argumentācija būtu svarīga tikai tādā gadījumā, ja būtu iespējams noticēt, ka Brigmanis nemelo. Ka šis nav viens no tiem gadījumiem, kad ZZS vienkārši apzinīgi pilda misiju gludināt sava premjera amata kandidāta ērkšķaino ceļu uz zvaigznēm, kurš neglītā veidā ved cauri smagām kriminālām apsūdzībām noziegumos, kurus divos vārdos var raksturot kā valsts nozagšanu.

<p>Ir diezgan skaidrs, ka agri vai vēlu t.s. Lemberga lieta nonāks arī Augstākajā tiesā, un tāpēc ir tikai saprātīgi jau laikus rūpēties par to, lai nepastāvētu ne mazākā iespēja, ka pie šīs lietas skatīšanas varētu tikt jurists, kas prokurora pienākumus un tiesības izprot tā, kā juridisko zinātņu doktors Judins. Par laimi Lembergam, ar Judinu nebūs tā, kā ar tiesnesi Māri Vīgantu, kurš var strādāt Augstākajā tiesā arī bez paklausīgo balsošanas aparātiņu piekrišanas. Citstarp, varbūt Jānis Maizītis kādreiz uzrakstīs atmiņu grāmatu un atklās, vai ir patiesas runas par to, ka cerībā izvairīties no viņa atkārtotas kandidēšanas ģenerālprokurora amatu, parādījusies versija viņu virzīt par AT senatoru. Bet – cik ātri parādījusies, tik pazudusi, jo noskaidrojies, ka Maizītim neesot nekādu cerību saņemt parlamenta atbalstu…

Cik noprotams no ''Neatkarīgās Rīta Avīzes'' stenogrāfistiem, viena no aktualitātēm t.s. Lemberga prāvā šobrīd ir apsūdzētā cīņa par savām tiesībām likt valsts apsūdzības uzturētājam stāvēt pie ratiem. Un gan jau viņam veiksies arī Rīgas apgabaltiesā, ja Latvijas Republikas Saeimā viss notiek.

Drūmāka stāsta daļa ir nevis par to, ka Lembergs ir viltīgs, ietekmīgs un nekaunīgs, bet gan par ''Vienotības'' līderes un parlamenta sejas Solvitas Āboltiņas nenovaldāmo smīnu, atbildot žurnālistiem, ka šāds parlamenta balsojums viņai nav nekāds pārsteigums.

Tautas kalpiem viss ir skaidrs – nekas pēc vēlēšanām nav mainījies, ja, protams, Šlesera šofera dēlu nomaiņu ar Lemberga eskortu neuzskata par vērā ņemamām pārmaiņām. Un vēl jo vairāk tādēļ – ir tikai saprātīgi atturēties attiecīgi jūtīgos jautājumos.

Pilnīgi noteikti arī tiesnešiem nupat jau ir pilnīgi skaidrs, ko nedrīkst darīt, ja vēlas jebkad dzīvē kāpt pa karjeras kāpnēm…

Un arī tautai ir skaidrs, ka nekas nav skaidrs. Bija grūti izlemt – smieties vai raudāt vakar Diena.lv lasot šo: ”Pēc respondentu domām 2011.gadā kārtību Latvijā varētu ieviest godīgi politiķi. Lielāko atbalstu iedzīvotāji pauduši Ventspils mēram Aivaram Lembergam.”