Pirms lielās izvēles Zviedrijā vairāk jāuzmanās žurnālistiem
Zviedrijas Riksdāga vēlēšanu oficiālais datums ir 19.septembris. Taču patiesībā vēlēšanas jau ir sākušās. Pa pastu var balsot kopš 5.augusta. Arī partiju vēlēšanu kampaņas ir iegājušas noslēguma fāzē, jo finiša līnija ir ļoti, ļoti tuvu.
Šoruden zviedri stāv patiešām nopietnas izvēles priekšā. Šķiet, to vislabāk demonstrē kāda sociāldemokrātu partijas reklāma televīzijā, kurā tiek stāstīts par diviem vilcieniem. Riksdāga vēlēšanās Zviedrija, tā teikt, iesēdīsies vienā no tiem. Var nepiekrist sociāldemokrātu ideoloģijai un politikai, taču salīdzinājums ir tiešām vietā. Lai arī vēlētājiem jābalso par atsevišķām partijām, runa ir par izvēli starp diviem lieliem blokiem. Vai nu tu izvēlies labējo aliansi – Moderātu partija, Tautas partija, Centra partija un Kristīgie demokrāti, vai arī sarkanzaļo bloku – Sociāldemokrātu partija, Kreisā partija un Zaļā partija. Galēji nacionāli noskaņotiem margināļiem atliek Zviedru demokrāti, kuri šajās vēlēšanās varētu pirmo reizi iekļūt Riksdāgā. Savukārt tādas sīkpartijas kā Feministu iniciatīva un Pirātu partija, visdrīzāk, nepārsniegs 4% robežu un neiegūs nevienu no Zviedrijas parlamenta 349 deputātu vietām.
Svaigākie partiju reitingi liecina, ka abi lielākie bloki ir teju identiskās pozīcijās. Nevienam nav izšķiroša pārsvara. Arī divi partiju smagsvari – moderāti un sociāldemokrāti – katrs iegūst ap 30% balsu. Viss tātad izšķirsies vēlēšanu dienā. Vai nu labējā alianse turpinās vadīt Zviedriju uz zemāku nodokļu kursu un fokusu uz bezdarba izskaušanu, vai arī atgriezīsies sarkanzaļie ar augstākiem nodokļiem un sociālās drošības programmām. Būtiskas izmaiņas var notikt arī ārpolitikā. Piemēram, sociāldemokrāti ar saviem domubiedriem plāno atsaukt zviedru karavīrus no Afganistānas, kamēr labējie to uzskata par nepareizu lēmumu.
Atšķirībā no Latvijas, tādu tukšu, neko neizsakošu lozungu par buldozeriem vai to, ka viss būs labi, Zviedrijas vēlēšanu kampaņā praktiski nav. Drīzāk varētu runāt par pretēju problēmu – partiju solījumi reizēm ir pat pārāk detalizēti. Sola tik un tik miljardu kronu samazinājumu pensionāru nodokļiem, par tik un tik procentiem lielāku bezdarbnieku pabalstu, tik un tik lielus ieguldījumus veselības aprūpē vai izglītības sistēmā. Jā, Zviedrija ir tikusi cauri krīzei ar pārpalikumu valsts kasē, un tāpēc viņiem tiešām ir, ko solīt. Tomēr viņus disciplinē gan Finanšu ministrijas aprēķini, gan arī budžeta izdevumu griesti, kas noteikti uz vairākiem gadiem.
Zviedrijas vēlēšanu kampaņā, kā jau visur, reizēm notiek arī ne pārāk tīras spēles. Taču tie pārsvarā ir sīki incidenti – dažas sabojātas afišas vai neveiksmīgi izteikumi no politiķu puses, kurus gan viņi pamanās ļoti ātri atsaukt, un ar atvainošanās kultūru viņiem arī viss ir kārtībā.
