Katru gadu Centrālās statistikas pārvalde (CSP) publicē datus par studējošo jauniešu skaitu Latvijā, kas ir tikai kārtējais atgādinājums, ka Latvijas iedzīvotāju skaits nepieaug un izaicinājumi nākotnē gaidāmi visās nozarēs. Tā kā pārstāvu IT nozari, runāšu par to un aicinu pievērst uzmanību tai pašai statistikai un risinājumiem no darba devēja perspektīvas.
Pēc jaunākajiem CSP datiem, studijas augstākajās izglītības iestādēs šogad sāka par 5% mazāk studentu nekā pērn jeb 27,1 tūkstotis (turklāt inženierzinātņu un dabas zinātņu programmās uzņemto studentu skaits samazinājies par 8,2%), bet profesionālajās izglītības iestādēs studējošo skaits šajā mācību gadā sarucis par 7% – studijas sāka 11,6 tūkstoši audzēkņu. Līdz ar to samazinās arī absolventu skaits, kuri līdz ar universitātes absolvēšanu varētu sākt darba attiecības. Ja augstākajās izglītības iestādēs 2017. gadā studijas sāka 27,1 tūkstotis, tad absolventu skaits tajā pat gadā bija 14,6 tūkstoši studentu. Kopš 2010. gada tas ir samazinājies divas reizes. Pēc datiem nav redzams, kā absolvējošo skaitu ietekmē demogrāfiskie cēloņi un pārējie. Skaidrs ir viens – liela daļa studijas sākušo to laikā “atbirst”. Kāpēc un ko var darīt lietas labā?
Jauniešu un mācībspēku ekspektācijas nesakrīt
Cik esam iepriekš novērojuši sadarbībā ar augstskolām un arī studentiem, kas nāk pie mums praksē, ir divi viedokļi – augstskolas saka, ka pirmā kursa studenti bieži vien sagaida ko citu no studijām IT. Proti, daļai jauniešu vienīgais priekšstats par IT ir tāds, ka studiju laikā “sēdēs” sociālajās platformās, nevis strādās un radīs jaunus tehnoloģiskos risinājumus. Kad nāk atklāsme par lietu kārtību, tad vēlme studijas turpināt pazūd.
Savukārt no studentiem dzirdam, ka entuziasms par augstskolas absolvēšanu vidusposmā sarūk, redzot, ka mācības ir ļoti teorētiskas un novecojušas, un neatbilst mūsdienu tirgus prasībām. Jaunieši iet praksē dažādos uzņēmumos, sākot no 2. kursa, redz, kā strādā starptautiski IT uzņēmumi, un izdara secinājumus. Mans mērķis nav popularizēt jauniešos domu par to, ka studijas var pamest, bet gan to, kā tās padarīt visām pusēm atbilstošākas.
Informēt, izglītot, iesaistīt
Sāksim ar to, ka skolēniem skolas solā jau apzināti ir jāstāsta par mūsdienu tehnoloģijām – ne tikai par to izmantošanu, bet par to veidošanu. Programmēšanas nodarbības ir visā pasaulē pielietota aktivitāte, kā bērnos no agra vecuma veicināt šo interesi. Ja arī tas prasīs daudz laika veikt radikālas izmaiņas valsts izglītības programmā, tad skolotājiem vienmēr ir iespēja dažādot mācību procesu un informēt bērnus par jaunumiem tehnoloģijā vai organizēt interešu izglītības pulciņus. Turklāt programmēšana sekmē arī citas bērna prasmes, piemēram, loģisko domāšanu un problēmu risināšanu. Mēs, Tele2 SSC, nedaudz lepojamies, ka aizvadītajā gadā vairāk nekā 2566 skolēniem un skolotājiem nodrošinājām bezmaksas programmēšanas nodarbības un apmācības, tai skaitā mūsu pašu darbinieku bērniem.
Ja runājam par IT studentiem, būtiski ir nodrošināt viņiem iespējas savas iegūtās zināšanas aizvien vairāk izmantot praksē, veidojot vēl ciešāku sadarbību starp izglītības iestādēm un industriju. Mēs no savas puses ar prieku sagaidām ikvienu skolu vai kursu pārstāvjus, kas vēlas iepazīties tuvāk ar darbu IT uzņēmumā. Tāpat dažādu studiju programmu studentiem katru vasaru ir iespēja pieteikties apmaksātā vasaras praksē, lai pielietotu savas zināšanas praksē. Pieredzi un plašāku informāciju par nozari var iegūt arī, piedaloties dažādās interešu grupās vai jauniešu apvienībās, kas ir par informācijas nozares attīstību.
Mācīties tā, lai darbu nepārņem roboti
Latvijā strādā ļoti daudz augsti kvalificētu IT speciālistu – viņu zināšanas un ieguldītais darbs ir nenovērtējams. Nākotnē IT profesionāļiem būs jāsniedz vēl lielāka pievienotā vērtība savam darbam, lai viņa pienākumus automatizācijas ceļā nepārņemtu roboti, jo daudzas profesijas vienkārši izzudīs vai mainīsies.
Digitālajām prasmēm nākotnē būs izšķirīga nozīme jebkurā profesijā, ne tikai IT, tāpēc katra paša interesēs ir laikus domāt par to, kā es personīgi varu pilnveidoties, lai būtu uz viena ceļa ar jaunajām tendencēm. Piemēram, Pasaules ekonomikas forums lēš, ka 65% bērnu, kas patlaban mācības tikai uzsāk, vēlāk strādās profesijās, kas vēl nemaz neeksistē. Un tas ir izaicinājums mums visiem!
Autors ir Tele2 Shared Service Center vadītājs
Komentāri (23)
ak 10.02.2018. 13.22
Tiem daudziem nav pacietības smagi strādāt, bet ir vēlēšanās pa virsu šļūcot radīt satriecošus šedevrus ne vēlāk par launaga laiku ar visām no tā izrietošām sekām šeit un tagad.
2
Sskaisle > ak 10.02.2018. 17.41
vai labi strādāt ir sinonīms vārdam – smagi strādāt?
Un ja ir vēlēšanās – tas jau ir super. Traki ir ja vēlēšanās nav.
Cik es zinu – tad problēma ir tā, ka jaunieši nevar izdzīvot Rīgā – te studēt ir dārgāk kā Rietumvalstīs – pirms 2 gadiem skaitļus pētījām kopā ar bērnu, nedomāju, ka kaut kas daudz ir mainījies.
Katru dienu eju garām 2 augstskolām – arvien biežāk man sāk likties, ka tur vairāk ir ārzemnieku – tātad maksātspējīgo, nekā vietējo. Vēl – LNB – arī tur sēž vairāk ārzemju studnetu kā mūsējo.
Mūs u firmai IT speciālsts mainās nu jau vismaz reizi pusgadā un kā viņi saka – tāpēc, ka nemaksā.
Nu tā.
1
ak > Dusma 11.02.2018. 08.47
“Labi strādāt” ne gluži ir sinonīms vārdiem “smagi strādāt”. Ja strādniekam kāds (kādi) ir blakus, kurš (kuri) pasaka, ka viņš labi strādā, tad viņš labi strādā. Ja strādnieks ir viens pats ar sevi (kā es iedomājos mācības un treniņus, sevis “uzpumpēšanas” procesu) kad rezultāts vēl briedinās censoņa iekšpusē, kad viņš vēl neapjauš, kas no tā visa vēl sanāks, kad jāpārvar pašam sava nevarība un visādi ārējie šķēršļi, t. sk. materiālais trūkums u.c. tad sākas tas, ko var saukt par “smagi”. Tas ir tikai normāli, ka no siltumnīcu augiem un inkubatru radībiņām ir liels atbirums.
Tas par to sinonīmu.
Nemaksā.
Labprāt dzirdētu tavas domas par to, kā noteikt, cik kas maksā?
1
Sskaisle > ak 11.02.2018. 15.16
elementāri, ir kaut kādas normas ES, cik skaitās normāli kv metri uz vienu cilvēku dzīvojamā platība , ir normas, kādam ir jābūt sabalansētam uzturam, medicīnas izdevumi , ieskaitot zāles, izdevumi atpūtai un izklaidei. Garīgā attīstība – es uzskatu, ka tas ir nemitīgs process – nav ne pirms, ne pēc pamatvajadzību apmierināšanas.
