Rīgas Stradiņa universitātes profesors Ģirts Briģis sabiedrības veselības maģistra programmas 2009. gada izlaiduma absolventiem, man to starpā, pirms diploma saņemšanas sacīja – lai kur jūs būtu, lai ko jūs darītu, jūsu pienākums ir iestāties par sabiedrības veselību un darīt visu, kas iespējams, lai to veicinātu. Šobrīd manās iespējās ir vien publiski paust viedokli par topošo veselības aprūpes finansēšanas likumu.
Top brāķis. Dūmu aizsegs neizprastai un pienācīgi nerisinātai problēmai. Problēma ir ne vien nepietiekami finansēta veselības aprūpes sistēma, kā pieņemts daudzināt.
Problēma ir hroniska politiķu un arī sabiedrības kopumā gadiem ilgusī neizpratne par to, ka pieejama universāla veselības aprūpe ir sociāli atbildīgas demokrātijas neatņemama cilvēktiesību sastāvdaļa, kuras neesamība izpaužas skaudrās nevienlīdzības un ekonomiskās atpalicības kategorijās.
Detalizētu ieskatu veselības aprūpes finansēšanas vēsturē izvērsti un precīzi ir apkopojis Edgars Labsvīrs (http://kreisie.lv/?p=3842). Ja kādam no lēmumu pieņēmējiem Saeimā būtu vēlēšanās izkāpt no savas komforta un nekompetences zonas, izlasot šo apkopojumu, likumprojekts tiktu noraidīts.
Tomēr, zinot Saeimas balsojumu veidošanās īpatnības, neesmu optimistiska par rezultātu. Prognozēju, ka vairākums 2. lasījumā atbalstīs likumprojektu, par kura sekām varam vien mest krustus un cerēt, ka izspruksim cauri ar iespējami maziem zaudējumiem.
Uzskaitīšu vairākas lietas, kas, manuprāt, likumprojektu ierindo brāķa, ja ne kaitniecības kategorijās:
1. Likumprojektam nav ne mazākā sakara ar valsts obligāto veselības apdrošināšanu. Piedāvātais risinājums, veselības aprūpei iezīmējot 1% no personas veiktajām sociālās apdošināšanas iemksām, būs maza daļa no kopējā veselības aprūpes finansējuma. Tātad tā sauktajai apdrošināšanas iemaksai nav nekāda sakara ar apdrošināšanas riska izmaksām. Veselības aprūpes izmaksu lauvas tiesa joprojām tiks segta no budžeta vispārējiem ienākumiem. Tas savukārt nozīmē, ka re-formas aizstāvju argumenti par nodokļu nemaksātājiem, ir nelikvīdi. Šādā kontekstā VISI maksā nodokļus – PVN, akcīzi, dažādas nodevas utt.
2. Likumprojekts faktiski veic VID funkcijas – vērsts uz ēnu ekonomikas apkarošanu. Likumprojekta mērķī ir rakstīts, ka tas veicinās nodokļu nomaksu (!). Likumprojekta anotācijā ir uzsvērts, ka jāapkaro ēnu ekonomika un aplokšņu algas. Sakiet, lūdzu, vai pēc analoģijas šo pieeju ar laiku piemērosim arī izglītībai un drošībai? Skolās ieskaitīs tikai tos bērnus, kuru vecāki būs veikuši kādu noteiktu viena nodokļa maksājumu? Vai ugunsdzēsēji pirms izsaukuma pārliecināsies, ka veikta kāda specifiska nodokļa nomaksa? Tā vietā, lai analizētu, kādēļ pastāv aplokšņu algu fenomens un kas būtu darāms, lai to sistēmiski novērstu, tiek piemērots pātagas princips. Un tas skars vismazāk aizsargātos.
3. Piedāvātais likumprojekts atražo Latvijas politiķu izplatītāko reliģiju – būtībā saglabājot status quo, sistēmas izmaiņas tiek pārliktas uz sabiedrības neaizsargātāko daļu. Ja Saeima atbalstīs likumprojektu esošajā redakcijā, faktiski tiks iecementēta regresīva sistēma, kurā par pieeju veselības aprūpes pakalpojumiem vairāk nāksies maksāt cilvēkiem ar zemākiem ienākumiem. Kārtējo reizi apliecināsim, ka turīgo un specifisko interešu grupu lobijs ir tik ietekmīgs, ka kombinācijā ar absolūtu neprofesionalitāti, ir gatavs izdzīt cauri likumprojektu, kas 300 tūkstošus Latvijas iedzīvotāju pakļaus vēl vairāk nepieejamas veselības aprūpes riskam. 1% sociālās apdrošināšanas iemaksu iezīmēšana faktiski noēd niecīgo progresivitātes elemetu, ko ieviesa vasarā pieņemtā tā sauktā nodokļu reforma. Atgriežamies pie plakana maksājuma, kas būtībā ir regresīvs.
