Budžetu 1.lasījumā atbalsta arī VL–TB/LNNK un PLL • IR.lv

Budžetu 1.lasījumā atbalsta arī VL–TB/LNNK un PLL

66
Budžeta portfelis ar nākamā gada projektu Saeimā. Foto: Raitis Plauks, F64
Indra Sprance

Deputāti uzklausaDombrovska aicinājumu novērtēt valsts finanšu stabilizāciju

Pa laipu ejot, neskaties mākoņos, – tā ceturtdien, aicinot Saeimu atbalstīt nākamā gada budžetu pirmajā lasījumā, sacīja premjerministrs Valdis Dombrovskis (JL, “Vienotība”), tēlaini budžeta projektu salīdzinot ar laipu kā vienīgo ceļu, pa kuru ejot, iespējams valsts finanses padarīt ilgspējīgas.

Pēc visu darbdienu ilgušajām debatēm balsojumā nākamā gada valsts budžeta projektu pirmajā lasījumā atbalstīja 69 deputāti, pret bija 26. Par budžetu balsoja gan koalīcijas, gan opozīcijas frakciju ''Par labu Latviju'' un ''Visu Latvijai'' – ''Tēvzemei un Brīvībai''/LNNK (VL–TB/LNNK) parlamentārieši. Pret bija ''Saskaņas centrs'' (SC).

Pozitīvo balsojumu deputāti apsveica ar pašķidriem aplausiem. Priekšlikumi budžeta projektam un to pavadošajiem likumprojektiem deputātiem jāiesniedz jau piektdien. Galīgajā lasījumā nākamā gada valsts budžetu plānots pieņemt 16.decembrī.

Apsriešanas sākumā uzrunājot deputātus, valdības vadītājs sacīja, ka šis ir trešais konsolidācijas budžets, un katrs no tiem “ir pārbaudījums valdībai un to veidojošajai koalīcijai”. Pēc Dombrovska teiktā, lai arī šobrīd ekonomikā vērojamas pozitīvas tendences, “joprojām esam krīzes pārvarēšanas fāzē”, bet ceļš uz finanšu stabilizāciju ir trausls.

Premjers uzsvēra, ka nodokļu paaugstināšana bijusi neizbēgama – tā kā tas nav veikts labākos laikos, tad tas ir jādara šobrīd, lai sabalandētu ieņēmumus ar izdevumiem. Nākamā gada budžets esot vērsts uz to, lai nodrošinātu Latvijas konkurētspēju un vienlaikus aizsargātu sociāli maznodrošināto grupas.

Savukārt finanšu ministrs Andris Vilks (PS,”Vienotība”) uzsvēra, ka budžeta projekts atšķirībā no iepriekšējiem diviem krīzes budžetiem ir vērsts uz situācijas stabilizēšanu.

Savus priekšlikumus budžeta projektam, nākot ar piedāvājumu gan nodokļu izmaiņām, gan papildu nodokļiem lielajiem uzņēmumiem un azartspēļu kompānijām, kā arī ieteikumiem ēnu ekonomikas mazināšanai un valsts izdevumu, tajā skaitā Saeimas tēriņu mazināšanai debatēs pieteica VL–TB/LNNK deputāts Imants Parādnieks. Pēc viņa teiktā, tas, vai Saeima ņems vērā šos priekšlikumus, ietekmēs apvienības lēmumu balsojumā par budžetu galīgajā lasījumā.

Arī PLL frakcijas vadītājs Edgars Zalāns apliecināja, ka frakcija iesniegs virkni priekšlikumu grozījumiem. Zalāns asi kritizēja budžeta projektu, norādot, ka tas neparedz solītās reformas un virkne plānoto ieņēmumu neesot reāli izpildāmi.

Jau vēstīts, ka konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi nākamgad plānoti 5,1 miljarda latu apmērā, izdevumi – 5,7 miljardi latu. Pēc starptautiskās ESA metodoloģijas budžeta deficīts nākamgad būs 5,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Valsts konsolidētā budžeta 2011.gadam ieņēmumi plānoti 4 204 253 331 lats, izdevumi – 4 788 439 474 latu, kas veidos deficītu 4,5% apmērā no IKP. Veidojot nākamā gada budžetu, plānotais inflācijas apjoms ir 1,1%, IKP tiek plānots 13,13 miljardi latu.

