Saeima ratificē ES un Kanādas tirdzniecības nolīgumu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma likumu, ar kuru ratificēts Visaptverošais ekonomikas un tirdzniecības nolīgums starp Eiropas Savienību (ES) un Kanādu jeb CETA.

Šo likumu atbalstīja 71 deputāts, pret bija pieci parlamentārieši, bet Inga Bite (LRA) balsojumā atturējās. Vēl pieci parlamentārieši balsojumā nepiedalījās, ziņo aģentūra LETA.

Vienlaikus deputāti šodien noraidīja opozīcijas ierosinājumu pagaidām vēl nelemt par CETA, kā arī neatbalstīja priekšlikumu uzdot valdībai veikt izvērtējumu par CETA ietekmi uz Latvijas ekonomiku, vidi, kā arī iedzīvotāju veselību, labklājību un dzīves kvalitāti.

Latvija kļuvusi par pirmo Eiropas Savienības (ES) dalībvalsti, kas ir pabeigusi nacionālās ratifikācijas procedūras attiecībā uz CETA, informē Ārlietu ministrijā (ĀM). Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V) aicināja atbalstīt CETA, jo šī nolīguma sniegto priekšrocību izmantošana veicināšot Latvijas eksportu uz Kanādu, pavēršot iespējas mūsu uzņēmējiem jaunu tirgu apgūšanā un sniegšot vērtīgu pieredzi Ziemeļamerikas tirgū.

Rinkēvičs un Kanādas starptautiskās tirdzniecības ministrs Fransuā Filips Šampaņs šodien arī apmeklēja Saeimas sēdi. Pirms sēdes Šampaņs tikās ar parlamenta priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci (VL-TB/LNNK).

Saeimas sēdē plašu diskusiju par CETA nebija, un visi opozīcijas iesniegtie priekšlikumi likumprojektam tika noraidīti. Vairāki parlamentārieši pārmeta sasteigtu nolīguma ratificēšanu. Inguna Sudraba (NSL) pauda viedokli, ka “Latvijas parlaments ir vairāku skrūvīšu mehānisms”, nevis rīcībspējīgs un spriestspējīgs. Viņa mudināja atlikt šī jautājuma izskatīšanu, kamēr sabiedrībai netiks izskaidrota tā nozīme.

Pretējās domās bija koalīcijas deputāti. “Aicinājums apturēt CETA virzību Saeimā tagad, pirms ratifikācijas, iezīmē nopietnu tendenci mūsu politiskajā kultūrā. Aklu, populistisku pakļaušanos sagrābstītām, skaļām frāzēm un mītiem. Atsakoties pašiem iedziļināties līguma saturā, tā vietā izceļot savu nezināšanu. Tā vietā, lai jau vairākus gadus izmantotu iespēju skrupulozi analizēt līguma nosacījumus un skaidrot tos sabiedrībai, īsi pirms līguma ratificēšanas tiek mērķtiecīgi satracināta sabiedrība, nodarbojoties ar demagoģiju, izmantojot absurdi pārspīlētus un pat klaji nepatiesus apgalvojumus,” sacīja Rihards Kols (VL-TB/LNNK).

Viņš uzskata, ka deputātiem bija iespēja iepazīties ar CETA saturu. “Nevēlēšanās iepazīties ar pieejamu informāciju nevienu neatbrīvo no atbildības un neattaisno nezināšanu. Jūsu rīcībā ir bijuši visi nepieciešamie resursi,” piebilda Kols.

CETA nolīgumu Eiropas Savienība un Kanāda parakstīja 2016. gada 30. oktobrī, savukārt 2017. gada 15. februārī to atbalstīja Eiropas Parlaments.

ĀM uzsver, ka nolīgums veicinās ES un Kanādas savstarpējo tirdzniecību, radīs jaunas darbavietas, veicinās ekonomisko izaugsmi un sniegs jaunas iespējas uzņēmumiem. Nolīgums paredz ne tikai muitas nodokļu likvidēšanu, bet arī virkni citu noteikumu tirdzniecības atvieglošanai, vienlaikus saglabājot ES pārtikas drošuma, sociālos un vides aizsardzības, kā arī citus standartus.

ĀM uzskata, ka nolīgums uzlabos tirdzniecības nosacījumus starp Kanādu, ES un tās dalībvalstīm, tādējādi paverot plašākas tirdzniecības iespējas arī Latvijas preču un pakalpojumu eksportētājiem.

Tirdzniecības kopējais apgrozījums ar Kanādu 2015. gadā palielinājās par 1,8%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Latvijas preču un pakalpojumu eksports uz Kanādu sasniedza 34,8 miljonus eiro, savukārt imports – 25,1 miljonu eiro. Latvijas preču eksports uz Kanādu joprojām veido mazāk nekā 1% no Latvijas kopējā eksporta.