“Delna”: Oligarhu lietas parlamentārās komisijas ekspertu izvēle liecina par neieinteresētību objektīvā izmeklēšanā

Lai parlamentārā izmeklēšana būtu uzticama un no tās varētu sagaidīt kvalitatīvus rezultātus, tās sastāvā jāiekļauj neatkarīgi un profesionāli cilvēki

Oligarhu lietas parlamentārās izmeklēšanas komisijas konsultanta, kā arī atsevišķu ekspertu izvēle liecina par neieinteresētību veikt objektīvu izmeklēšanu, aģentūrai LETA sacīja sabiedrības par atklātību “Delna” vadītājs Jānis Volberts.

Lai parlamentārā izmeklēšana būtu uzticama un no tās varētu sagaidīt kvalitatīvus rezultātus, tās sastāvā jāiekļauj neatkarīgi un profesionāli cilvēki, norāda Volberts. No komisijas deputātiem tikai “Vienotības” frakcijas deputātam Andrejam Judinam un daļēji Ingunai Sudrabai (NSL) ir pieredze saistībā ar izmeklēšanas jautājumiem. Tomēr Sudrabai neatkarīgi no viņas pieredzes ir interešu konflikts, uzsvēra “Delnas” vadītājs.

Gan šis interešu konflikts, gan citu personu kaut kāda veida saistība ar pašu oligarhu lietu ir diskreditējusi komisijas darbu, skaidroja Volberts. Piemēram, komisijai konsultanta amatā jurista Alda Allika vietā vajadzēja izvēlēties kādu personu, kam nav bijusi saistība ar Aivara Lemberga (“Latvijai un Ventspilij”) ģimeni, viņš teica.

Arī atsevišķu ekspertu izvēlē saskatāmas kļūdas, ņemot vērā dažu šo personu pausto “diezgan jocīgo” nostāju attiecībā uz “oligarhu lietas” aktualitāti un izvērtēšanas nozīmību. Savukārt tas rada jautājumu, kā komisijai var izdoties īstenot tās izveidošanai sākotnēji nospraustos mērķus, norādīja “Delnas” vadītājs.

“Oligarhu lietas” parlamentārās izmeklēšanas komisijā kā eksperti pieaicināti jurists Aivars Borovkovs, bijušais Augstākās tiesas senators Pāvels Gruziņš un bijusī Latvijas Policijas akadēmijas rektore Ārija Meikališa.

Komisija arī plāno saņemt informāciju no Latvijas Žurnālistu savienības valdes locekļa, savulaik laikrakstā “Neatkarīgā” rakstošā žurnālista Imanta Liepiņa par to, cik patiesas esot vēstis par mediju ietekmēšanu. Tāpat plānots uzklausīt Edgaru Jansonu, kurš savulaik vadījis kompāniju “LSF Holdings”, no kuras saskaņā ar “oligarhu sarunu” materiāliem 2010.gadā, iespējams, ir noticis kukuļa izspiešanas mēģinājums.

“Komisijas vadītāja saņēma Jansona piekrišanu palīdzēt noskaidrot, vai 2010.gadā ir vai nav noticis kukuļa izspiešanas mēģinājums, kas, iespējams, varētu būt saistāms ar Andra Amerika (S/GKR) un Leonīda Loginova darbībām attiecībā uz velkoņu pakalpojumu sniegšanu Rīgas brīvostā,” informēja parlamentārās izmeklēšanas tehniskais sekretārs Pauls Zeņķis.

Kā ziņots, Borovkovs ir Latvijas Juristu biedrības prezidents un KNAB Sabiedriskās konsultatīvās padomes priekšsēdētājs. Viņš nesen intervijā “Neatkarīgajai” kritiski izteicās par nepieciešamību pētīt “Rīdzenes sarunas”: “Kāpēc šīs senās sarunas ir atkal izvilktas dienaskārtībā? Kāpēc šī vecā zupa tiek piedāvāta? Nezin kāpēc man ir iespaids, ka tas nav ar mērķi atrast taisnību… Tagad fonā tiek piespēlēta vēl viena zupiņa – 15 gadu veca, kur kāds no žurnālistiem publicē rakstu, ka Šlesers ir ienācis politikā pirms 15 gadiem kopā ar mācītājiem. Problēma ir tajā, ka netiek pateiktas lietas līdz galam. Proti, ka tādas sarunas notiek, notiek nemitīgi un arī šodien, vakar un rīt tās notiks. Tādas sarunas notiek visu laiku.”

“Kas attiecas uz tā dēvētajām “oligarhu sarunām”, tad uzskatu, ka šobrīd ir nepieciešams jauns kriminālprocess, kurā tiktu noskaidrots, kā šī lieta tika izmeklēta; kāda ir bijusi darbība un bezdarbība, ja reiz šī lieta ir beigusies ne ar ko un sabiedrībā izsaukusi ļoti pelnītu vilšanos. Otrs, ir vajadzīgs vēl viens šauri specifisks kriminālprocess, lai pētītu, kas notiek Latvijas valstī ar valsts noslēpumiem. Klasificētā informācija, kura ir operatīvās izstrādes lietā, ir valsts noslēpums. Te nevar būt runa par to, ka šoreiz pieveram acis, jo ir labie un pareizie, bet citreiz atveram acis, jo ir sliktie un nepareizie,” jūlija sākumā izteicās Borovkovs.

Gruziņš ir bijušais Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs. Arī Gruziņš nesen intervijā laikrakstam “Neatkarīgā” skeptiski izteicās par komisijas darbu, jo no savas darba pieredzes zinot, ka sabiedriski nozīmīgu rezultātu Saeimas izmeklēšanas komisijām nav un nebūšot arī tagad.

“Ja runājam par šo sarunu saturu – es tur neko kriminālu neredzu. Viss tas, kas notiek ap šīm sarunām – piedodiet, bet tās ir žurnāla “Ir” sarunas. Es šajā žurnālā nevēlos ieklausīties. Es gan arī nevēlos apvainot žurnālistus, jo katrs dara savu darbiņu. Bet aiz tā žurnāla “Ir” arī kaut kas stāv. Acīmredzot tur varētu būt kādas politiskās intereses. Kādēļ viņi šīs sarunas nepublicēja agrāk? Kādēļ tieši tagad? Tas viss rada daudz jautājumu,” laikrakstam uzsvēris bijušais senators.

Gruziņa vērtējumā, viens no parlamentārās izmeklēšanas komisijas pamatuzdevumiem būtu noskaidrot, kurš šīs sarunas ir noplūdinājis.

Savukārt Meikališu pirms 8.Saeimas vēlēšanām 2002.gadā Ainara Šlesera vadītā Latvijas Pirmā partija bija izvirzījusi kā savu kandidāti iekšlietu ministra amatam.

Jau ziņots, ka parlamentārās izmeklēšanas komisiju oficiāli konsultē bijušais Ventspils mēra Aivara Lemberga (“Latvijai un Ventspilij”) dēla Anrija advokāts Alliks.

LETA jau vēstīja, ka pēc Sudrabas apstiprināšanas komisijas vadītājas amatā ir izskanējušas arī bažas par politiķes spēju objektīvi vadīt izmeklēšanu, ņemot vērā, ka “oligarhu sarunās” tiek pieminēta arī viņa. Pati politiķe gan norāda, ka šos izteikumus pauž tie, kuriem ir bail no parlamentārās izmeklēšanas gaidāmajiem rezultātiem.