Publisko liecības par ''Latvijas kuģniecības'' privatizāciju

Valsts uzņēmuma pārņemšanu kopīgi plānoja Šķēle, Savickis, Lembergs un citi Ventspils uzņēmēji

Agrākā valsts uzņēmuma "Latvijas kuģniecība" (LK) privatizācijai kopš 2000.gada līdz pat tās īstenošanai 2002.gadā kopīgās apspriedēs gatavojās Tautas partijas līderis Andris Šķēle, gāzes kompānijas "Itera Latvija" prezidents Juris Savickis, Ventspils mērs Aivars Lembergs, kā arī vairāki Ventspils uzņēmēji, viņus apkalpojoši juristi un menedžeri.

Pa to liecina trešdien klajā nākušajā žurnālista Lato Lapsas izdevumā "Kā nozagt miljardu? Rokasgrāmata" publiskotās Savicka, uzņēmēju Olafa Berķa un Jurija Bespalova, kā arī bijušā baņķiera Arnolda Laksas liecības prokuratūrai, visticamāk, tā dēvētajā Lemberga krimināllietā, vēsta aģentūra LETA.

Informācija par tā saukto Ventspils un Rīgas grupu vienošanos kopīgi privatizēt LK līdz šim vairākkārt izskanējusi neoficiāli vai arī kā pārstāsts no Lemberga krimināllietas sējumiem, taču grāmatā publiskotas pilnas ar parakstu apstiprinātas liecības, ko sniegušas vairākas personas, kas tieši iesaistītas šajā darījumā, kā arī citi tiesībsargājošo institūciju rīcībā esoši materiāli.

"LK privatizācijas jautājumos [ar Lembergu] bija biznesa attiecības. Mēs kopīgi piedalījāmies LK privatizācijā par sertifikātiem un otrajā etapā – par naudu," liecinājis Savickis. "Galvenos jautājumus mēs apspriedām kopīgi, visbiežāk bijām četri," stāsta "Itera Latvija" prezidents. Trīs pārējie bijuši Lembergs, Šķēle un Berķis. Tikuši saskaņoti jautājumi, piemēram, par sertifikātu izmantošanu un finansēm, kas nepieciešamas LK privatizācijai. Savickis apliecina, ka "Aivars Lembergs piedalījās visa biznesa veikšanā'', ar viņu saskaņoti ''visi globālie jautājumi".

Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka Lembergs tieši tolaik stingri noliedzis savu dalību LK privatizācijā, norādot, ka uzņēmuma finansiālais stāvoklis ''privatizāciju dara ļoti riskantu".

Minēto personu liecības apstiprina iepriekš presē izskanējušo informāciju, ka sākumā bijusi vienošanās LK akcijas vienādā skaitā gan par sertifikātiem, gan par naudu iegādāsies abas puses – ''rīdzinieki'' un ''ventspilnieki'', taču pēdējie, proti, ''Ventspils nafta'', vienošanos pārkāpuši, izsolē par naudu iegādājoties visas piedāvātās akcijas. Pēc tam, visticamāk, Lembergs solījis Šķēlem situāciju gada laikā labot, taču tas nav izdarīts.

Ventspils uzņēmēju grupas advokāts Mārtiņš Kvēps šogad LK kuģu fraktēšanas lietā Londonas tiesā sniedza liecību, stāstot par politisko vienošanos privatizēt LK, kā arī par tās finansēšanas metodēm – kuģu frakts darījumu noslēgšanu par mākslīgi zemām likmēm un starpības "nosmelšanu" ārzonu firmās, lai norēķinātos ar "Andra Šķēles vadīto Rīgas grupu" par LK privatizācijā iegūtajām akcijām.

Viena no apsūdzībām, ko Lembergam izvirzījusi prokuratūra, ir par īpašumtiesību, kas deva pastarpinātu ietekmi LK, nedeklarēšanu. Lembergs prokuratūras apsūdzības neatzīst.