Pēcpatiesības uzvara NEPLP

Juriste Ieva Brante viedokļa rakstā par to, kāpēc NEPLP priekšsēdētāja vietnieces Daces Ķezberes sacītais liek atcerēties par pēcpatiesības jēdzienu jeb mediju attīstību laikā, kad patiesība vairs nav principiāli svarīga.

Nesen izlasīju ziņu, kuru atkal atcerējos,vienu vakaru skatoties raidījumu “Dzīve šodien” LTV7 kanālā. Raidījums ir krievu valodā un tajā viesojas visdažādākie cilvēki. Vakardienas studijas viešņa bija Nacionālās Elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekle, “pozitīvo ziņu” guru Dace Ķezbere. Bet ziņa, kuru, klausoties Daces Ķezberes mierpilnajā dūdošanā, atcerējos, bija par to, kādu Oksfordas vārdnīcas redakcija izvēlējusies gada vārdu. Proti, latviešu valodā to varētu tulkot kā “pēcpatiesība” (post-truth angļu val.).

Redakcija uzskata, ka tas ir jēdziens, kas raksturo masu informācijas līdzekļu attīstību laikā, kad patiesība vairs nav principiāli svarīga. “Vārds raksturo situāciju, kad objektīvie fakti nav tik svarīgi, veidojot sabiedrisko domu, kā emocijas un personīgie uzskati”, redakcijas izvēli skaidro vārdnīcas veidotāji. Protams, visspožākie pēcpatiesības (lai gan gribas teikt – melnākie) piemēri ir Lielbritānijas referendums par palikšanu vai izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) un ASV prezidenta vēlēšanas, kurās bija daudz un skaļu emociju un tikpat daudz melu. Un, protams, ne vienmēr, taču bieži plašsaziņas līdzekļus interesē tikai veids, kā ātrāk un vairāk nopelnīt, īpaši neuztraucoties par faktiem vai viņuprāt abstrakto patiesības jēdzienu.

Kādēļ, klausoties Ķezberes runātajā, atcerējos pēcpatiesības jēdzienu? Saruna bija par to, ka ļoti daudzi televīzijas skatītāji Latvijā izvēlas Krievijas kanālus, kāpēc tā notiek un ko darīt.Vispirms Ķezberes kundze maigi dūdoja par to, ka Krievijas TV kanāli lielāko tiesu nemaz nav Krievijas kanāli, jo vairāki no tiem ir reģistrēti kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm un tātad atbilst tās likumiem. Acīmredzot, jāsecina, ka ziņas, ka ik pa laikam kādā no ES valstīm notiek šo kanālu darbības izmeklēšana un tiek spriests par licences anulēšanu, nepieder pozitīvajām ziņām – un Ķezberesprāt to nav. Tad izskanēja atziņa, ka krievu valodā vairāk vajadzētu, piemēram, par dārzkopību, ko tik ļoti mīl arī pati Ķezberes kundze un ka ar Krievijas kanāliem mēs nekad nevarēsim konkurēt, tādēļ vajag vairāk izklaides, atpūtas un tamlīdzīgu lietu.

Noklausījos un sapratu, ka līdz šim esmu vienkārši smagi alojusies, jo Krieviju taču nemaz neinteresē jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps, Krievijas prezidents nav sūtījis viņam jauku vēstulīti un politisko apskatnieku bažas, ka varētu sākties jauna pasaules pārdalīšana starp Maskavu un Vašingtonu, ir muļķības, kas dārzkopības mīļotājus nemaz nevar interesēt. Tāpat taču nevienu nevar interesēt civiliedzīvotāju slepkavošana Sīrijā, ko eskalē Krievija, Lielbritānijas izstāšanās sekas ar iespējamo politisko cunami Eiropā, bēgļi, kuri pārpludina Eiropu un vēl daudzas citas lietas. Jo Krieviju tas neinteresē, tā ne savos, ne savos “īstajos Eiropas kanālos” par to nerunā, nemēģina pēc sava prāta pasniegt faktus un “informatīvais karš” ir vienkārši izdomājums. Viss taču ir kārtībā, tautai vajag maizi un izklaides, nu varbūt kādu dārzkopības raidījumu un vēl kādu par virtuves katliem un pannām. Ar vārdu sakot, nav te nekādas Krievijas ietekmes, vairāk cakiņu, pannu/ vannu, kādu mīlas stāstu pa vidu un laime būs pilnīga.

Jā, un raizēties par to, ka NEPLP pārstāve nemaz neuztraucas, nav vajadzības. Pirmkārt, gan jau Ķezberes kundze, kaut tika aicināta un pieteikta kā NEPLP locekle, tajā brīdī jutās kā privātpersona ar savu privātpersonas viedokli. Un privātpersona, ja vien neaicina nelikumīgi gāzt varu, drīkst domāt un paust savu viedokli. Otrkārt, nevar taču gribēt, lai pārējie NEPLP locekļi, kuriem nākamajā gadā beigsies pilnvaru laiks, traucētu Ķezberes kundzei izbaudīt atlikušo laiku NEPLP līdz 2020. gadam un varbūt pat kļūt par padomes vadītāju, jo šodienas Saeimai arī noteikti patīk pozitīvo ziņu ideja un doma par to, ka Krievijas TV kanāli nemaz nav Krievijas kanāli.

Gan jāteic, ka atcerējos arī kādu nesen lasītu preses apskatu, jo vairāki paziņas man tā pavisam naivi jautāja, vai Ķezberes kundze simpatizē Putinam un tām metodēm, ar kuru palīdzību viņš apstrādā Krievijas iedzīvotāju prātus. Protams tā nav, esmu pārtliecināta, ka Ķezbedres kundze kvēli mīl Latviju un visus mūs. Taču komentārs, kuru atcerējos, bija, “Economist” apskatnieka, Austrumeiropas jautājumu eksperta Edvarda Lūkasa britu tabloīdā Daily Mail rakstītais par iespējamo Vašingtonas un Maskavas “lielo līgumu”. Proti: “Daži vaicā, vai Trampa sakari ar Krieviju nozīmē, ka viņš apzināti ir kļuvis par Kremļa marioneti. Diez vai, pilnīgi pietiek ar to, ka viņš, lietojot ļeņinisko terminoloģiju, ir “noderīgs idiots”.

Ieva Brante ir pilsoniski aktiva juriste.