Taču žurnālistiem šajās dienās gan ir īpaši jāuzmanās. Jebkāda saistība, mazākā sadarbība ar kādu politisko spēku var maksāt ļoti dārgi. Piemēram, TV4 žurnālistam Martinam Timelam nācās atsaukt savu dalību diskusijā par nodokļu politiku, kur klāt bija arī Moderātu partijas vadītājs Fredriks Reinfelds. Televīzijas zvaigzni ar neskaitāmiem telefona zvaniem “aplaimoja” viņa paša kolēģi. Žurnālisti pauda neizpratni par to, kā Timels var būt TV ekrānā un vienlaicīgi piedalīties politiska rakstura pasākumos. Ar to pietika, lai Timels piekāptos. Pilnīgi iespējams, ka pretējā gadījumā viņš būtu šķīries no sava darba. Prestižs ir iedragāts jau tagad.
Īpaši stingri noteikumos vēlēšanu laikā ir Zviedrijas sabiedriskie mediji. Piemēram, Zviedrijas radio darbinieki vispār nedrīkst veidot materiālus par vēlēšanām, ja viņi paši ir politiski aktīvi. Taču, kā izrādās, tas bija tieši viens Zviedrijas radio ārštata darbinieks, kurš veidoja demokrātu partijas pretrunīgi vērtēto TV reklāmu. Ar šo cilvēku tāpēc radio turpmāk nesadarbosies. Kā skaidrojis radio programmu direktors Bjērns Lēfdāls, radio darbības vadlīnijās ierakstīts, ka viņiem jāveicina demokrātiska sabiedrība, un šādu partiju reklāmas ir pretrunā ar šo principu. “Tikko šis cilvēks tiek saistīts ar politiskas reklāmas klipu, tas ietekmē viņa uzticamību, un attiecīgi mazinās arī uzticība mums,” tā Lēfdāls atzinis mediju analīzes izdevumam “Resume”.
Jāpiebilst, ka par strīdus ābolu priekšvēlēšanu kampaņā kļuvis arī mums tik aktuālais partiju finansēšanas jautājums. Likumdošanas, kas liktu atklāt naudas ziedotājus partijām, Zviedrijā nav. Ir tikai brīvprātīga vienošanās partiju vidū, ka tiks atklāti deklarēti ziedojumi virs 20 000 zviedru kronām jeb aptuveni 1500 latiem gadā. Ir tikai viena problēma – Moderātu partija un Kristīgie demokrāti atsakās pieņemt šo vienošanos. Viņuprāt, anonīmi ziedotāji ir tikai daļa no aizklāto vēlēšanu principa, kas ir demokrātijas pamats. Lūk, tā arī ir vēl viena skaidra atšķirība starp diviem lielajiem politiskajiem blokiem Zviedrijas vēlēšanās. Sarkanzaļie sola ieviest likumdošanu, kas pieprasīs atklāt partiju ziedotājus. Labējie ir kategoriski pret šādu soli. Izvēle ir tikai un vienīgi Zviedrijas vēlētāju rokās. Un tā nav izvēle starp buldozeru un dzejnieku, bet gan diviem dažādiem, taču, atzīsim, civilizētiem un komfortabliem vilcieniem.
Didzis Melbiksis ir cilvēktiesību maģistrs, sešus gadus dzīvojis Zviedrijā.
Komentāri (23)
mary75 07.09.2010. 16.56
Latvijai zviedru “sterilitāte” vēl ilgi nedraudēs, droši.
Vēl ilgi dzīvosim savā politiskajā miskastē un smakosim.
Jo mums vēl arvien mīļākais politiķis Lembergs, kam Zviedrijas variants ar politisku kultūru, atklātu sabiedrību, politiķu atbildību par katru ētisku pārkāpumu, par pārējo vispār nerunājot – tas viss ir nāvejošs, un, ne tikai Lembergam.
tāpēc visu, kas politisko vidi grib padarīt tīrāku, daudzi Latvijas politiķi uztver apmēram kā Koli baktērijas mēslu dezinfekciju ( sūdi ir šo baktēriju ierasta dzīves vide).