Nākamā gada budžeta projekts paredz palielināt samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes līdz 12%, bet vispārējo PVN likmi paaugstināt līdz 22%, tajā skaitā arī elektrībai. Budžeta projekts paredz virkni izmaiņu citos nodokļos, bet minimālo algu paredzēts palielināt no 180 līdz 200 latiem.

Komentāri (66)

guntis_anita 09.12.2010. 13.31

Par mākoņiem premjeram žetons – no ”mākoņiem” mūs vadīja un valdīja pēdējos 10 gadus. Tik vien zināja, kā skaitīt blondīnes krustojumos, ak jā, arī savu kabatu mācēja piepildīt. Uz mākoņiem tiešām nav jāskatās.

+23
0
Atbildēt

0

mary75 09.12.2010. 12.25

Jāmēģina jau viņam ticēt, ka citas iespējas nav.
Nedaudz māc šaubas, vai kaut kur nesanāks ar to ar to nodokļu celšanu, kā ar PVN celšanu cigaretēm, ņemot vērā mūsu VID un Finanšu policijas reputāciju.
Vēl nav zudusi cerība, ka 2012 gada budžetu pieņems pēc pavisam citiem principiem un pēc strukturālo reformu veikšanas.

+13
-3
Atbildēt

17

    modriss > mary75 09.12.2010. 13.29

    ->betijacelmale. Šai valdībai bij pietiekami daudz laika, lai veiktu korekcijas mantotajā valsts aparātā kā arī neviens neliedza nomainīt koalīcijas partnerus;) Tātad tie nav būtiski argumenti tās aizstāvībai.

    +3
    -6
    Atbildēt

    0

    piziks > mary75 09.12.2010. 13.31

    Betij, diez vai esmu tik ļauns, neatkarīgi no tā, cik reizēm dusmīgu ģīmi sataisu… :)
    Diplomātijā iekšpolitiski mēķu sasniegšana, mērķtiecīga ārējā spiediena radīšana ir normāls paņēmiens, ja iekšpusē pietrūkst, kā Tu saki, to normālo LR likumu, noteikumu un par maz ir to veselīgo likumrakstītāju. Tas ir ne vairāk kā vienīgi prātīgs veids, kā apspēlēt Saeimas un (pārējās) Latvijas politikas iekšējos savtīgo interešu pulciņus. Un, ja, skaļi nesakot, Dombrovskis tā būtu izlēmis rīkoties, es viņu vienīgi atbalstu. LR gadījumā tā būtu varas tehnoloģijas inovatīva izmantošana.

    0
    -1
    Atbildēt

    0

    modriss > mary75 10.12.2010. 09.02

    Betijacelma, es tikai izteicos kādas sajūtas rodas izlasot Jūsu komentāru nevis izteicu minējumu par Jūsu nodarbošanos :)

    Kaut vai tā pati pensiju mazināšana nebij tiesiskās paļāvības principu ignorēšana? Esošajiem pensionāriem situāciju atrisināja Satversmes tiesas spriedums, bet vai tai pašā laikā ar topošajiem nenotiek spēlēšanās nemitīgi mainot spēles noteikumus. Vai Jūs pati izjūtat šai sakarā zināmu paļāvību?

    Pirms sākot skolu, slimnīcu tīklu optimizāciju tika mainīti attiecīgi likuma panti, kas noteica izmaksājamo kompensāciju apjomu atlaišanas gadījumā. Viss tas tika paveikts pietiekami īsā laika sprīdī. Tadejādi iznāk, ka ierēdniecība ir īpašā neaizskaramības statusā, vai ne?

    0
    0
    Atbildēt

    0

    varbūt ka tā > mary75 10.12.2010. 08.48

    Bijušais premjers un viens no kādreizējiem Tautas partijas līderiem Aigars Kalvītis uzskata, ka ASV diplomātu no Latvijas sūtītās telegrammas, ja to publicēšana interneta vietnē WikiLeaks turpināsies, iespējams, negaidīti izgaismos ne vienas vien personas patieso lomu 2007.–2008. gada notikumos.

    Tolaik esot notikusi tagadējo Vienotību veidojošo politiķu nežēlīga un brutāla cīņa par varu, kurā izmantoti visi līdzekļi, ieskaitot arī ārvalstu, īpaši ASV, diplomātu iesaistīšanu.