Vēl – par strādāšanu, noteikti uzslavas ir labi, bet man labākais motivētājs ir pašas gandarījums, darba vide un alga, protams. Darba devēji maksimāli taupa uz darbnieku rēkina un tas nekad nebūs labākais bizness.
Visu, ko es te uzrakstīju gan jau ,ka pats, pati zini labāk un konkrētāk par mani
1
ak > Dusma 11.02.2018. 17.43
Ne tik elementāri kā liktos. Pirmkārt, ES nav PSRS, kurā eksistēja Maskavas normas, stingri obligātas visiem. ES – piem. Vācija un Grieķija. Grieķi dūšīgi pieprasa ES: dodiet mums tādus pašus labumus, kādus bauda vācieši. ES dod un aizdod, bet grieķi kā badojas, tā badojas. Cik vienā laika vienībā saražo vācietis, bet cik – grieķis? Un Latvietis? Vai Latvija maz saņēma no ES dažādus fondus? Kur viss palika? Kas palika pēc tās naudas iztērēšanas? Palika apaļa nulle, jo nauda tika prasmīgi izvazāta un norakta stulbos papīra projektos, tā vietā, lai iekustinātu produktivitāti, ražību un peļņu. Mēs pratām reālu vērtību pārvērst pelnos, savukārt gaidām, ka par mūsu pelniem kāds maksās ar zeltu. Cik gadu dienvidkorejieši rāvās melnās miesās kamēr kļuva par tiem, kas viņi ir pašlaik. Un Ziemeļkoreja? Kur tā ir? Viena tauta. Varbūt klimats vainīgs? Un rietumvāci pret Honekera Vāciju – tas pats. Cik gadu paies, līdz tās abas Vācijas daļas izlīdzināsies, vai vari pateikt?
Tas garais penteris bija ievads vienkāršai patiesībai – cik nopelnīsi, tik ēdīsi. Var jau ēst pēc normām un kad pietrūkst – aizņemties un ēst atkal. Izēdīsi tukšu bļodu – aizņemsies atkal. Varbūt beigās ir vērts sarīkot kādu ļembastu, lai parāds nebūtu jāatdod. Par to, ka neviens šeit nedomā ilgtermiņā, visi jau mēles nodeldējuši. Arī darba devējs nedomā. Kad tik šodien var izvilkties, apkāšot darbiniekus, nez kas būs rīt, nav vērts mazināt ražošanas izmaksas uz ražīguma celšanas, tehnoloģiju attīstības rēķina, jo tas prasa apjomus stabilitāti, zināšanas, naudu. Vārdu sakot, lieli kreņķi. Labāk slīdēt atpakaļ verdzības virzienā. Galvenais – prast naudu taisīt no zila gaisa, gan reņģēdājs par visu samaksās. Kad reņģēdāji beigsies, arī Latvija beigsies. Tāds organisms nevar pastāvēt, kurš patērē vairāk nekā uzņem.
Vienīgā cerība – jaunās Mežaparka estrādes kases ieņēmumi. Muzikālais baudījums vispirms Eiropai, pēc tam visai pasaulei. Ja neskaita zemūdens akustisko koncertzāli ar stikla sienām, kas noteikti taps uzcelta (vai iegremdināta Burtnieku pils).
1
tonijs > ak 11.02.2018. 20.34
ak teica: Kad reņģēdāji beigsies, arī Latvija beigsies. Tāds organisms nevar pastāvēt, kurš patērē vairāk nekā uzņem.
……………….
Latvijas budžeta deficīts šim gadam 1%
Rīgas budžeta deficīts šim gadam 5,3%
Secinājums- vispirms beigsies reņģes vai Rīga.
1
Sskaisle > tonijs 11.02.2018. 20.44
bet uz kā rēķina tas 1% budžeta deficīts?
Un par Rīgu viss skaidrs – tas bija mūsu politmafijas lēmums to atstāt krieviem – tātad politmafijai tas bija izdevīgi
1
tonijs > Dusma 11.02.2018. 20.50
Godīgi sakot, es arī nesaprotu, kāpēc valstij nevar būt bezdeficīta budžets. Atceros, ka savulaik pēc lielās krīzes pat tādu likumu pieņēma, bet laikam klusiņām tas ir atcelts. Nu Tev jau kā ekonomistei tas tāpat ir skaidrs- ja naudu tērē vairāk, nekā ieņem, tad starpība kaut kur jāaizņemas. Valsts naudu pārsvarā aizņemas starptautiskajā finanšu tirgū uz procentiem.
