Divi pasaules mēroga nodokļi finanšu institūcijām segtu ekonomikas glābšanas izmaksas nākotnē
Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) ierosinājis divus jaunus pasaules mēroga nodokļus bankām un citām finanšu institūcijām, lai segtu nākotnē, iespējams, vajadzīgo finanšu sistēmas un ekonomikas glābšanas plānu izmaksas, vēsta LETA-AFP.
SVF ierosina visām bankām maksāt banku nodevu, kā arī nodokļus par peļņu un atalgojumu, lai nodrošinātu aizsardzību pret jaunu finanšu krīžu veidošanos, atsaucoties uz atklātībā nonākušu SVF dokumentu, informē raidorganizācija BBC. G20 attīstīto un attīstības valstu valdības šos dokumentus saņēmušas otrdien, un to finanšu ministri ierosinājumus apspriedīs šajā nedēļas nogalē.
Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) prezidents Teodors Tverijons biznesa portālam "Nozare.lv" atzinis, ka bankas ir ļoti "paklausīgi tautsaimniecības subjekti", un, ja tiks ieviesti jauni nodokļi vai nodevas, bankas tos maksās. Taču nodokļu savākšanas izdevumi iegulsies banku tarifos un procentu likmēs, un tas nozīmē, ka šo nodokli maksās banku klienti, norāda nozares pārstāvis. "Bankas būs starpnieki, kas tikai nodrošinās nodokļa pārskaitīšanu," sacīja Tverijons, komentējot SVF ierosinājumu.
Tas paredz, ka šie nodokļi būtu jāmaksā arī apdrošinātājiem, augsta riska fondiem jeb tā dēvētājiem hedžfondiem un citām finanšu institūcijām, pat ja tās nesenajā finanšu krīzē bijušas mazāk iesaistītas.
Banku nodoklim, kas tiek dēvēts par finanšu stabilitātes ieguldījumu, sākotnēji tiktu noteikta nemainīga likme, taču vēlāk tā mainītos, lai riskantākās institūcijas maksātu vairāk. Plāns paredz arī novērst banku vēlmi pārkvalificēt savu darbību, lai izvairītos no nodokļu maksāšanas.
Jau vairākas valstis ierosinājušas ieviest noteiktus pasākumus nākotnes ekonomikas glābšanas programmu izmaksu segšanai, taču liela daļa ir atteikusies šādus nodokļus ieviest vienpusēji, uzskatot, ka tikai koordinēta darbība dos panākumus. Ja valdības rīkotos atsevišķi, tad pastāvētu bažas, ka institūcijas vienkārši pārvietotu savu darbību uz citu valsti, kurā nav tik stingra finanšu sistēmas regulēšana.
Komentāri (14)
mary75 21.04.2010. 14.51
Jā, kaut kas nav pareizi, ja tie, kas ražo ko derīgu, pakalpojumus vai produktu, knapi izdzīvo un atkarīgi no tiem, kas spekulē finanšu tirgos utt., pie kam šo spekulāciju rezultātā zaudē pirmie un ierindas pilsoņi, bet, ne īstie vainīgie, sen te kas jāmaina.
0
www.vecamate.lv 21.04.2010. 15.58
Pa lielam, visa finanšu shēma ir fikcija..Apdrukāti papīriņi, ko nosauc par parādzimēm,obligācijām, utml.. :) Manuprāt, tendence ir sapirkties ko reālu, dabā pastāvošu.Jā, tas notiek.
Banku,t.s. bizness ir prasta, mākslīgi radīta augļošana, un nekas vairāk.Toties, kamēr bankas ir rietumu baznīcas, nopietnas parmaiņas nav gaidāmas.
Mani ļoti interesētu diskusija par tēmu, vai ir LV scenārijs bez eiro ieviešanas?Tāds pastāv?.. :)..
4
elina > www.vecamate.lv 22.04.2010. 11.18
Domāju ka bez EIRO mums tāpat nāksies iztikt līdz pat tās eirozonas sabrukumam ~2020 gadā. Būs “nothing special” – visa valsts tiks tehniski novesta līdz bankrotam dēļ stabila lata un eiro ieviešanas, un tad jau ieviest eiro nebūs jēgas vai arī šausmīgi elementāri – paši ļauži pāries uz jevrikiem uzšpļaujot politikāņiem.
Vēl viens triviāls iemesls, kādēļ nevajag jevrikus – ir sadrukāta virtuāla eiro nauda lai spētu samēroties ar mežonīgo apjomu svaigi sadrukātiem virtuālajiem USD, ko uzcepa amerikāņu privāts kantoris (Federal Reserve System) glābjot USA bankas.
0
elina > www.vecamate.lv 22.04.2010. 11.19
Tagad PILNĪGI NEVIENS NEZIN cik patiesībā tā nauda ir vērta, jo nav pat zināms cik viņas īsti ir un kā rokās viņa ir. Ja saskaitīsi visas valūtas kādas uz pasaules cirkulē, secināsi ka viņu vērtības pārklājās, un galu galā sanāks ka emitētās naudas ir desmitiem reižu vairāk kā lietas par ko viņas nopirkt.
0
elina > www.vecamate.lv 22.04.2010. 11.19
Smieklīgākais ka banku mahināciju (kredītu) sistēma paredz mūžīgu principiāli neatdodamu parādu: 1) visa nauda līdz gala lietotājam nonāk TIKAI caur privātbankām 2) jauna nauda rodas tikai paņemot kredītu [aptuveni pret vienu reālu naudiņu dod 9 naudiņas virtuālu kredītu]. 3) Bankas ņem varku no katras operācijas [nu uztiem 2% arī dzīvojam – neko nedarot] 4) Bankas prasa augļa procentus par lietu kas viņiem nepieder un 5) galā sanāk ka neeksistē nauda ar ko šo augļa procentu būtu iespējams nosegt. Tobiš ja neviens cits neturpinās ņemt/saņemt kredītus, šos augļa procentus [banku varku 80-150% no preces vērtības] nav iespējams samaksāt. Un atcerieties, šī varka ir no virtuālas naudas (tikai jāievēro kapitāla pietiekamības rādītāji)!
0
elina > www.vecamate.lv 22.04.2010. 11.20
vienīgais ceļš ir izrāpties no melu purva attiecībā uz naudu:
1) pārvērst ekonomikas vērtējumu absolūtās izmērāmās vienību kombinācijās (enerģija, telpa, cilvēks, laiks), nošķirt ieplūstošās vērtības, vietējās/radošās un izplūstošos resursus.
2) izdalīt eksistējošo naudas massu ar šo vietējo/radošo vērtību summu. Tādējādi iegūs patieso naudas vērtību.
3) Aizliegt komercbankām čakarēt naudas vērtību, liedzot tām vērtības izteikt/iegūt tikai kā ar nacionāli kontrolētu valūtu (automātiski tas nozīmē kredītu konvertāciju uz LVL). Protams viņas jau ir izdomājušas LIBOR un EIRIBOR mehānismus lai stimulētu šo nacionālās naudas čakaru, tādēļ tādu ticība=procents sviestu valstij ir jānahrinizē saknē.
4) Lai nelaimīgos klientus nečakarētu, uztaisa nacionālā bankā “pārbēgšanas” punktu, kur visi spaidītie varētu pārkreditēties uz bezLIBORa mehānismu. Nosacīti dempings, bet vismaz izeja, lai piespiestu komercbankas no tā kretīnisma atteikties.
[email protected]
0
andrisskrastins 21.04.2010. 14.32
Ir skaidrs, ka diezgan daudziem ir apnicis spekulatīvais jeb hedonisma kapitālisms. Bankām jau likās, ka ir izsprukušas, bet zaudējumi ir pārāk lieli un visticamāk Goldman Sachs prāva ir tikai ziediņi un apsūdzības sekos rindām. Šķiet, ka ASV pēdējos 10 gadus turējās uz finanšu piramīdām, kas uzbūvētas, lai uzturētu faktiski neiespējami augsto dzīves līmeni štatos. Protams, ka par to maksājām mēs, pārējā pasaule.
0