Restaurēto deju Kur tu biji, bāleliņi Ulda Žagatas horeogrāfijā atjauno kā liecību nākamajām paaudzēm
Ļoti labs veltījums Meistaram 95 gadu jubilejā, ko atzīmējām šajā pavasarī. Tā par restaurēto deju Kur tu biji, bāleliņi Ulda Žagatas horeogrāfijā saka Jānis Purviņš. Viņš ir viens no dziesmu un deju svētku lieluzveduma Mūžīgais dzinējs mākslinieciskajiem vadītājiem un iesaistījies dejas restaurācijas procesā. Tā iekļauta lieluzveduma programmā.
Uldis Žagata bija latviešu horeogrāfs un dejas pedagogs, vairākkārtējs svētku virsvadītājs, deju ansambļa Dancis un valsts deju ansambļa Daile mākslinieciskais vadītājs. 2015. gadā Žagata devās mūžībā.
Jau tradīcija
Dejas restaurācija ir salīdzinoši jauns termins. Tas nozīmē, ka, vērojot videomateriālus, pētot skices, uzklausot dejotāju atmiņas, deju mēģina atjaunot tādu, kādu autors to varētu būt iecerējis, skaidro Purviņš. Galvenais mērķis ir izveidot horeogrāfiju, veikt tās pierakstu saskaņā ar Latvijā pieņemto dejas pieraksta sistēmu, kurā tiek aprakstīti visi gājieni un kustības atbilstoši mūzikas materiālam. Pēc tam — uzņemt videomateriālu, lai atstātu informāciju arī nākamajām paaudzēm.
Deju restaurācija pamazām kļūst par vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku tradīciju. Šis process sākās 2013. gadā, kad tika atjaunota Ulda Žagatas deja Aiz ezera augsti kalni. To turpināja 2018. gadā ar Alfrēda Spuras deju Manai dzimtenei. «Mēs, mākslinieciskie vadītāji, kopā ar Jāni Ērgli uzskatām, ka šīm dejām ir ļoti liela mākslinieciska nozīme,» pamato Purviņš, «un tāpēc materiālam būtu jāpaliek tādā formātā, lai arī pēc gadiem desmit dejotāji to varētu atjaunot, ja tāda vēlme radīsies, un iekļaut savā repertuārā.»
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.