Latvijai kopumā ar jaunā koronavīrusa izplatības ierobežošanu un Covid-19 slimības kontroli klājas salīdzinoši labi. Laikus ieviesti Latvijas situācijai atbilstīgi ierobežojumi. Tie primāri balstīti infektologu un epidemiologu ieteikumos, kas pēc tam pārtapuši politiskos un administratīvos lēmumos. Par veiksmi uzskatu spēju pārliecināt kolēģus valdībā, ka epidemioloģiska krīze jārisina, pierādījumos balstīti un sekojot ekspertu ieteikumiem. No šīs pieejas neplānoju atkāpties.
Ārkārtējā situācija Latvijā ar virkni ierobežojumu tika ieviesta 12. martā. Latvijas ierobežojumi, salīdzinot ar vairākuma Eiropas valstu ierobežojumiem, ir pat ļoti mēreni.
Mums nav no kaimiņiem jāaizņemas suns, lai izietu pastaigā, jo citādi atrašanās laukā ir aizliegta. Būtiski paturēt prātā, ka apstiprināto Covid-19 pozitīvo cilvēku skaits ārkārtējās situācijas izsludināšanas dienā bija tikai 16. Četrpadsmit dienu kumulatīvā saslimstība ar Covid-19 uz 100 tūkstošiem cilvēku pīķi ar 20,7 gadījumiem sasniedza 5. aprīlī. Tas ir – četras nedēļas pēc ierobežojumu ieviešanas. Sabiedrībai apzinīgi līdzdarbojieties un ievērojot epidēmijas ierobežošanas pasākumus, divarpus nedēļas vēlāk 22. aprīlī sasniedzām zemāko rādītāju ar 9,6 gadījumiem uz 100 tūkstošiem. 23. aprīlī tie bija 9,8 gadījumi.
Un šajā brīdī sākas diskusija par ierobežoju atcelšanu. Jā, cilvēki ir noguruši un apnikuši. Jā, mirstības rādītāji no Covid-19 ir zemi un nešķiet draudīgi. Jā, ekonomika stājas. Jā, gribas atpakaļ normālo dzīvi. Man arī, maniem bērniem arī.
Tomēr svarīgi ir izturēt Latvijā noteiktos ierobežojumus līdz 12. maijam. Jo, tieši izturot tagad, pēc šī datuma pakāpeniski tos varēsim mazināt.
Un katrs, pilnīgi katrs no mums var pielikt savu roku, lai pēc 12. maija mēs pakāpeniski atgrieztos ierastajā dzīvē, kas gan būs ar noteiktām paliekošām izmaiņām.
Bet ir trīs vienkāršas izvēles un rīcības, ar kurām var dot savu artavu ierobežojumu paildzināšanā un ekonomikas vārdzināšanā.
- Neievērojot distancēšanos, pulcēties āra kafejnīcās un ar draugiem baudīt pavasari un svinēt satikšanos klātienē. Ar šo nošauj divus zaķus – pakļauj infekcijas pārnesei sevi un savus draugus, kā arī mudina valdību pieņemt lēmumu par āra kafejnīcu slēgšanu, resp., trāpa arī kafejnīcas īpašniekam.
- Doties dabā apmeklētāju iecienītās un plaši apmeklētās atpūtas vietās. Sak’, purva takā noķertam koronavīrusam pavisam cita garša.
- Salādēt auto visu ģimeni un doties iepirkties uz pārtikas lielveikalu vai kādu no būvniecības un dārza veikaliem.
Tieši tik vienkāršas ir izvēles – līdz 12. maijam ievērot 2 x 2 distancēšanās nosacījumus vai izmēģināt kādu no aprakstītajiem trīs punktiem. Ar 2 x 2 pieeju ārkārtējās situācijas ierobežojumus virzām uz pakāpeniskas mīkstināšanas pusi. Ar pretēju rīcību – pieliekam roku inficēšanās izplatībā un līdz ar to arī nepieciešamībai noteikt ilgākus un striktākus ierobežojumus. Šoreiz nu gan izvēle ir katra paša rokās.
Lai jaukas brīvdienas un laba veselība! Ticu, ka mēs varam apzinīgi un apzināti izdarīt izvēles, kas ierobežo Covid-19 izplatību.
P.S. Trīs ieteikumi ir lietoti ironiskā veidā un NAV uzskatāmi par manu ieteikumu atbalstāmai rīcībai.
Komentāri (2)
Sskaisle 27.04.2020. 11.02
Lūk, pirms 4 dienām ar onkoliģisku saslimšanu nomira jauna sieviete, mana radiniece. Palika vīrs un divi pusaudži.
Beļģijā būtu tā, ka ja viņa būtu mirusi no onkoloģijas, bet ar covid 19 pozitīvu, viņu ieskaitītu covid19 upuros. Latvijā nē – jo mira no onkoloģijas. Vismaz tā ir izdevīgi varas elitei . Statistika tāda, ka nu var lielīties pāri robežām. Un kuru tad nu interesē un kurš n7 ies tērēties, lai ilgi pētītu un lemtu no kā nomira.
Varbūt, ka Latvijas uzskaites metode ir labāka kā Beļģijas, piemēram.
Bet – tas, ka šī uzskaišu atšķirība netiek skaidrota sabiedrībai, manā vērtējumā pēc būtības ir sabiedrības maldināšana.
Un dziļi satraucoši simptomātiski ir tas, ka nav neviena !!!, kas to pašapmierinātībā vāvuļošajiem politiķiem aizrāda !!! Čekisti sasodītie !!!
0
Sskaisle 25.04.2020. 13.42
Bbc ir raksts par Beļģiju. Par to ,kāpēc Beļģijā ir vislielākais mirušo skaits no covid , ja rēķina uz galviņu. Kā arī komentēti pasākumi kā Beļģija sākot ar 4.05. pakāpeniski atcels ārkārtas sit. ierobežojumus.
Jautājums ministrei – ja mēs Latvijā būtu veikuši tikpat daudz covid19 testus kā Beļģijā, ja covid19 upurus mēs uzskaitītu pēc tādas metodikas kā Beļģijā – tad būtu iespējams apgalvot, ka esam veiskmīgi pārvarējuši pandēmiju?
Es labi saprotu , ka esam tādā sistēmā, kad politiķu meli un puspatiesības, pašslavināšanās, manipulācijas un bezatbildība un tomēr.
Domāju, ka viens no argumentiem, kāpēc ārkārtas sit atcelšana Latvijā var būt bīstama – ir tieši šī uzskaites sistēma – sak mira no plauškarsoņa , nevis covid19 un vispār – veca jau bija – 70 gadi.
Nu ja tā – ja Latvijā miruši vien pāris večuki, tad jau – nav ko lieki kreņķēties
Jeb tas ir valdības apzināts gājiens – maldināt sabiedrību par upuriem, lai tad pēkšņi ārk sit pagarinātu vēl un vēl
Gribētos no ministres vairāk konkrētu pilnvērtīgu un drošu informāciju, mazāk sevis pārslavēšanu un apkarināšanu ar ordeņiem
0