Valdība rosinājusi mainīt likumu un nepieļaut labuma gūšanu no fiktīviem darījumiem
Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) konstatējusi pirmos fiktīvos nekustamo īpašumu pirkšanas gadījumus, kas ļauj ārzemniekiem no valstīm ārpus Eiropas Savienības iegūt Latvijas uzturēšanas atļauju uz atvieglotajiem noteikumiem, vēsta portāls “Delfi”.
Darījumi veikti, pārpērkot no saviem radiniekiem nekustamos īpašumus Latvijā, kas pretēji likumdevēju iecerēm nedod nekādu labumu valsts tautsaimniecībai. Piemēram, par trīs kvadrātmetru platību, kas norādīta kā nekustamā īpašuma domājamā daļa, tiek noslēgts pirkuma līgums par summu 100 000 latu. Turklāt darījums veikts starp diviem ārzemniekiem, kas ir tuvi radinieki.
Tāpat PMLP konstatējusi vairākus darījumus, kas notikuši starp Latvijā nereģistrētām personām, tādēļ naudas līdzekļi pārskaitīti ar ārvalstu banku starpniecību, bet Latvijas tautsaimniecība no šiem darījumiem ieguvusi vien minimālu labumu divu procentu valsts nodevas apmērā.
Valdība otrdien atbalstīja nepieciešamību vēlreiz grozīt Imigrācijas likumu, lai neļautu iegūt uzturēšanas atļaujas uz fiktīvo darījumu pamata, portālu "Delfi" informējusi Iekšlietu ministrija. Valdība piedāvā Imigrācijas likumā paredzēt nosacījumu, ka ārzemnieks uzturēšanās atļauju var saņemt tikai tad, ja nekustamais īpašums iegādāts no Latvijā reģistrētām juridiskām personām, Latvijas rezidentiem, kā arī Eiropas Savienības pilsoņiem vai ārzemniekiem, kuri valstī uzturas ar derīgu uzturēšanās atļauju.
Ieteikts arī vērtēt ne tikai darījuma summu, bet arī īpašuma kadastrālo vērtību. Nekustamajiem īpašumiem Rīgas plānošanas reģionā un republikas nozīmes pilsētās minimālā kadastrālā vērtība īpašuma iegādes brīdī varētu būt 30 000 latu, savukārt īpašumiem citur Latvijā kadastrālai vērtībai nevajadzētu būt zemākai par 10 000 latu.
Augusta sākumā Ir.lv vēstīja, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) tika saņemti pirmie ārvalstnieku termiņuzturēšanās atļauju pieprasījumi Latvijā. Atļauju izsniegšanai tika veikti grozījumi Imigrācijas likumā, saskaņā ar kuriem termiņuzturēšanās atļaujām Latvijā var pretendēt tie ārzemnieki, kuri šeit ieguldījuši ievērojamus finanšu līdzekļus.
Latvijā reģistrētas kapitālsabiedrības pamatkapitālā šim nolūkam jāiegulda ne mazāk kā 25 000 latu un nodokļos kopumā jāsamaksā ne mazāk kā 20 000 latu. Savukārt nekustamais īpašums lielākajās pilsētās jāiegādājas vismaz par 100 000 latu vai citur – ne mazāk kā par 50 000 latu.
Komentāri (9)
daina_tabuna 17.11.2010. 11.27
Vispār to idiotismu varēja atcelt. Toreiz to izbīdīja komunisti kopā ar tagadējiem ašistiem, lai savus sponsorus iepriecinātu. Tagad viņi vairs nesakasītu vairākumu un visu pasākumu varētu atcelt.
0
raimonds_bossltd 17.11.2010. 19.55
Ir steidzīgi jāatceļ zagļu, čekistu, komunistu un pederastu pieņemtie pretvalstiskie lēmumi, bet pašus, izdzimteņus, jāpieliek pie sienas. Uzturēšanās atļaujas drīkstētu piešķirt tikai tiem ārvalstniekiem, kas bankā depozītā nogulda pus miljona eiro, nav krimināli sodīti, nav bijuši krievijas valdošo partiju FSB-KPB funkcionāri vai armijas virsnieki. Nepatiesu ziņu sniegšanas, jeb Latvijas likumu pārkāpšanas gadījumā nauda tiktu konfiscēta, bet vainīgās personas izraidāmas.
0
ievuliitis 17.11.2010. 16.21
Jaunā redakcija: “Nekustamajiem īpašumiem Rīgas plānošanas reģionā un republikas nozīmes pilsētās minimālā kadastrālā vērtība īpašuma iegādes brīdī varētu būt 30 000 latu, savukārt īpašumiem citur Latvijā kadastrālai vērtībai nevajadzētu būt zemākai par 10 000 latu.”
Vecā: “Savukārt nekustamais īpašums lielākajās pilsētās jāiegādājas vismaz par 100 000 latu vai citur – ne mazāk kā par 50 000 latu.”
Kāpēc ir pazemināts slieksnis, sākot ar kuru var iegūt uzturēšanās atļauju, pērkot nekustamo īpašumu? Tāpēc ka bankām ir lieli atsavināto NI uzkrājumi, kurus steidzīgi vajag pārdot?
1
+2
0
Atbildēt
@Bulkujānis www.lasma > ievuliitis 17.11.2010. 20.01
Šis likumprojekts ir skaidri izdevīgs tikai Latvijas “lielajai naudai” – bankām, dažādiem NĪ tirgotājiem. Visiem pārējiem iedzīvotājiem tas sagādā vien “burvīgo” iespēju mačoties ar Krievijas pelēko naudu cīņā par sava mājokļa iegādi, vai pat vienkārši par esošā saglabāšanu. Jo vairāk ārzemnieku pircēju – jo augstākas cenas (atā, doma par savu māju vai dzīvokli) vai augstāki nodokļi (atā, mana necilā ģimenes mājele, es to vairs nevaru atļauties, jo parāk tuvu Rīgai vai Jūrmalai). Aborigeni, marš projām uz krūmiem, priecīgu tur jums līgošanu! No morāles viedokļa šis faktiskais ES uzturēšanās atļauju tirgošanas bizness nav atšķirīgs no nesen lielu brēku sacēlušā Latvijas sieviešu fiktīvo laulību biznesa. Šīs sievietes vismaz pārdod to, kas pašām pieder.
0