0
Uldis Šneiders 07.09.2010. 15.35
Jā un nē – par raksta domu!
Ko nozīmē – “tiek saistīts”? Ja es ekrānā redzu žurnālistu, aktieri vai ārstu, kas kaut ko reklamē, es pat neesmu iedomājies (Latvijas situācijā!), ka viņš varētu “nepelnīt” naudu. Līdz ar to – mana attieksme ir “nekāda”. Latvijā. Neesmu iedziļinājies Likuma bedrē, bet pie mums pazīstamas personas politiski reklamē noteiktu nolūku dēļ, kas (nolūki) nez vai eksistē Zviedrijā.
Zviedrija ir cita domāšanas līmeņa un uztveres un finansiāla nodrošinājuma valsts un … manuprāt mazliet politiski un korekti sterila. Varbūt es kļūdos, bet Zviedrijas politikas tīrībai un sterilitātei tiek izmantots vairāk spirta nekā zviedru nācijas diskusijās par valsts demokrātiju…
Varbūt Didzis īsi un konkrēti varētu paust zviedru politikas prasību pamatus, lai arī mēs še – Latvijā – varētu atsperties. Bet – pamazām…
0
Aija Neļķe 07.09.2010. 16.05
“Galēji nacionāli noskaņotiem margināļiem atliek Zviedru demokrāti” … neprofesionāli.
Vai tiešām nevar savus politiskos aizspriedumus nolikt malā, veidojot reportāžu?
9
0
-5
Atbildēt
0
-4
Atbildēt
+1
-1
Atbildēt
+1
-1
Atbildēt
+1
-1
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
+2
0
Atbildēt
+4
0
Atbildēt
+5
0
Atbildēt
@Aija Neļķe > Aija Neļķe 08.09.2010. 13.24
Pareizi .. Zviedrijas politiskajā un sociālajā vidē iederas tikai praidi, antifa un imigranti. Zviedru demokrāti kā reiz ir radušies kā antireakcija pret šīm Zviedrijas politiskās un sociālās vides pazīmēm. Bez nacionālistu nākšanas pie varas Zviedrija ir lemta degradācijai un nāvei.
0
Aija Neļķe > Aija Neļķe 08.09.2010. 15.32
To stāsti tām neskaitāmajām zviedrietēm, kuras arvien biežāk izvaro krāsainie imigranti un ko Zviedrijas prese cenšas noklusēt, notušējot noziedznieka etnisko izcelsmi (līdz pat tādam absurdam, ka ar fotošopu tiek apstrādātas viņu fotogrāfijas).
Zviedrijā ekonomiskais stāvoklis vēl ir labs inerces pēc, jo ekonomiku cēluši paši zviedri. Kad imigrantu īpatsvars pārsniegs kritisko masu, tad strauji ies uz slikto pusi gan ekonomika, gan kultūra. Redzēsim, kas no Zviedrijas labklājības modeļa būs palicis pāri pēc gadiem 50-100.
0
aivarstraidass > Aija Neļķe 07.09.2010. 23.38
Domāju, ka “margināļi” būtu adekvāts termins tad, ja ir runa par partijām, kas piedāvā “White Power” stila rasismu, antisemītismu, noliedz holokaustu, utml. Savukārt Zviedrijas demokrātu partiju (Sverigedemokraterna) – vismaz pēc viņu izteikumiem angliskajā Internetā varētu raksturot kā konservatīvu, pretimigrācijas partiju. Pieprasījums pēc šādām idejām ir – un ne jau tikai “margināļu” vidū. Lai nu viņiem sokas!