0
juris_borzovs_lu_lv > ak 12.02.2018. 15.47
Kopumā Leandersona kungam var piekrist, bet Tele2 Shared Service Center paslavēt par ieinteresētību un praktisku atbalstu.
Taču ir dažas piebildes.
1) Pie daudzajiem PSRS laiku trūkumiem tomēr jāatceras, ka valsts stipendijas maksāja praktiski visiem sekmīgiem studentiem un ar šo stipendiju, jā – pieticīgi, varēja iztikt. Mūsdienās valsts stipendiju – 105 eiras mēnesī – maksā tikai katram astotajam valsts budžeta finansētā studiju vietā studējošam, un ar šo stipendiju iztikt nevar. Mūsu jauniešu lielumlielais vairākums ir sociāli nenodrošināti. Par šo neviens, atskaitot mani, publiski pat vairs nerunā.
2) PSRS laikos Latvijā dzīvoja ap 2,6 miljoni, bet studentu nekad nebija vairāk par 43 tūkstošiem (militārās augstskolas neskaitot, taču tajās tikai retais bija no Latvijas). Tagad mūsu ir mazāk par diviem miljoniem, bet studentu, pat pēc samazināšanās par 40%, joprojām ir vairāk nekā 80 tūkstoši. Tātad konkursa praktiski nav nekāda. Tāpēc par atbirumu nav jābrīnās.
3) IKT nozarei vajadzētu stingri pieprasīt augstskolām visās bakalaura studiju programmās iekļaut nozīmīgu praksi, 4-6 mēnešus. Pašlaik ir augstskolas, kurās izsniedz inženierzinātņu bakalaura diplomus absolventiem, kas ražošanu vispār nav redzējuši.
Prof. Juris Borzovs
0
kolpants 12.02.2018. 12.16
Я, конечно, сейчас “сделаю покушение” на “святую корову” латышской идентичности, но, может, все дело в этом?
http://www.delfi.lv/news/comment/comment/daunis-auers-certus-kur-investicijas-tur-ari-rezultats.d?id=49732981
цитата “Jaunākie “Eurostat” dati (2015) liecina, ka vidēji Eiropas Savienības (ES) 28 valstu valdības kultūrai atvēl apmēram 1% no budžeta. Savukārt 2015. gadā kultūrai novirzītie 3% Latvijas valsts budžeta bija visaugstākais rādītājs visā Eiropas Savienībā. Tajā pašā 2015. gadā Latvijā darbojās 147 akreditētas mākslas un mūzikas skolas.”
Я понимаю, что песни и танцы – это основа идентичности, и т.д. и т.п.
Но все-таки..Может, было бы больше толка, если бы в том же Руйенском округе с 5000 учениками сделали бы хорошо оборудованный научно-технический центр для детей и подростков. А музыкальную и художественную школы значительно ограничили бы в размере?
Pēdējo gadu laikā 73 miljoni eiro no ES fondu līdzekļiem ir iztērēti, lai Cēsīs, Rēzeknē un Liepājā līdzfinansētu trīs izcilu reģionālo koncertzāļu būvniecību.
И эти миллионы потратить на техническое направление?
Я вот читаю, что нужна реформа школы и т.д. и т.п-ну пока вижу, что у детей все больше странных предметов, далеко не прикладных, а плодятся только социальные и прочие предметы, чуть ли не отдельный предмет хотят ввести о здоровом образе жизни. И в итоге ребенок будет сидеть лишние уроки в школе, чем вместо этого подвигаться на лишнем уроке физкультуры! При этом на уроках физкультуры сохранена старая советская система оценки, при которой дети с более слабой физической подготовкой всеми путями пытаются отбиться от посещения-или просто прогуливают или родители делают справки.
В итоге мы своего старшего отдали на частные курсы программирования. Может, станет у него получаться. Ну и если будет хорошо получаться, подумаем об обучении после средней школы заграницей. Ну и конечно, на радость патриотам, тогда еще одна семья оккупантов подумает об уезде отсюда.