Kādi būtu risinājumi?
Pirmkārt, atzīt, ka Zeme ir apaļa, nevis plakana, un nebalstās uz ziloņiem. Proti, likumprojekta advokātiem atjēgties no divu komandējumu uz Lietuvu un Igauniju neaizmirstamās pieredzes, ņemot šo valstu modeļus kā paraugu. Piemēram, daudzinātais Igaunijas veselības finansēšanas modelis, ko cenšamies atdarināt, rezultējies ar ES trešo sliktāko veselībā nodzīvoto gadu, pakalpojumu pieejamības un out of pocket maksājumu rādītāju.
Otrkārt, apzināties, ka veselības aprūpes finansējums ir neatraujami skatāms kopsakarībās ar visu nodokļu sistēmu. Tikmēr, kamēr turīgo pilsoņu lobijs ir tik spēcīgs, lai neskartu pasargātu regresīvu ienākumu un nekustamā īpašuma nodokli, kamēr algas tiks taksētas bargāk par augļiem no kapitāla, kamēr neproduktīvās rentes būs izdevīgākas par īstu uzņēmējdarbību, tikmēr mēs veselības aprūpes finansējumu lāpīsim uz neaizsargātāko rēķina. Un mums būs re-forma nevis reforma un veseli līdzpilsoņi.
Autore ir bijusī Saeimas deputāte, “Par!”
Komentāri (39)
edge_indran 02.12.2017. 11.11
Saturīgas reformas. Taisni vai kā vecajā šlāgerī:” Viss kārtībā, ak, cienījamā, kundze, – / viss kārtībā, tik….
Vija Beinerte: Ir pagājuši divdesmit septiņi gadi, kopš 4. maija vēsturiskā balsojuma. Atskatoties un ielūkojoties – kā vērtējat procesus valstī?
Egils Levits:”Latvijas politika, ekonomika un kultūra ir attīstījusies pareizā virzienā. Tā nav nejaušība, bet gan samērā konsekventi īstenotas politikas rezultāts. Ar nelielām iebildēm Latviju tagad jau varētu uzskatīt par Rietumvalsti.
http://www.la.lv/eksamenu-politikiem/
0
edge_indran 01.12.2017. 17.06
Jāpiekrīt, jo kuršu ķoniņu pēcnācēji jau tikpat labi trenēti, kā viņu pirmie priekšteči, kas momentā “pagūlās” zem Romas naudas mijējiem un “sumpuņu” Ordeņa.
Labi gan, ka vēl ir vismaz kāds, kas ar taisnu mugurkaulu vēlas staigāt.
“Pēteris Apinis: Vai Latvijai ir jāmaksā par brāķi, ja to rada Pasaules Bankas eksperti?”
Pasaules Banka prezentējusi dokumentu, ko sauc par Pasaules Bankas atlīdzināmiem konsultāciju pakalpojumiem: “Atbalsts veselības sistēmas stratēģijas izstrādei attiecībā uz prioritārajām saslimšanām Latvijā”. Savu pētījumu par Latvijas veselības aprūpes sistēmu un savus ieteikumus. Viss pētījums ir pilns banālām faktoloģiskām kļūdām. Šo kļūdu ir tik daudz, ka praktiski nevar akceptēt pilnīgi neko no šī darba. Bet šis “pētījums” Latvijas valstij izmaksā 1,3 miljonus eiro.
http://www.delfi.lv/news/comment/comment/peteris-apinis-vai-latvijai-ir-jamaksa-par-braki-ja-to-rada-pasaules-bankas-eksperti.d?id=48234987
1
Sskaisle > edge_indran 02.12.2017. 09.11
jāmaksā jo esam ASV stratēgiskie partneri un tieši tāpēc – PB nekautrējas mums mācīt, ka jāglābj nabagi, bet par šo padomu paprasa vien pāris miljonus, kurus mēs pakalpīgi atdodama, tiem pašiem nabagiem ļaujot nomirt
nu tā – tāda dzīve – kā ir – tā jādzīvo
2
edge_indran > Dusma 02.12.2017. 11.08
Jāsvin. Kas vēl dzīvs, tas atcerējās E.Veidenbaumam 150!
