Dizaina filmu festivāls Kuldīgā — par mākslu dzīvot zaļāk
Sākšu ar apgalvojumu: vismaz reizi vasarā ir vērts aizbraukt uz Kuldīgu. Tur laikmeta gars vecajās ēkās nav aizšpaktelēts ar eiroremontu, un mākslas un kultūras norišu pieplūdums pilsētas noskaņu ir padarījis īpaši patīkamu. Viens no pasākumiem, kas «Kurzemes Venēcijas» virzienā ved kulturālus vasarniekus, ir Kino Bizes un Kuldīgas Mākslinieku rezidences rīkotais Dizaina filmu festivāls, kas šogad norisināsies jau septīto reizi.
Programmu veido dokumentāli stāsti par mākslu, dzīvesstilu, īpaši šo abu parādību neizbēgamo ietekmi uz vidi un sabiedrību. Šogad programmas veidotāju izvēlētās filmas jeb, konkrētāk, to vēstījumu aktualitāte ir īpaši trāpīga. Skatīties šos darbus ir saistoši, taču arī satraucoši: tie ir skarbs atgādinājums, ka dzīvojam komfortablā izolācijā un kopbilde gan klimata, gan sociālās atbildības jomā ir neglaimojoša.
Dzīvot distopijā
Programmu veido seši dokumentālie darbi, to vidū vēstījumi par spilgtām personībām, piemēram, mākslinieku tandēmu Kristo un Žannu Klodu, kas ir slaveni ar vērienīgiem pilsētvides projektiem, kā Vācijas Reihstāga ietīšanu audumā 1995. gadā. Taču viena no programmas epohālākajām filmām ir kanādiešu dokumentālistes Dženiferas Bešvalas un fotogrāfa Edvarda Burtinska veidotais darbs Antropocēns — cilvēku laikmets (Anthropocene: The Human Epoch). Abu radošo darbību raksturo interese par cilvēku darbības — lauksaimniecības un industrializācijas — izraisītajām izmaiņām un ietekmi dabā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.