1
Sskaisle > kolpants 12.02.2018. 12.54
nē – nepiekrītu. Vienīgi – ka līdzsvarot – humanitāro un eksakto izglītību , bet tiešām tikai līdzsvarot , nevis dot priekšroku vienai vai otrai lietai
koncertzales pirmkārt ir būvnieku valsts atbalsīto bandītu bizness – tas nu arī jāatzīst
1
kolpants > Dusma 12.02.2018. 14.45
Увы, не очень получится уравновесить. Тем более был в 90-тые дан такой уклон именно в гуманитарные науки! Это же караул-я поступал в РТУ в 90-тые годы (сам, кстати, пример такой гуманитарной катастрофы) , на экономистов набрали более 15 групп! А на строительный факультет с грехом пополам 1 группу. И последствия до сих пор.
И вполне возможно, что подростки бросают ИТ учебу вовсе не потому, что бросают вообще, а просто переезжают к родителям, уехавшим на заработки. То есть уехал, например, отец. Плюс минус обустроился, дети подросли, языки тут подучили. И после средней школы уже дети с мамой к отцу. Как раз получается, уезжают дети тех, кому сейчас 40-45-50, то есть весьма активный возраст
0
Sskaisle 11.02.2018. 20.31
http://jauns.lv/raksts/bizness/269610-restorani-sukstas-par-labu-darbinieku-trukumu
bet kā ir būt trauku mazgātājam restorānā? Es katru dienu grozos pa Rīgas centru – ir tik daudzi resgtorāni tukši . Nav cilvēku. Vienam restorānam pat šajā – 5 – 6 grādu salā meitene stāv uz ielas ar ēdienkārti un pat mani ir vairākkārt uzrunājusi, vai nevēlos vakariņot. Kā Tu ai domā kāda viņai ir alga, ko viņai viesnīcas un restorāna īpašnieks var maksāt?
Saproti – LTRK pilnu slapju muti slavina, ka nu tik ir augšupeja, nu tik viss notiek. Nezinu – varbūt kaut kur citur Latvijā kaut kas notiek, bet ka Rigā baigi kaut kas būtu mainījies šo divu kučinska gadu laikā – – es saku, ka ir palicis tikai sliktāk …cilvēki mūk , vienkārši mūk prom
1
+1
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
@Sskaisle > Dusma 11.02.2018. 20.38
sestdienās es eju kursos, parasti nemu līdzi gan kafiju , gan maizītes un salātiņus, kādu augli , bet piektdien nojāņoju, nepaņemu un man bija jāiet gan lafijpauzē uz pilsētu, gan pusdienās. Es iztērēju 7 eur pusdienām un 2 eur kafijai un tas ne gluži centrā.
Ikdienā ar savu algu es to nevaru atļauties – tādu naudu maksāt par ēdienu. Tad būtu tā, ka es visu algu noēdu. Bet tādi kā es nedod apgrozījumu tiem, kuru bizness ir ēdināšana. Un jo vairāk tādu kā es , jo viņiem sliktāk. Tas pats ir ar veikaliem, ar baseiniem utt.
Kā es saprotu , tad līdzīgas tendences ekonomikā ir visā pasaulē. Nauda koncentrējas visbiežāk negodīgu uzņemēju rokās un nenotiek apgorzījums un ekonomikas bremzē un tad visas tās finanšu afēras un ….
Tā nabadzība , kad jauna miesa var izrādīties vienīgā vērtība, ar ko Tu ienāc un izej no šīs pasaules… nu labi – laikam jau aizskrēju stipri uz priekšu …
1
tonijs > Dusma 12.02.2018. 06.44
Dusma teica; sestdienās es eju kursos, parasti nemu līdzi gan kafiju , gan maizītes un salātiņus, kādu augli…
……………..
Izklausās pēc ēšanas kursiem.
1
Sskaisle > tonijs 12.02.2018. 11.34
Labrītiņ Smukulīt, varbūt izklausās, bet nav gan ēšanas kursi.
1
tonijs > Dusma 12.02.2018. 14.03
Labdien, Dusmiņ, nu skaidrs.
0