    “Ir jāsaprot atšķirība starp kādas valsts redzamo ārējo politiku un šīs politikas publiski neredzamo daļu. Ja ar pirmo viss ir vislabākajā kārtībā, tad par otro pat visaugstākās raudzes valstu vadītājiem nereti nav ne vismazākā priekšstata. Un vēl ir diplomātiskais korpuss, kas saistīts ar abām šīm pusēm,” Neatkarīgajai skaidroja A. Kalvītis. Viņu nebūt nepārsteidzot un nešokējot WikiLeaks rīcībā esošie sūtījumi un to saturs – informācijas vākšana esot normāla prakse. Būtiskākais esot kas cits – bieži vien ar apzinātu dezinformāciju cenšoties izkropļot šādu informācijas plūsmu, kā arī, izmatojot atsevišķu diplomātu personīgās kompetences līmeni, kāds mēģina sasniegt šaurus politiskus mērķus. Pēc A. Kalvīša domām, tieši tas notika 2007.–2008. gadā.

    Ņemot vērā atsevišķus subjektīvus faktorus, kurus bijušais premjers sīkāk nekomentēja, minētajā laika posmā dažiem tagadējās varas nesējiem bijušas izveidotas pat pārlieku tuvas attiecības ar toreizējo ASV vēstnieci Ketrinu Todu Beiliju. “Daži politiķi tolaik burtiski sēdēja ASV vēstniecībā, daži atkal skrēja tur katru dienu un stāstīja visneiedomājamākās baumas gan par mani, gan par toreizējo valdību, cenšoties veidot kaut kādu ārēju spiedienu un panākt varas nomaiņu. Spilgtākos piemērus man nav grūti atcerēties – Kalvītis gribot kontrolēt visus drošības dienestus, Kalvītim esot apsolīts amats apmaiņā pret Abreni, Kalvītis esot par korupciju, Kalvītis esot nopircis vietu Latvijas balzamā un tā tālāk. Lai gan es tikai gribēju nodibināt parlamentāro kontroli pār specdienestiem un sakārtot lietas KNAB tā, lai vismaz nauda nezustu. Par pārējām muļķībām es vispār negribu neko komentēt,” atcerējās bijušais izpildvaras vadītājs. Diemžēl ar ASV vēstnieces palīdzību tolaik daļēji izdevies šīs baumas publiskot. Slavenajā runā Latvijas Universitātes aulā K. T. Beilija, pēc A. Kalvīša domām, izdarījusi visu diplomātisko robežu pārkāpšanu, nepamatoti izsakot apšaubāmus spriedumus par to valsti, kurā viņai ticis uzticēts gods pārstāvēt savas valsts intereses. “Tādējādi mērķis tika sasniegts – visa sabiedrība burtiski vārījās, jo ASV diplomāte, lūk, publiski bija pateikusi, ka Kalvītis ir drauds demokrātijai,” ar rūgtumu teica ekspremjers. Tas gan neesot atstājis nekādu iespaidu uz oficiālām starpvalstu attiecībām – piemēram, tiekoties ar toreizējo ASV valsts sekretāri Kondolīzu Raisu, viņa ne ar vismazāko mājienu neesot norādījusi, ka būtu informēta par kaut kādiem demokrātijas apdraudējumiem Latvijā.

    Ja WikiLeaks nopublicēs visus tā rīcībā esošos dokumentus, pēc A. Kalvīša domām, dažiem šodienas varenajiem varētu nākties atbildēt uz dažiem ne pārāk patīkamiem jautājumiem, jo viņu loma atsevišķos procesos varētu nebūt šodienas statusam glaimojoša. “Es šos ziņojumus gaidu bez bažām, man nav par ko kaunēties, uztraucas tie, kuriem acīmredzot ir par ko uztraukties,” sarunas nobeigumā sacīja kādreizējais Ministru prezidents.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    piziks > mary75 10.12.2010. 09.23

