Ekspremjers Šķēle tiesā atzīst dalību “Kempmayer”

Advokāta Lozes birojam par pakalpojumiem digitālgeitas lietā Šķēle maksājis 5000 dolārus mēnesī.

Bijušais politiķis Andris Šķēle, liecinot tā dēvētajā digitālās televīzijas krimināllietā, ko apelācijas instancē izskata Rīgas apgabaltiesa, trešdien atzina — algojis advokāta Jāņa Lozes biroju ar mērķi iegūt akciju vairākumu britu kompānijā “Kempmayer Media Limited”, kas bija digitālās televīzijas ieviesēja mātesfirma. Šķēle atzinis, ka šī uzdevuma ietvaros iegūtās daļas kompānijā pieaugušas no 25% līdz 35%.

Apsūdzētais advokāts Loze, kuru prokuratūra uzskata par autoru fiktīvajiem līgumiem par digitālās televīzijas ieviešanu Latvijā, novembrī pieteica lūgumu ceturto reizi uz tiesu liecinieka statusā saukt Šķēli. Atsaucoties uz Advokatūras likumu, Loze iepriekš nebija liecinājis par sadarbību ar bijušo politiķi, sakot — tā bijusi juridiskā palīdzība, kuras būtību viņš nedrīkst izpaust. Tagad, kad pirmā tiesu instance viņu atzina par vainīgu izvirzītajās apsūdzībās, sodot ar reālu brīvības atņemšanu uz diviem gadiem un 36 000 eiro naudas sodu, advokāts pavēstīja — digitalizācijas lietā darbojies Šķēles interesēs un lūdz tiesu viņu par to pratināt vēlreiz.

Trešdien, 14. decembrī Loze savam bijušajam klientam tiesas sēdē jautāja, vai advokāts digitālgeitas projektā rīkojās tikai un vienīgi Šķēles interesēs. Liecinieks atbildēja “daļēji jā, daļēji nē”, skaidrojot, ka Loze šajā projektā pārstāvējis arī citas kopmānijas. Proti, šī projekta sakarā Lozem bija arī citi klienti, piemēram, “Kempmayer Media Latvia”, kurā Loze neesot pārstāvējis Šķēles intereses.

Liecinot ceturto reizi, Šķēle atkārtoja jau iepriekš sacīto, ka 2000. gada beigās vai 2001. gada sākumā pie viņa vērsās kādreizējais padomnieks, tagad apsūdzētais Jurģis Liepnieks, aicinot iesaisīties digitālās televīzijas ieviešanas projektā. Šķēle esot ieteicis vērsties pie Lozes, kurš ilgus gadus pārstāvējis viņa intereses un bija saistīts ar virkni politiķa uzņēmumu saimnieciskajām interesēm.

Šķēlem bija interese par digitālās televīzijas projektu, taču tikai tādā gadījumā, ja varētu iegūt akciju vairākumu Lielbritānijas uzņēmumā “Kempmayer”, kuram projektu vajadzēja ieviest. 

Tieši Lozes advokātu birojam “Kļaviņš, Slaidiņš & Loze” viņš deva uzdevumu šo vairākumu iegūt, izmantojot Šķēles trastu, liecināja bijušais politiķis. Ar uzdevumu sekmēt vairākuma iegūšanu britu “Kempmayer” Loze ticis galā, jo sākumā iegūtais daļu skaits bijis 25%, bet vēlāk aptuveni 35%, Šķēle atzina tiesā. Atbildot uz prokurora jautājumu, kādus tieši uzdevumus viņš Lozem devis digitālās televīzijas sakarā, Šķēle tiesā sacīja: “Attiecībā uz visu, kas skar “Kempmayer UK” [respektīvi, Kempmayer Media Limited] un uzdevumu Jānim Lozem kopā ar Maiklu Neiglu, sekmēt vairākuma iegūšanu “Kempmayer UK”, šāds uzdevums tika dots. “Kempmayer UK” vairākums lēnām, ja tā var teikt, mainījās. Līguma noslēgšanas brīdi, ja mani atmiņa neviļ, bija sākumā 25%, vēlāk sasniedza 35% vai vairāk procentus.”

