Aptaujā trešdaļa atbalsta Dāldera un Lieģa palikšanu ministra amatā
Politiskajas aizkulisēs jau iezīmējas iespējamais jaunās Valda Dombrovska (JL, ''Vienotība'') valdības ministru portfeļu sadalījums, ceturtdien raksta portāls pietiek.com. Tā rīcībā esošā informācija ļauj secināt, ka apvienībai ''Vienotība'' jaunajā valdībā būs astoņi amati, Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) – pieci, ''Visu Latvijai'' – ''Tēvzemei un Brīvībai''/LNNK (VL–TB/LNNK), ja tā būs koalīcijas partnere, – viens amats.
Jau vēstīts, ka bažas par VL–TB/LNNK iekļaušanu jaunajā valdībā radušās pēc iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces (JL, ''Vienotība'') ceturtdien publiskotās informācijas par Drošības policijas pārbaudi saistībā ar iespējamu VL finansēšanu no Latvijas čečenu kopienas.
Kā raksta pietiek.com, ''Vienotības'' ministru amati koleģiāli tikšot sadalīti starp šo apvienību veidojošajām partijām ''Jaunais laiks'' (JL), ''Pilsoniskā savienība'' (PS), ''Sabiedrība citai politikai'' (SCP) un PS ietilpstošā tā sauktā ''Lietussargu grupa''.
Pēc neoficiālas informācijas JL kopā ar premjerministra krēslu jaunajā valdībā iegūtu arī finanšu un iekšlietu ministra amatu. Reālākais JL finanšu ministra kandidāts ir līdzšinējais ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL), savukārt iekšlietu ministra krēslu, visticamāk, saglabās līdzšinējā ministre Mūrniece, kas lielā svītrojumu skaita dēļ nav iekļuvusi 10.Saeimā.
PS varētu saņemt trīs ministru amatus – ekonomikas, veselības un aizsardzības. Kā ekonomikas ministra kandidāts minēts PS līderis Ģirts Valdis Kristovskis, aizsardzības ministra kandidāts – līdzšinējais šī portfeļa turētājs Imants Lieģis. Bez konkrēta kandidāta pagaidām ir veselības ministra portfelis.
Divus vai vienu ministra portfeli jaunajā valdībā plānots atvēlēt tā sauktajai Lietussargu grupai, kuras līdere ir bijusī laikraksta ''Diena'' galvenā redaktore Sarmīte Ēlerte. Grupai piedāvāts uzņemties atbildību par izglītības un zinātnes un kultūras jomu. Viens no šiem amatiem piedāvāts Ēlertei, taču viņa no tā atteikusies, norādot, ka vēlas strādāt parlamentā un Izglītības un zinātnes komisijas priekšsēdes amatā. Neoficiāli izskan, ka līdzšinējā ministra Inta Dāldera iespējas atkārtoti ieņemt šo amatu ir visai niecīgas.
Aigara Štokenberga veidotajai SCP tikšot iedalīts viens – ārlietu ministra krēsls, uz kuru pretendējot Artis Pabriks, kurš šos pienākumus pildīja Aigara Kalvīša (TP) valdībā.
Ar Ventspils mēra Aivara Lemberga ietekmi saistītajai ZZS jaunajā valdībā tiks atvēlēts lielāks amatu skaits nekā pašreizējā Dombrovska valdībā. Tas tiek saistīts ar Lemberga vēlmi iegūt arī kontroli pār ietekmīgo satiksmes ministra amatu un faktu, ka ZZS ir nozīmīgākais ''Vienotības'' partneris jaunās koalīcijas veidošanā. Plānots, ka ZZS tiks atvēlēti satiksmes, vides, labklājības, reģionālās attīstības un zemkopības ministru portfeļi.
Par jauno satiksmes ministru varētu kļūt līdzšinējais labklājības ministrs Uldis Augulis, kurš ieguvis labas atsauksmes pašreizējā valdībā. Viņš pietiek.com liedzies tieši atbildēt, vai ir gatavs ieņemts satiksmes ministra amatu – labi jūtoties arī pašreizējā krēsla. Zemkopības ministra amatu varētu saglabāt pašreizējais ZZS ministrs Jānis Dūklavs. ZZS pārstāvis Augusts Brigmanis trešdien LTV raidījumā ''Kas notiek Latvijā?'' kā ministru kandidātus nosauca gan šos divus, gan ZZS vadītāju Raimondu Vējoni. Vakanti ZZS pagaidām ir divi ministru portfeļi, un uz ministru rezervistu soliņa ir arī līdzšinējais Saeimas spīkers Gundars Daudze.
VL–TB/LNNK, ja apvienība būs koalīcijā, varētu tikt piedāvāts viens ministru amats – tieslietu, kuram tiks deleģēts bijušais Ivara Godmaņa (LPP/LC) valdības tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš. Izglītības ministra portfeļa piedāvāšana Nacionālajai apvienībai ir mazāk ticama. Ja VL–TB/LNNK valdībā nebūs, tieslietu ministra amats būs vakants, un to tad, iespējams, ieņems kāda no ''Vienotības'' partijām.
No "Vienotības" darbu jaunajā valdībā vajadzētu turpināt kultūras ministram Intam Dālderim un aizsardzības ministram Imantam Lieģim, liecina tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras "TNS Latvia" sadarbībā ar telekompāniju LNT veiktais pētījums. Dālderi atbalsta 31%, Lieģi – 30% ekonomiski aktīvo Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem. Nedaudz no viņiem atpaliek ekonomikas ministrs Artis Kampars, kura darbību jaunajā valdībā kopumā atbalsta 27% iedzīvotāju.
Iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces darbu jaunajā valdībā kopumā atbalsta 24% ekonomiski aktīvo Latvijas iedzīvotāju, tomēr 42% aptaujāto uzskata, ka viņai noteikti nevajadzētu turpināt darbu jaunajā valdībā.
Vismazāko atbalstu izpelnījies finanšu ministrs Einars Repše, kura darbu arī jaunajā valdībā atbalsta tikai 15% Latvijas iedzīvotāju. Puse aptaujāto uzskata, ka Repšem turpināt darbu jaunajā valdībā noteikti nevajadzētu.
Komentāri (36)
mary75 21.10.2010. 14.22
Taisni Repšem bija jābūt par finanšu ministru, te ir tā vieta, kur vajadzīgs tas “mugurkauls”, baidos, Kamparam ar to tā švakāk.
Un, izskatās, TB/VL valdībā būs, jo Lembergam noteikti vajadzīgs Bērziņš TM amatā.
Un Vējonim jāpaliek savā vietā.
Un Kristovskis kā ekonomikas ministrs arī izraisa zināmus jautājumus.
Vienīgā cerība, ka tie būs tikai politiskās figūras, un ņems labus ekspertus.
0
disassociative 21.10.2010. 14.17
Ja Kampars ir finanšu ministrs, varam kolektīvi iet kārties. Vēl gribētos zināt, kas būs ekonomikas ministrs. Cerams, ka ne divi vienā.
6
andrisskrastins > disassociative 21.10.2010. 14.37
Emmm, ar ko tieši Kampars ir tik ļoti slikts? Kā redzams, viņu diezgan augsti vērtē – salīdzinot ar Mūrnieci.
0
austrisv > disassociative 22.10.2010. 11.00
Vai vajag Slakteri Nr2 FM amatā?
FM jābūt tiešām ar finanšu izglītību vai pieredzi finanšu jomā nevis kaut kāds diletants finansēs! Kāpēc ne ekspertu izvirzītais Vilks vai Kokins no SCP, jo izskatās, ka JL nav spēcīgu kandidātu uz FM, bet FM ir pati svarīgākā joma, it sevišķi jau pārvarot ekonomisko krīzi!
Kamparam , manuprāt nav stingra mugurkaula un nevar taču tos ministrus pārvērst par visu jomu speciālistiem, jo kas der visur, tas neder nekur, kā piemēram, Staķe!
0
andrisskrastins > disassociative 21.10.2010. 15.00
Mikrouzņēmumi, mikronodoklis, 2 gadus pirms Kampara novilktās eksporta garantijas, papildus naudas izkarošana ES projektiem. Plus Kampars ļoti labi veic sabiedrisko informēšanu un diskusiju. Māju siltināšana, kas, par spīti sākotnējai skepsei, ir ieskrējusies un kļuvusi par nopietnu atspaidu būvniekiem.
Viņš nav ideāls, bet es labāk izvēlos neideālu Kamparu nevis kādu politisku ielikteni, kas absolūti neko nedara.
0
disassociative > disassociative 21.10.2010. 14.47
Vai kāds var ne tikai emocionāli vērtēt, bet arī konkrētas padarītas lietas nosaukt?
0
mary75 > disassociative 21.10.2010. 14.42
Kāpēc Kampars nevar palikt savā amatā, kā ekonomikas ministrs, tur viņš tiešām darīja, ko varēja?
Ar ko Kristovskis būs labāks par Kamparu, un Kampars par Repši?
0
gunasniedzina > disassociative 21.10.2010. 15.19
Kampars bija labs EM, un viņu mainīt būtu kļūda. Par FM derētu Štokenbergs, FM amatā “kreisums” uzreiz ies mazumā, bet mugurkauls viņam ir. Protams Repše ir labaks, bet nu viņš iet prom…
0
mary75 21.10.2010. 14.54
Jā, diemžēl, izskatās pirmajā vietā, kā parasti, krēslu sadalīšana.
Nu, iespējams, sadalīs krēslus un tad sāks tās strukturalās reformas, kas ir tik nepieciešamas, un kur valsts pārvaldē pāris simtus miļjonu ietaupīt noteikti varētu.
Bet, taisnība, ministriju centrālais aparāts pastērē reāli visai nedaudz, miļjonus 50, kas ir neliela daļa no tā, ko patērē visa valsts birokrātija.
2
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
@andrisskrastins > mary75 21.10.2010. 14.58
Jā, nedaudz skumji jau ir, ka partijas (pat V partijas) joprojām politisko pārstāvību tulko ministru krēslos. Tas varbūt liecina par politikas kultūras problēmām. Realitātē vajadzētu būt tā – esmu partija, piedalos valdībā, izvirzu savus jautājumus bīdīšanai. Tie izbīdās cauri diskusiju fāzei un tiek risināti. Kā partija esmu izpildījis solījumu vēlētājiem.
Diemžēl šī loģika pie mums vēl nedarbojas. Kāpēc?
0
austrisv > mary75 22.10.2010. 11.12
Valsts pārvaldes centrālais aparāts it kā patērē 45 milj Ls!
Manuprāt jāpārskata pašvaldību centrālie aparāti, jo, manuprāt, tieši tur ir vislielākās iespējas samazināt tēriņus. Šaubos , vai vispār viņi kaut ko ir mazinājuši iestājoties liesajiem gadiem, jo Ie ienākuma nodoklis un nekustāmā īpašuma nodoklis ir tie, kas šos treknos runčus pašvaldībās uztur, bet tieši šie nodokļi tika palielināti!
Tā jau arī izrādās, ka Ušakova Rīgas domē viņa padomnieki saņem lielākas algas nekā premjera 5 padomnieki, kuru skaits tomēr ir samazināts salīdzinot ar kalvīša 10 padomniekiem treknajos gados, bet algas pat šiem 5 ciem bija bļāvienu vērtas!
0