Entuziastu maršs

TP kongress “valsēja pa apli”, LPP/LC “maršēja” kā uz postažas sakopšanas talku

Laba apmeklētība, disciplinēta publika, mažorīgas runas un iepriekš zināms iznākums. Sestdien Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) notikušā Latvijas Pirmās partijas/Latvijas ceļa (LPP/LC) kongresa delegāti lielā vienprātībā (viena balss pret) nobalsoja par rezolūciju, kas paredz veidot priekšvēlēšanu apvienību kopā ar Tautas partiju (TP), vairākām sīkpartijām un uzņēmēju organizāciju “Par labu Latviju”. Dibināšanas akts paredzēts nākamajā sestdienā.

Nav zināms, kā sauksies jaunā apvienība, tikai tas patiesībā nav no svara. Ir taču zināmi tās dibinātāji. Cilvēkam, kas pilnīgi neko nezina par mūsu valsts politisko dzīvi, RSU zālītē varētu piezagties doma, ka vēlēšanas jau aiz muguras, un šis ir uzvarētāju kongress.

Pirms divām nedēļām apvienošanās pilnvaru došanas kongresu rīkoja TP. Darba kārtība tāda pati, kā vakar LPP/LC, taču izpildījums tomēr atšķirīgs. TP kongress “valsēja pa apli”, LPP/LC “maršēja” kā uz postažas sakopšanas talku. Taču viena kopīga iezīme bija raksturīga abiem kongresiem – nespēja kritiski paskatīties uz savu neseno pagātni un reālo, nevis pašu iedomāto vietu Latvijas politiskajā dzīvē. Gan tagad, gan pēdējos piecos sešos gados.

Sabiedriskās domas pētījumi liecina, ka abu partiju reitingi jau ilgāku laiku ir manāmi zemāki par liktenīgajiem 5%. Apvienošanās varētu būt glābiņš – bariņā siltāk un drošāk, un nekā nesaprotama vai nosodāma šajā faktā nav. Tikai nav korekti tēlot, ka runa ir nevis par pašu izdzīvošanu lielajā politikā, bet gan sabiedrības interesēm, kas, kā izskanēja kongresā, esot augstākas par partiju interesēm. Kritušiem eņģeļiem palaikam mēdz piemist nosliece uz vēl nenomedīta lāča ādas dalīšanu: Ainārs Šlesers taurēja par lielu uzvaru vēlēšanās un valdības veidošanu.

Pravietošana gan nav LPP/LC līdera stiprā puse. Pirms gada viņš runāja par 50 tūkstošiem jaunu darba vietu un solīja iemācīt vairāk pelnīt, lai nevajadzētu taupīt. Kā varēja nesolīt, ja pašvaldību vēlēšanas bija degungalā? Taustāmā realitāte disonē ar kongresā parādītajā videoklipā no Šlesera mutes nākušo atziņu, ka viņam labi zināms, kas tas par putnu – vīrs un vārds. Kā nekā, Maskavas forštatē uzaudzis – balta nāca tautu meita.

Ar iztēli izrādījās tā pavājāk: mēs un “sliktie” – tas ir apdilis stereotips. No vienas puses ņaudētāji un nogaidītāji (gan jau viss nokārtosies), no otras – savējie, rīcības cilvēki, darītāji, kādus caurmēra vēlētājs gaida ar maisu. Domājams nevilšus tas izskanēja apsveikuma runā, kad pareizticīgo “batjuška” vēlēja “būt labam kokam, kas nestu augļus tautai”. Uz naudas koka purināšanu laikam gan neviens nav īpaši jāmudina. Bijis tik koks, purinātāji atradīsies.

“Sliktie” tā īsti pie vārda netika saukti, kritika vēlās pār valdību, bet valdība – tā tomēr ir koalīcija, kas sastāv no vairākām partijām. Kas zina, varbūt tuvā nākotnē, tāpat, kā nesenajā pagātnē, ar kādu no tām būs jāmeklē kopēja valoda, tāpēc labāk pārlieku nepalaisties mutē.

Cauri runām kā vadmotīvs vijās “sviedru liešana” un “atrotītas piedurknes”. Vīri (un sievas) kā no plaukta nokrituši, itin kā no mūžameža svaigi iznākuši un ar šausmām ieraudzījuši, kāda tad izskatās sentēvu zemīte.

Ne reizi vien tika pieminēta Latvijas ekonomiskā ekspansija uz visām četrām (vairāk jau nav!) debesu pusēm, tomēr kaut kā dabiski uzsvars krita uz “Austrumu tirgu”. Pa mici tika Ārlietu ministrijas treknajiem klerkiem, kas darījuši visu ko, un neko, tikai bijuši švaki Latvijas preču lobisti. Kritika, iespējams, pamatota, taču bez atskata uz to, kuras partijas biedri bijuši ministrijas galvgalī.

Ir grūti būt slīcējam un glābējam vienā personā, taču LPP/LC kongress parādīja, ka vismaz mēģināt var. Patriotiskais uzņēmējs Ivars Strautiņš debatēs atklāja, ka izveidota speciāla darba grupa, kas rada “zinātniski pamatotu” Latvijas glābšanas plānu. “Zinātniskas” lietiņas jau ir pieredzētas. Bijis pat “zinātniskais komunisms”.

Var jau būt, ka zālē, labi meklējot, izdotos atrast kādu, kas patiešām tic 37 (lai pārspļautu “Latvijas ceļa” 1993.gada rekordu) mandātu iegūšanai. Drīzāk jau bez partneriem neiztikt, tāpēc par tiem – eventuālajiem – nebija ne pušplēsta vārda. Katram savs tikumiņš.