Šķēle domājis, ka projekts ir labs un Latvijai vajadzīgs, neuzskatot, ka zem tā varētu slēpties kāda krāpnieciska shēma. Šķēle noliedza, ka būtu iejaucies attiecībās starp “Kempmayer” un “Digitālo Latvijas radio un televīzijas centru”, sakot, ka nav piedalījies arī digitālās televīzijas iekārtu līguma tapšanā un to piegādāšanā. Viņš noliedza, ka būtu devis kādus uzdevumus, kas saistīti ar projekta tehnisku ieviešanu, iekārtu līgumiem un to piegādēm.

Iepriekš Šķēle bija apliecinājis tikai interesi par līdzdalību “Kempmayer”, bet nebija apstiprinājis savu reālo dalību uzņēmumā. Tāpēc šodien tiesā teiktais beidzot apliecina jau agrāk pastāvējušās aizdomas par Šķēles iesaisti. 

To sarunā ar “Ir” apstiprināja arī bijušais šīs lietas prokurors Edvīns Piliksers, sakot — līdz šim lietā Šķēlem nebija prasīts, kādus konkrētus uzdevumus Loze ir viņa uzdevumā veicis. Jau kopš projekta sākuma Šķēle publiski noliedzis, ka aiz digitalizācijas patiesībā stāv “latviešu bāleliņi”, kā savulaik paziņoja premjers Einars Repše. Šo noliegumu Šķēle izteica arī 2003. gada novembrī televīzijas raidījumā “Kas notiek Latvijā”, atbildot uz tiešu žurnālista jautājumu.

Tagad tiesā Šķēle liecināja, ka vienošanās ar advokātu biroju noslēgta 2000. gadā un biroja galvenais uzdevums bija trasta aizbildņa jeb protektoru pienākumu pildīšana. Bijušais politiķis skaidroja, ka tolaik bijis uzstādījums — Ministru prezidentam, kas šo notikumu laikā bija Šķēle, savi aktīvi bija jāatsavina, lai neradītu aizdomas par ietekmējamību, tāpēc tie nodoti trastā. Juridisko palīdzību šajā procesā nodrošināja Lozes advokātu birojs.

Šķēle gan atzina, ka nekādu līgumu vai atskaites, kuras tiesai iesniegt, viņam nav. Lielākoties visi rīkojumu doti mutiski, vienīgais, kas apliecina viņa un advokātu sadarbību, ir rēķini. Par trastu uzpasēšanu un cīnīšanos par vairākumu “Kempmayer”, Šķēle advokātu birojam mēnesī maksāja 5000 ASV dolārus. Šķēle sacīja, ka advokātu birojs “Kļaviņš, Slaidiņš & Loze” “nebija tas lētākais birojs pilsētā, ja es vēl viņiem pieprasītu par katru lietu detalizētu atskaiti, man tie rēķini būtu vēl lielāki.” Bijušais premers katru nedēļu pirmdienās ticies birojā ar advokātiem un saņēmis mutiskas atskaites.

Tiesas sēdē Šķēle neminēja, par kuru trastu vai trastiem runā, taču pēc tiesas sēdes žurnālistiem šos jautājumu atteicās precizēt.

Jāatgādina, ka 2010. gadā portāls “Delfi” rakstīja par savulaik Gērnsijā darbojušās uzņēmumu administrēšanas kompānijas “Guernsey International Trustees” pārstāvja Maikla Neigla uzrakstīto protokolu, kurš tapis pēc tikšanāš ar advokātu Lozi un Šķēles finansistu Hariju Krongornu.