    Betij Ceļmale! Es gan būtu priecīgāks, ja, analizēt LR Finansu ministrijas nodokļu pārvaldes vadošo personu, man taisnība un pārdomu rezultāti nebūtu tādi! Tai amatā man gribētos redzēt cilvēku — un aiz šī cilvēka profesionāli sagatavotu un valstiski domājošu komandu! –, par kura darbu nebūtu jāizdara tādi secinājumi. Pēc budžeta pieņemšanas es gribētu piedzīvot brīdi, kad finansu ministrs Vilks, cīnoties par valstisku LR pilsoņu attieksmi, pieteiktos Jānim Domburam uz šovu kopā ar savu nodokļizstrādātāju komandu un publika iegūtu iespēju vērtēt šīs komandas priekšstatus, kādai vajadzētu būt LR nodokļu politikai kā ekonomikas regulatoram nevis bankrotējošas valsts reketieriskai kolektei. Tā būtu tā pati iešana ilgtspējības virzienā, par kuru te, reizēm šķiet, bezcerīgi kladzina pat Gabriele Džudiče no aizdevēju komandas. (Visa manis minētā informācija ir pārbaudāma medijos kā arī līdzšinēji pieņemtajos un spēkā esošajos likumos un saistošajos noteikumos. Un tas, diemžēl, nemaz nav viss.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    modriss > mary75 09.12.2010. 16.15

    Betijacelma, Jūsu argumentācija izskatās kā ierēdnim, kas mēģina skaidrot kālab kaut kas netika vai netiek izdarīts:)
    Vērtējot reālos šīs valdības(pirms un pēc vēlēšanām)darbus var secināt, ka pietiekami daudzi lēmumi tika pieņemti visai strauji un arī ignorējot tiesiskās paļāvības principus. Tad kālab ierēdņi būtu izņēmums un baudītu lielāku tiesisko aizsardzību?

    +2
    -2
    Atbildēt

    0

    piziks > mary75 09.12.2010. 12.57

    Cerams, ka aizdevēji no EK mācēs Dombrovskim palīdzēt, — dos premjeram iespēju teikt, ka EK spiež un neļauj rīktoies citādi. Arī tā būtu lietderīga diplomātija.

    +4
    -4
    Atbildēt

    0

    piziks > mary75 09.12.2010. 13.34

    Paldies, ZanE!

    0
    0
    Atbildēt

    0

    andris902 > mary75 10.12.2010. 08.55

    …bimbo1 …Kalvītis Tevi pieņēmis par preses sekretāri?…

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    piziks > mary75 09.12.2010. 16.26

    Betij, lai nu kuru no finansu ministrijas nodokļu politikas diversantiem, bet, vairākus gadus Dainas Robežnieces darbību vērojot, rodas pārliecība, ka īstajiem nodokļu ekspertiem konsīlijā nebūtu sarežģīti konstatēt šīs dāmas profesionālo neatbilstību! Izvērtējot gan viņas nodokļu iniciatīvas, gan viņas vadītās procedūru izstrādes, gan salīdzināt dienesta auto nodoklī solītos 38 miljonus ar šāgada ieņēmumu “faktu”. Diez vai būs pamats, lai neatlaišanu attaisnotu ar Ata Slaktera pirms 2 gadiem piešķirto prēmiju gada beigās.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    ievuliitis > mary75 09.12.2010. 21.26

    > maxss
    Vai varētu nosaukt arī konkrētus piemērus, kad tas tiesiskās paļāvības princips tika ignorēts?
    Jūsu arguments par ierēdnes dabu ļaus pasmaidīt cilvēkiem, kas zina, kas esmu un ko daru. Paldies jums par to:))
    > Optiskais Tēmekli
    Es ļoti ceru, ka viss, ko esi sarakstījis par šo kundzi ir taisnība un, ja mēs pietiekoši ilgi sauksim viņu vārdā, beidzot to pamanīs arī tie, kam ir izšķiroša ietekme uz viņas darba pienākumu vērtējumu.

    +3
    -1
    Atbildēt

    0

    andris902 > mary75 09.12.2010. 13.11

    …Betij, manuprāt Optiskā Tēmekļa komentārs šoreiz bija ļoti korekts…:))

    +3
    -1
    Atbildēt

    0

    anete_raugule > mary75 09.12.2010. 22.19

    Betij, te vairāk ir gribēšanas vaina – piemēram, minētās dāmas izstrādāto prognožu efektivitāte jau ir izmērīta un neiekasētais cipars nosaukts.

