Kramzaks noliedz naudas ņemšanu slimnīcu iepirkumos

Uz dēla vārda reģistrēto māju Mārupē remontējis "Pamats"

Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) ekonomiskais direktors Arnis Kramzaks uzskata sevi par labāko iepirkumu speciālistu Latvijā, viņš esot izveidojis sistēmu, ko tagad kopējot citas iestādes. To Kramzaks saka intervijā žurnālam „Ir”, kurā pirmo reizi publiski kāda no korupcijā apsūdzētajām personām sniegusi jelkādus komentārus par notikušo.

Kramzaks noliedz, ka ir saņēmis naudu kādā no Bērnu slimnīcas rīkotajiem iepirkumiem. „Es esmu organizējis 80 – 90 iepirkumu gadā. Varbūt kāds mans izteikums ir bijis par iemeslu, lai aizdomīgāks cilvēks varētu to apšaubīt, bet es neesmu mēģinājis kādam kaut ko prasīt saistībā ar amatu un darbību.” Viņu sarūgtina slimnīcas attieksme, kurā viņš ir 13 gadus, tikai piecos no tiem ņēmis atvaļinājumu, bet BKUS tagad viņu iesūdz tiesā, ka "es viņus apkaunoju ar savu klātbūtni".

"Neatkarīgi no tā, ko lems tiesa, es jau esmu notiesāts. Jau uzreiz pēc aizturēšanas "Dienā" bija mana bilde un klāt teksts, ka pie manis atrasti 700 000 latu slimnīcai nozagtas naudas. Tagad KNAB par to vairs nerunā, tāpat kā ir parādījušies apzīmējumi, ka nevis esmu zadzis, bet esmu nodomājis zagt,” žurnālam „Ir” uzsver Kramzaks.

Par „Rīgas firmu Pamats” viņš saka vislabāko: vienmēr ievēro termiņus, nekad neizejot ārpus līguma rāmjiem un nepaaugstinot cenas. Šī firma divu gadu laikā  uzvarēja sešos būvniecības iepirkumu konkursos no kopumā 17.

Žurnāls vēsta, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētājiem ir aizdomas, ka uz dēla vārda reģistrētā māja Mārupē ir veids, kā Arnis Kramzaks no „Rīgas fimas Pamats” saņēma atlīdzību par uzvarām konkursos vismaz 80 000 latu vērtībā. Pats Kramzaks teica, ka mājas pirkumam ņemts kredīts. Žurnālā minēts, ka to remontējusi „Rīgas firma Pamats”, kas uzcēlusi arī saimniecības ēku.

Kā zināms, vairāki Bērnu slimnīcas vadības pārstāvji un būvnieki ir apcietināti aizdomās par nelikumībām būvdarbu konkursos. Atklātas nepamatoti sadārdzinātas celtniecības tāmes, aizmuguriskas vienošanās un naudas atmazgāšana. Saskaņā ar izmeklēšanā apkopoto informāciju, noziegumi notikuši laikā no 2007.gada jūlija līdz 2009.gada novembrim, nodarot vismaz 105 714 latu zaudējumus gan valsts budžetam, gan tiem, kuri ziedoja naudu bērnu slimnīcas fondam. Pēdējo divu gadu laikā slimnīcas infrastruktūrā no Eiropas Savienības fondiem izlietoti 13,5 miljoni, norādīts žurnālā.