Iepriekš pašvaldības sniegtās atļaujas atcelšanu pamato ar iespējamām nekārtībām
Viļņas apgabala administratīvā tiesa trešdien pēc ģenerālprokurora pienākumu izpildītāja Raimonda Petrauska lūguma nolēma aizliegt sestdien Lietuvas galvaspilsētā paredzēto Baltijas praida gājienu, vēstī aģentūra BNS. Lēmums pamatots ar prokurora rīcībā esošu informāciju, ka gājiena laikā varot izcelties nekārtības.
Kā norādīts tiesas spriedumā, ja varas iestādes nespēs veikt īpašus drošības pasākumus, "arī citas personas netiks aizsargātas pret viņu tiesību vai tiesisko interešu iespējamajiem pārkāpumiem".
Apelācijas sūdzību par šo lēmumu Lietuvas Augstākajā administratīvajā tiesā iespējams iesniegt tuvāko septiņu dienu laikā. Lietuvas Geju līgas vadītājs Vladimirs Simoņko aģentūrai BNS teicis, ka spriedumu pārsūdzēs.
Gājienu organizējošās Jauniešu iecietības apvienības priekšsēdētājs Vītauts Valentinavičs sarunā ar aģentūru BNS pauda pārsteigumu par šo tiesas lēmumu. "Man tie ir jaunumi, un tie šķiet ļoti savādi. Bez šaubām, mums atkal būs jātiekas ar saviem advokātiem un jādomā par zināmiem tiesiskiem risinājumiem," viņš sacīja.
Valentinavičs uzsvēra, ka šis tiesas spriedums liecina par Lietuvas neaptveramo situāciju, kad lēmumi tiek pieņemti "balstoties uz bailēm, nevis faktiem". Ģenerālprokuratūra jau aprīļa sākumā noraidījusi parlamenta deputātu grupas lūgumu veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai aizliegtu Viļņā gaidāmo Baltijas praida gājienu, un nolēma par šo jautājumu tiesā nevērsties. Deputāti pauda pārliecību, ka pašvaldības atļauja rīkot Baltijas praida gājienu pārkāptu likumu par nepilngadīgo aizsardzību pret publiskas informācijas kaitīgo ietekmi un būtu pretrunā ģimenes politikas nostādnēm.
Tomēr šonedēļ ģenerālprokurora pienākumu izpildītājs Petrausks paziņoja, ka lūdzis Viļņas apgabala administratīvo tiesu atcelt atļauju Baltijas praida gājiena rīkošanai. Ar līdzīgu lūgumu tiesā bija iesniedzis arī Kauņas pašvaldības deputāts Staņislovs Buškevičs.
Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite paudusi pārsteigumu par dažādu valsts iestāžu atšķirīgajiem viedokļiem jautājumā par kārtības nodrošināšanu plānotā gājiena laikā, uzsverot, ka Lietuvas valsts pamatlikums garantē pilsoņu pulcēšanās tiesības. Kā trešdien paziņoja prezidentes preses sekretārs Lins Balsis, prezidentes pārsteigumu izraisījusi atbildīgo varas iestāžu nespēja vienoties, jo tām taču kopīgi jānovērtē iespējamie draudi. “Policija apgalvo, ka ir gatava garantēt drošību, bet ģenerālprokurora pienākumu izpildītājs saredz draudus," pretrunas norādīja prezidentes pārstāvis, “par sabiedrisko kārtību atbildīgo iestāžu, pirmām kārtām policijas, pienākums ir garantēt, lai tiktu saglabāts miers un nenotiktu sadursmes."
Viļņas pašvaldība jau janvāra beigās atļāva Lietuvas galvaspilsētā 8.maijā rīkot seksuālo minoritāšu Baltijas praida gājienu. Taču Lietuvas Kultūras mantojuma departamenta un ebreju kopienas iebildumu dēļ ilgstoši turpinājās diskusijas par gājiena norises vietu. Baltijas praida tradīcija pērn tika aizsākta Rīgā, šogad to paredzēts turpināt Lietuvas galvaspilsētā, bet nākamgad Igaunijā – Tallinā vai Tartu. Tiesa, arī Rīgā gājiens izsauca zināmu sabiedrības grupu agresīvu reakciju, tāpēc tas notika stingri noteiktā, policijas apsargātā vietā.
Komentāri (30)
::Vai cis :: 05.05.2010. 19.43
Man nepatīk praidi, man nepatīk “krusta ceļi” pa Vecrīgu, man nepatīk 9. maija tusiņš pie okupantu pieminekļa … man daudz kas nepatīk, taču esmu atradusi vienkāršu risinājumu: es uz šiem pasākumiem neeju un punkts, tādējādi lieki nebojājot sev nervus un nešķiežot laiku un enerģiju, apkarojot to, kas kādam citam cilvēkam šķiet labs esam. Tik vienkārši …
1
dro > ::Vai cis :: 05.05.2010. 20.05
Ja visi būtu tik prātīgi kā Inese, tad praidotājiem zustu jebkāda interese rīkot pasākumus publiskā vietā un viņi pārvietotos tuvāk dabai:)
0
Mārtiņš S. 05.05.2010. 19.50
Tas ir apbrīnojami, kādi homofobi ir latvieši (un austrumeiropieši). Un “inteliģenci” ieskaitot. Studenti un citi jaunieši, kas piedzērušies pa naktīm bļaustās pa ielām un traucē gulēt ir ok, bet cilvēki, kas svin mīlestību, nezkapēc ir slikti. Publiskā telpa pieder mums visiem.
Un nepārprotiem—esmu “pareizās” seksualitātes pārstāvis. Mēdzu arī piedzerties un bļaustīties pa ielām.
2
džedajs, viesulis > Mārtiņš S. 05.05.2010. 19.58
Nu jā, mēdz jau visu ko.
Tāpēc jau ķer arī rokā un spundē iekšā.
0
dro > Mārtiņš S. 05.05.2010. 20.03
Tusiņš sāk uzņemt apgriezienus, es arī piemetīšu sausāku pagalīti:)
Mārtiņ, vai dzērāji uz ielām ir attaisnojums seksuāla akta atdarinātājiem publiskā vietā? Ja tradicionālās orientācijas mīlētāji uzvedas tikpat piedauzīgi kā “progresīvie” mīlētāji, tad arī viņi saņem publikas nosodījumu.
0
Rasma Skuja 06.05.2010. 00.16
Pulcēšanās brīvība ir svēta lieta. Un vismaz iesākumā katram cilvēkam var būt noderīgi sākt savu dalību politikā ar t.s. “identitātes politiku” – ar apzināšanos: kas es esmu? kas ir mani draugi? kādu dzīvi es uzskatu par labu un vērtīgu?
No otras puses, tiklīdz kā 90-to gadu tautiskās atmodas laiki pagājuši, tad rodas zināma piesardzība pret identitātes politiku tīrā veidā. Es, protams, joprojām varu iziet ielās ar piespraustu auseklīti un lepoties, ka esmu latvietis, cits var katru septembri iet “krievu maršā”, cits var lepoties par to, ka ir gejs, skinheds, krišnaīts vai hokeja fans. Nu labi – leposimies visi. Bet tālāk kas? Manuprāt, ir vajadzīgs saturīgs dialogs, kurš ķeras pie sabiedrisko problēmu būtības. Ko es teikšu krievu marša dalībniekam, kas ietērpies kazaku formas tērpā un lepojas ar kaut ko? Nav īsti par ko ar viņu runāt – drīzāk jau jāpagaida kamēr viņš kazaku formu novilks un taps atkal par adekvātu un jauku sabiedrības locekli. Ar praidu, man šķiet, ir līdzīgi.
0