“(..) Un mēs, jaunā audze, tautas ziedi, / Skrienam, kliedzam līdz ar tumsoņiem,
Un “kā maizi ēd, tā dziesmu dziedi!” / Likums iesāk palikt studentiem.
Kauns bezgalīgs! Jo mēs skaidri redzam, / Kāds ir nolūks tautas vadoņiem:
Strādāt, kalpot, ticēt kā pa vecam, / Cienīt kungus – programms visiem tiem.
Un mēs sekojam, un godu dodam / Naudas maisiem, blēžiem riebīgiem,
Un, ko mazāk turīgu mēs rodam, / Pieskaitām pie rupjiem “knubiķiem”.
0
tonijs > Dusma 02.12.2017. 21.37
Dzīvē daudz ir ceļi,
Katrs no tiem ir labs.
Ej, pa kuru gribi,
Visur priekšā… prieks.
0
Sskaisle 02.12.2017. 08.37
Mans iespaids ir tāds, ka saeimas deputāti nekad neiedziļinās risināmajos jautājumos, Ka to dara oligarhi, čekisti un viņu kalpi – partiju vadoņi, kuri ne vienmēr ir arī deputāti. Lūk, šie partiju vadoņi tad vispirms saņem norādījumus no saviem naudas tēviem, un savukārt,tos tālāk nodod saviem partijas biedriem – kā jābalso. Tā ir demokrātija, Latvijā, bet saprotu, ka līdzīgi tā darbojas visur citur. Tas man lieliski izskaidro , kāpēc piemēram, Janīna Kursīte, Līdaka , Kalniete S – Briselē – un kuri tur vēl deputāti – drukā grāmatas būdami deputāti, bet klusē – nav dzirdami kā politiķi.
Ja kāds saka , ka tā nav – man ir milzu ziņķāre – kā tad ir.
Ievērojiet vēl vienu lietu – vismaz tik cik es saņemos un izlasu , kāda speciālista viedokli – varu secināt, ka visas problēmas saknes – neprecīza, vai apzināti kroplīga likumdošana – vienmēr ved uz saeimu – vai tie ir čekas maisi, vai tā ir izglītība , vai medicīna, vai vid, vai oik – nu ir mums kā padlaikos – kad padomes skaitījās tautas vara, bet tautas vara bija vien lellis – kā teiktu Rainis – čekistu un oligarhu rokās
1
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
@tonijs > Dusma 02.12.2017. 21.35
Dusma secināja, ka visas problēmas saknes – neprecīza, vai apzināti kroplīga likumdošana – vienmēr ved uz saeimu
………………
Saeima nenokrīt no debesīm, to tiešās un proporcionālās vēlēšanās ievēl Latvijas tauta. Tā ka par to problēmas sakni vēl var pastrīdēties. Kad savulaik Tautas fronte kandidēja uz Saeimu, tika organizēti brīvprātīgie, kas staigāja pa dzīvokļiem un aģitēja par TF kandidātiem. (Es toreiz staigāju pa Miera ielu un aģitēju par Teikmani.) Iespējams, pienācis laiks atkal tā darīt.
1
BardainaisSigne > tonijs 03.12.2017. 12.12
Pat nezinu,ko es padomātu,ja mani paša mājās kāds mēģinātu aģitēt balsot par zatleristiem.Labi,ka man mājās ir suns.
1
tonijs > Bārdainais Signe 03.12.2017. 12.18
Es jau varu iet aģitēt ar savu suni, man ir VAS.
1
BardainaisSigne > tonijs 03.12.2017. 12.34
Gribi teikt,ka laikus jāiegādājas kādi spēcīgāki zatleristu atbaidīšanas līdzekļi?
1
tonijs > Bārdainais Signe 03.12.2017. 13.09
Vari mēģināt, bet tas nelīdzēs, jo zatleristi ne no kā nebaidās un prot iziet cauri sienām.
1
BardainaisSigne > tonijs 03.12.2017. 15.01
Zatleristi ir atmaskoti un viņiem nav ieteicams rādīt savu degunu godīgu pilsoņu mājās.
0