    +2
    0
    Atbildēt

    0

    ievuliitis > mary75 09.12.2010. 13.07

    Kāpēc tu tā, Optiskais tēmekli? Vai, ievērojot LR likumus un normatīvos dokumentus, sadarbojoties ar tiem pašiem esošiem koalīcijas partneriem un strādājot kopā ar mantoto valsts aparātu, tu būtu izdarījis vairāk? Kāpēc nekandidē? Dibini savu partiju, pārliecini – sākumā mūs, ka ir jēga tev sekot, vēlāk citus cilvēkus un – uz priekšu! Smadzenes tev ir, diplomātiski izteikties var iemācīties:)

    +6
    -2
    Atbildēt

    0

    ievuliitis > mary75 09.12.2010. 13.13

    Ja salīdzina ar iepriekšējo nedēļu komentāriem – noteikti. Progress uz sejas:)

    +4
    0
    Atbildēt

    0

    piziks > mary75 09.12.2010. 13.52

    ZanE… :) Šodienas ziņas citos medijos taču arī lasi, vai ne:

    “Bijušais finanšu ministrs Einars Repše (JL) pēdējās darba dienās parakstījis rezolūciju, kas paredz ministrijas darbinieku algu fonda palielinājumu par 14% no nākamā gada”.

    Tad nu būtu loģiski cerēt, ka Vienotības svaigais finansu Vilks par Repšes paaugstināto finansējumu Dainu Robežnieci Nodokļu pārvaldē nevis prēmēs par pērnajiem dienesta auto&moto nodokļiem, bekošanas un ogošanas — Ls 30 gabalā! — patentiem, bet gan DR atlaidīs un iegādās kaut ko labāku. Vai Tu, lūdzu, domā citādi?

    +6
    -1
    Atbildēt

    0

    ievuliitis > mary75 09.12.2010. 15.02

    Maxss, kā lai atlaiž ierēdni, kurš nekavē darbu bez attaisnojoša iemesla, laikā nāk no pusdienas pārtraukuma, kam ir atbilstoša izglītība, nav pieķerts kukuļņemšanā uc grēkos, kura veikto darbu efektivitāti un lietderību nav iespējams taustāmi izmērīt – papīri sarakstīti laikā? Saskaņā ar ierēdniecības likumu tādam var piedāvāt līdzvērtīga rakstura darbu citā valsts iestādē. Pieļauju vēl, ka būs jamaksā kompensācija par neizmantoto atvaļinājumu, slimības lapas, ja nepatiks piedāvātais darbs.
    Jā, jāmaina likums. Cik ilgi tiek rakstīti likumi tieslietu ministrijā, cik ilgi tie gaida uz izskatīšanu saeimā, cik ilgi tie tiek apspriesti komisijās, cik ilgi 1.,2.,3. lasījums? Un es nemaz neesmu pieminējusi tīšu “marinēšanu” komisiju galdos. Mēs tak gribam demokrātiski, vai nē?
    Tev vēl joprojām ir pārliecība, ka laika bijis pietiekoši?

    +5
    0
    Atbildēt

    0

buchamona 09.12.2010. 13.54

Urbanovichu nav veerts njemt par pilnu – vinjsh joprojaam grib devalveet latu, bet probleemas, kuras liidz ar to radiisies, esot jaarisina vnk ~ sarunaajot ar zviedru bankaam~ :)), varbuut Ziile ir veeraa njemams ar saviem priekshlikumiem, tikai – taa forma, kaadaa to Paraadnieks pasniedz – “mees atbalstiisim tikai tad utt” :), tas nu ir galiigi garaam. Lai arii man ir visas simpaatijas pret VL/LNNK – tomeer taados tonjos runaat – nav tachu nekaada matrozhu sapulce :)

+11
-2
Atbildēt

1

    Sanšains > buchamona 10.12.2010. 19.18

    Bet kāpēc gan lai VL/TB/LNNK (vai jebkura cita partija) balsotu par budžetu, UZŅEMOTIES 100% ATBILDĪBU, ja, tajā pašā laikā, piemēram, it nekas no attiecīgās partijas ierosinājumiem netiek ņemts vērā.

    Piemēram, es pilnīgi noteikti vēlos, lai tiktu stiprināts Valsts Valodas centrs. Zināju (un tas tagad apstiprinājās), ka VL/TB/LNNK domā līdzīgi – tas bija viens no iemesliem, kāpēc balsoju par viņiem.
    Ja budžetā tomēr netiktu veiktas izmaiņas, kas palielinās Valsts Valodas centra finansējumu (un tātad iespējas), – ja man ļoti būtiskais jautājums tiks ignorēts -, tad es vēlētos, lai “mani deputāti” no NA balsotu PRET šo budžetu.

    0
    0
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu