Ivanovs: Lidmašīnas apkalpe aicināta lidot uz citu lidostu • IR.lv

Ivanovs: Lidmašīnas apkalpe aicināta lidot uz citu lidostu

26
ITAR-TASS/LETA

Sestdien pie Smoļenskas avarējušās Polijas prezidenta lidmašīnas apkalpe ir saņēmusi brīdinājumu par nelabvēlīgajiem laika apstākļiem, pirmdien apliecinājis Krievijas premjerministra vietnieks Sergejs Ivanovs.

"Ir apstiprinājies, ka brīdinājums par nelabvēlīgiem laika apstākļiem lidostā "Severnij" un ieteikums lidot uz rezerves lidostu ir ne tik vien pārraidīts, bet apkalpe to arī ir saņēmusi," Ivanova teikto citē LETA/AFP.

Lidmašīnas avārija, kurā gājis bojā Polijas prezidents Lehs Kačiņskis un daudzas šīs valsts augstākās amatpersonas, nav saistīta ar tehniskiem lidmašīnas bojājumiem, iepriekš uzsvērusi Krievijas Ģenerālprokuratūra.

Jau ziņots, ka nosēšanās laikā pie Krievijas rietumu pilsētas Smoļenskas sestdienas rītā avarējusi lidmašīna ar Polijas prezidentu Lehu Kačiņski un virkni valsts augstāko amatpersonu, visi gāja bojā.

Lidmašīnā atradās Polijas oficiālā delegācija, kas bija ceļā uz piemiņas pasākumu Katiņas slaktiņa memoriālā pie Smoļenskas.

Krievijas ārkārtas gadījumu ministrija paziņojusi, ka katastrofa notika sestdienas rītā pulksten 10:56 pēc Maskavas laika. Gan Polijas, gan Krievijas amatpersonas apstiprina sākotnējās ziņas, ka Kačiņska lidmašīna nolaižoties biezajā miglā nav sasniegusi Smoļenskas lidlauka skrejceļu. Smoļenskas apgabala gubernators stāsta, ka lidaparāts aizķēries aiz koku galotnēm un krītot sadalījies gabalos. Neviens no lidmašīnas pasažieriem un apkalpes nav izdzīvojis.

Krievijas avoti uzstāj, ka katastrofā vainojama lidmašīnas komanda. "Pilotiem ieteica nosēsties Minskā, taču viņi izlēma par labu Smoļenskai," saka Andrejs Jevsejenkovs, Smoļenskas apgabala valdības runasvīrs.

Polijas prezidents lidoja ar padomju lidmašīnu Tupolev 154, kas bija vairāk nekā 20 gadus veca. BBC atgādina, ka Polijas vadītājiem bija vairākkārt ieteikts atjaunot lidmašīnu parku.

Delegācijā ietilpa arī armijas ģenerālštāba priekšnieks Františeks Gongors, ārlietu ministra vietnieks Andžejs Krēmers, Nacionālā piemiņas institūta vadītājs Janušs Kurtika, Seima vicespīkers Ježijs Šmaidziņskis, prezidenta kancelejas vadītājs Vladislavs Stasjaks, Polijas Centrālās bankas vadītājs Slavomirs Skšipeks, vairāki deputāti un senatori un vēl virkne augstāko amatpersonu.

Polijas laikraksts Gazeta Wyborcza ir publicējis bojāgājušo sarakstu .
<br /> Saskaņā ar valsts konstitūciju, Polijā tagad būs jārīko ārkārtas prezidenta vēlēšanas, vēsta BBC. Kā savukārt ziņo Gazeta Wyborcza, vēlēšanas jāizsludina divu nedēļu laikā un tām jānotiek 60 dienu laikā pēc izsludināšanas. Līdz tam prezidenta pienākumus pildīs parlamenta apakšpalātas spīkeris Broņislavas Komorovskis.

Lehs Kačiņskis, kuram kā prezidentam valstī bija mazāk pilnvaru nekā premjerministram, toties nozīmīga ietekme ārlietās, Polijas un pasaules politikā bija pretrunīga figūra, atgādina BBC. Viņš aizstāvēja baznīcas pozīcijas, iebilda pret straujām brīvā tirgus reformām un atbalstīja sociālās labklājības programmu saglabāšanu.

Tūlīt pēc 2005.gada vēlēšanām Polijā varas groži nonāca dvīņubrāļu Kačiņsku rokās – Lehs bija prezidents, un Jaroslavs 2006.gadā kļuva par premjerministru. No 2007.gada Kačiņskim bija jāsastrādājas ar premjeru Donaldu Tusku, kuru viņš kā pretinieku pirms diviem gadiem uzveica prezidenta vēlēšanās. Nereti šī sadarbība ritēja grūti. Kačiņskis kritizēja Tuska liberālo ekonomisko politiku un bieži uzlika veto valdības lēmumiem, rezumē BBC.

Komentāri (26)

kaspars_zosulis 12.04.2010. 02.41

Dārgie IR veidotāji! Man ir liels prieks par Jūsu sekmēm un sākuma uzrāvienu jaunā žurnāla veidošanā. Es ceru, ka tas kļūs par nozīmīgu un ietekmīgu informācijas avotu brīvā un demokrātiskā Latvijā.
Taču iesākumam es gribētu norādīt uz kādu neprecizitāti šajā ziņā: nelaiķa Lehs Kačinskis NENOMINĒJA savu brāli par premjerministru uzreiz pēc Seima vēlēšanām 2005. gadā. Viņš pat solīja, ka to nekad nedarīs. Viņš to izdarīja tikai 2006. gadā, kad no premjera amata bija spiests aiziet Kazimirs Marcinkēvičs.
Draudzīgi –
Ivars Ijabs

+2
0
Atbildēt

0

daksjonovs 12.04.2010. 08.37

Ņemot vērā apstākļus, ka lidmašīnā ir atradusies liela daļa Polijas politiskā zieda, kā arī vēsturnieki un citi kultūras darboņi, neviļus gribas jautāt – kuram šī katastrofa bija izdevīga? Pēc nesenās grāmatas (ja nemaldos), kurā aprakstīts kā notiek valstu politiskā iznīcināšana no dažādu spec aģentu puses, izriet, ka šādu augstu amatpersonu nogalināšana aviokatastrofās nav nekas jauns.

+1
0
Atbildēt

1

    ::Vai cis :: > daksjonovs 12.04.2010. 08.55

    Jā, arī man šī sagadīšanās šķiet diezgan savāda.

    0
    0
    Atbildēt

    0

perkoni 12.04.2010. 12.41

Vai nav nedaudz par ātru paziņot rezultātus, ja izmeklēšana tikko sākta? Parasti negadījumi, kas saistīti ar aviāciju, tiek izmeklēti ļoti rūpīgi, un tas nenotiek vienas vai divu dienu laikā.
Varētu pat teikt, ka šāda pārsteidzīga rezultātu paziņošana šķiet aizdomīga.

0
0
Atbildēt

1

    Inese Birzniece > perkoni 12.04.2010. 18.02

    Pirmos izmeklēšanas “rezultātus” Krievija paziņoja jau stundu pēc katastrofas.

    +2
    0
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu