Beļģijā uzstādīs tēlnieka Kristapa Gulbja veidotu piemiņas zīmi latviešu karavīriem kara gūstekņiem

Gulbja izstrādātajā projektā “Latvijas stāvstrops” kā noteicošais simbols izvēlēts bites

Konkursā par tiesībām Beļģijā izveidot piemiņas zīmi latviešu karavīriem ir uzvarējis tēlnieks Kristaps Gulbis, pirmdien paziņoja Latvijas Okupācijas muzejā.

Zedelgemas pilsēta sadarbībā ar Okupācijas muzeju nolēmusi uzstādīt piemiņas zīmi 11 727 latviešu karavīriem, kuri pēc Otrā pasaules kara beigām nonāca Zedelgemā kā kara gūstekņi. Ieceres realizēšanai tika izsludināts konkurss par pieminekļa tēla izstrādi, kuru kopīgi rīkoja Zedelgemas pilsēta un Okupācijas muzejs. Tajā piedalījās tēlnieki Aigars Bikše, Ojārs Feldbergs, Kristaps Gulbis, Pauls Jaunzems, un Gļebs Panteļējevs, ziņo LETA.

Žūrija lēma, ka visatbilstošākais ir Gulbja izstrādātais projekts “Latvijas stāvstrops”. Tēlnieks skaidroja, ka, viņaprāt, būtiskākais, veidojot darbu sabiedriskai videi, ir tas, lai mākslas darba ideja būtu viegli uztverama ikvienam, kas ikdienā tam paiet garām, tāpēc darbu viņš centies veidot tā, lai piemineklis pilsētvidē izskatītos pēc iespējas dabiskāk. Šī iemesla dēļ kā noteicošo simbolu Gulbis izvēlējies bites, jo, lūkojoties Eiropas tautu mitoloģijā, tulkojums bišu darbam un nozīmei cilvēka dzīvē ir līdzīgs un saprotams vairākās valstīs.

Mākslinieks stāstīja, ka pieminekli veidos bronzā atliets strops ar apzeltītām bitēm uz nerūsējošā tērauda sastatnes. Tam tiks pievienots arī skaņas elements – Latvijā, dabiskā vidē ierakstīta stropa bišu zuzēšana. Gulbis atzīmē, ka vidējais bišu skaits stropā ir 15 000 līdz 50 000, kas ir līdzvērtīgs nometnē ievietoto karavīru skaitam.

Pieminekli plānots atklāt 2018.gada oktobrī.

Žūrijā strādāja astoņi eksperti – četri pārstāvēja Zēdelgemas pilsētu un četri bija no Latvijas Okupācijas muzeja. Otro vietu konkursā ieguva tēlnieks Panteļejevs, bet trešo – Jaunzems. Par pirmo vietu konkursā meta autors saņems 2000 eiro balvu, otrās vietas ieguvējs saņems 1000 eiro, bet trešās – 500 eiro balvu.

Žūrijas locekle Ingrīda Burāne skaidroja, ka konkurss bijis unikāls, jo Latvijas tēlniecībā šis ir viens no pirmajiem gadījumiem, kad vienas valsts pārstāvji lūdz citas tautas māksliniekus izveidot darbus viņu valsts pilsētvidei. Viņa arī atzīmēja, ka bija patīkami pārsteigta, ka tik dažādu kultūru un darbības jomu pārstāvji spēja tik ātri un vienbalsīgi vienoties par mērķim atbilstošāko darbu.

Zēdelgemas pilsētas pārstāvi Patriks Arno pastāstīja, ka ideja par pieminekļa veidošanu radusies tad, kad Beļģijas televīzija sākusi rādīt valsts apslēptās vietas, un viena no tām bija gūstekņu nometne. Iegūstot vairāk informācija, noskaidrojies, ka Otrā pasaules kara laikā tajā atradušies vairāk kā 11 000 latviešu karavīru.

Piemineklis atradīsies jaunā pilsētas rajonā, laukumā, kam ir dots nosaukums “Brivibaplein” jeb “Brīvības laukums”. Tas atrodas apmēram trīs kilometrus no agrākās gūstekņu nometnes. Pilsētas vadība nākotnē nolēmusi atvērt apskatei arī saglabājušās kara gūstekņu nometnes kazarmas.