0
marčiks > Aija Neļķe 08.09.2010. 16.30
Iesalniek, ja vienīgā alternatīvā degradācijai un izmiršanai ir valsts izzadzēju un nekompetentu pajoliņu vadīta nacionālas valsts parodija, tad patiešām labāk degradēties un mirt. Visās normālās valstīs no šādiem ‘nacionālistiem’ vairās kā no lepras slimniekiem, NDP neonacistus Vācijā neviens pat neaicina uz TV priekšvēlēšanu diskusijām, un vispār būtu tikai pareizi tāpat darīt ar VL. Par krāsainajiem izvarotājiem – tipisks rasisma un etniskā naida kurināšanas piemērs. Labi, daži indivīdi-emigranti pastrādā noziegumus; iespējams, ka emigrantu vidū dažādu iemeslu dēļ noziedzības līmenis ir augstāks, taču tādēļ izdarīt secinājumus par visai nosacīto emigrantu grupu KOPUMĀ? WTF?
0
marčiks > Aija Neļķe 08.09.2010. 16.31
Bet tas “praidi, antifa un imigranti” man atgādināja diemžēl pāragri izzudušo, VL parodējošo lapu nacionalisti.info, kurā bija ‘tests’, kurā nobildēti divi mērkaķi, jautājums, kas tas ir, un viens no atbilžu variantiem “Kā parasti – masoni, pederasti un urlas”. Kas nu kuram visur rādās. Skatos – logā kaktuss, bet redzu aktus.
0
mary75 > Aija Neļķe 08.09.2010. 16.19
Vaācijā patreiz notiek diskusija par grāmatu “Vācija pašlikvidējas”, kur atklāti pateikts par emigrantu problēmām, pie kam arī par pārspīlēto polikorektumu, utt.
Bet, domāju, ja situācija ar emigrantiem jebkurā demokratiskā valstī kļūs neciešama – pilsoņi nobalsos par kādu partiju, kura solīs šis problēmas risināt, tādi ir mehanismi, bet, tā kā pagaidām nekas tāds nenotiek, izņemot vietējās vēlēsanas, problēmas bieži vien pārspīlētas.
0
advokate > Aija Neļķe 08.09.2010. 10.35
Zviedru demokrātu ‘idejas’ Zviedrijas politiskajai un sociālajai videi ir gana radikālas un, godīgi sakot, atstāj samērā nekaunīga populisma iespaidu. Lielos vilcienos var vilkt paralēles ar Visu Latvijai tepat LV. Izteikums ir adekvāts un vietā.
0
mary75 > Aija Neļķe 08.09.2010. 15.19
Nu, pārsmejos – “Zviedrija lemta degradācijai un nāvei” bez kādas VL tipa partijas nonākšanas valdībā!
Ja Parādnieks nopietni tā domā, nevis tikai runā, pavisam drūmi.
Zviedrija no degradācijas un nāves tikpat tālu, kā Latvijā no vispārējās labklājības un atbildīgas un gudras politikas un politiķiem.
Starp citu – tur, kur cilvēki neslimo ar homofobiju un ksenofobiju, kā VL biedri, tur arī vislielākā labklājība, un cilvēki no turienes nebēg, bēg taisni no tām valstīm, kur homofobija un kksenofobija ir dienas kārtībā.
Taisni šo te VL uzstādījumu dēļ, ja tas nav Parādnieka personiskais viedoklis, jebkurai partijai būs lielas problēmas iet koalīcijā ar VL.
0
advokate > Aija Neļķe 08.09.2010. 13.36
Pieļauju, ka kādam, kurš nekad nav dzīvojis Zviedrijā ilgāku laiku, tāds priekšstats varētu būt. Šeit uz vietas par degradāciju un nāvi gan nekas neliecina. Ceļi labā stāvoklī. Valsts budžets ar pārpalikumu. Noziedzības līmenis zems. Augstākā izglītība bez maksas. Cilvēki ikdienas saskarsmē laipni un izpalīdzīgi. Valsts atbalsts pieejams praktiski jebkurai konstruktīvai darbībai, vai tā būtu bērnu audzināšana, vai jauna uzņēmuma dibināšana. Protams, mana izpratne par to, kas liecina par degradāciju un nāves tuvošanos, var būt ierobežota, bet manā skatījumā Zviedrija ir un paliek stabila, droša, attīstīta valsts, kurā ir prieks dzīvot.
0