Šajā Neigla rakstītajā protokolā minēts, ka Šķēles ģimene varētu būt piedalījusies digitalizācijas projektā caur ārzonas trastu “The Yew Tree Trust”, kuru izveidojis bijušais politiķis un kurā labuma guvējas ir viņa meitas un bijusī sieva. Neigla ziņojumā teikts, ka “The Yew Tree Trust” caur citu ārzonas firmu “Ratcliff” kontrolēja 25% “Kempmayer”. Iepriekš, digitālgeitas sakarā tiesā liecinot, Šķēle atzina, ka ir trasta “The Yew Tree Trust” pieteicējs, taču liedzās, ka “Radcliff” būtu piederējusi viņam vai būtu citādi saistīta ar viņa tiesībām. 

Pēc nepilnu divu stundu liecināšanas, advokāte Guna Kaminska, kura lietā pārstāv Hariju Krongornu, rezumējot Šķēles lomu digitālās televīzijas projektā, jautāja: “Kas jūs esat?”. Šķēle atbildēja — ja viņa nebūtu šajā projektā, tad arī nebūtu šīs krimināllietas. Bijušais politiķis šo procesu nodēvēja par politisko cīņu, kas savulaik notikusi starp viņa parstāvēto Tautas partiju un Eināra Repšes vadīto “Jauno Laiku”. Liecinieks tiesā sacīja, ka “Jaunā Laika” vadītājs cerēja panākt Šķēles apsūdzēšanu, tādā veidā atbrīvojoties no politiksā konkurenta. Jāagādina, ka 2003. gadā pēc Saeimas vēlēšanām un “Jaunā Laika” nākšanas pie varas, digitālās televīzijas projekts tika apturēts, un toreizējais premjers Repše aicināja likumsargus izmeklēt šo lietu.

Loze pēc Šķēles liecībām ar medijiem runāt nevēlējās, tikai atzina — viņam galvenais bijis, lai bijušais klients atzīst, ka advokāts darbojies viņa interesēs.

Vai liecības kaut kādā veidā ietekmēs Šķēles statusu šajā lietā, pagadām nevar paredzēt. Prokurors Monvīds Zelčs sacīja, ka tā ir tiesas kompetences, vai tā saskatīs pamatu rosināt jaunu procesu. Taujāts par prokuratūrā joprojām vēl esošo lietu, kas saistīta ar digitālgeitas patiesā labuma guvējiem, Zelčs atteica, ka nav tās virzītājs. Virsprokurors Modris Adlers, taujāts par prokuratūrā esošā procesa likteni, sacīja: “Šajā lietā nav neviena aizdomās turētā un apsūdzētā persona. Tā kā šajā lietā turpinās izmeklēšana, sīkāka informācija un intervija netiks sniegta.”

Jāatgādina, ka pēc nepilnus septiņus gadus ilgas tiesāšanās pērn 15. maijā tiesnesis Stukāns digitālās televīzijas krimināllietā nolasīja spriedumu, 13 no kopumā 18 apsūdzētajiem atzīstot par vainīgiem liela apmēra krāpšanā. Pirmsākumos lietā bija apsūdzēti 20 cilvēki, bet lietas gaitā divi no viņiem nomira. Septiņiem apsūdzētajiem, tajā skaitā Šķēles advokātam Lozem, tiesa piesprieda reālu brīvības atņemšanu, sešus sodīja ar naudas sodu.

Digitālās televīzijas krimināllieta ir saistīta ar DLRTC un britu firmas ”Kempmayer Media Limited” meitasfirmas ”Kempmayer Media Latvia” vienošanos, kas paredzēja vairākos posmos ieviest digitālo televīziju Latvijā. Projekta kopējās izmaksas bija vairākos desmitos miljonu latu, taču ”Kempmayer”, pēc apsūdzības domām, bija fiktīva firma, kura solīto televīziju nevarēja ieviest.

Šķēles vārds šajā lietā locīts daudzreiz. Pēc sprieduma pērn bijušais prokurors Edvīns Piliksers, kurš ilgus gadus šajā lietā bija apsūdzētājs, jautāts, cik tuvu Šķēle bija apsūdzēto solam, sacīja: “Caur Krongornu —pavisam tuvu.”