Beļģijas Valonijas reģionālās valdības vadītājs Pols Maņets atsakās parakstīt plašo brīvās tirdzniecības līgumu starp ES un Kanādu, pēdējā brīža piedāvājumu nodēvējot par nepietiekamu.
Eiropas Savienības (ES) līderu samits Briselē ir noslēdzies bez norādēm, ka ir panākta vienošanās par iespējām parakstīt bloka un Kanādas brīvās tirdzniecības līgumu, ko bloķē Beļģijas Valonijas reģiona valdība, ziņo LETA.
“Oktobra ES Padomes sanāksme ir noslēgusies,” mikroemuāru vietnē “Twitter” paziņoja Eiropadomes prezidenta Donalda Tuska preses pārstāvis.
Savukārt Beļģijas Valonijas reģionālās valdības vadītājs Pols Maņets piektdien informēja reģionālo parlamentu par jautājumiem, kas liedz viņa vadītajai valdībai apstiprināt Visaptverošā ekonomikas un tirdzniecības nolīguma (CETA) parakstīšanu starp ES un Kanādu.
Maņets paziņoja, ka joprojām atsakās parakstīt plašo brīvās tirdzniecības līgumu starp ES un Kanādu, pēdējā brīža piedāvājumu nodēvējot par nepietiekamu.
ES līderi samitā Briselē dedzīgi gaidīja pavērsienu sarunās ar frankofono Valonijas reģionu, bažījoties, ka tā noraidošā attieksme var iedragāt bloka uzticamību turpmākās sarunās par tirdzniecības līgumiem.
Valonijas parlaments pagājušajā nedēļā nobalsoja par CETA bloķēšanu, kas nozīmē, ka Beļģija nevar parakstīt līgumu, par kuru sarunas turpinās jau septiņus gadus.
Beļģijas sarežģītajā politiskajā sistēmā ir federālais parlaments, Valonijas un Briseles reģionu parlamenti, parlamenti, kas pārstāv valsts frankofono kopienu, vācu valodā runājošo kopienu, kā arī Flandrijas parlaments, kas vienlaicīgi pārstāv flāmus.
Maņets piektdien īpaši norādīja uz krasi pretrunīgo investīciju aizsardzības plānu, kas ietverts līgumā un ir izsaucis aktīvistu iebildumus.
Šī ierosinājuma mērķis ir aizsargāt investorus, kas bažījas, ka vietējie tiesību akti, piemēram, veselības un vides standarti, var būt brīvās tirdzniecības līguma pārkāpums un apdraudēt viņu investīcijas.
Savukārt līguma pretinieki norāda, ka tas ļauj ar komerciālām interesēm panākt, ka valdības groza likumus.
“Man liekas, ka Valonijas valdība ir radikalizējusi savu pozīciju,” paziņoja Beļģijas premjerministrs Šarls Mišels, kurš atbalsta ES un Kanādas līgumu.
Kanādas pārstāvji ir pauduši, ka zaudē pacietību sarunās ar ES un Kanādas premjerministrs Džastins Trudo varētu atcelt nākamnedēļ plānoto vizīti, ja netiks panākta vienošanās.
Maņets ir lūdzis Trudo vizīti atlikt uz nenoteiktu laiku.
ES līderi Briselē ceturtdien un piektdien pulcējās uz samitu, kurā tika runāts par tirdzniecības jautājumiem, aicinot Valoniju parakstīt vienošanos.
“Es uzstāju, ka mums ir nepieciešams šis tirdzniecības līgums ar Kanādu. Tas ir labākais, kādu jebkad esam noslēguši,” sacīja Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers.
Savukārt Tusks ceturtdien brīdināja, ka bloks nevarēs iesaistīties sarunās par nevienu jaunu tirdzniecības līgumu, ja Beļģija līdz piektdienai neapstiprinās līgumu ar Kanādu. CETA starp Kanādu un ES “varētu kļūt par mūsu pēdējo brīvās tirdzniecības līgumu, ja mēs nespēsim pārliecināt cilvēkus, ka sarunās iesaistāmies, lai aizsargātu viņu intereses”, Tusks sacīja žurnālistiem, ceturtdien ierodoties uz divu dienu ES samitu.
Lai Trudo spētu parakstīt CETA 27.oktobrī Briselē iecerētajā ES un Kanādas samitā, to vispirms nepieciešams apstiprināt visām 28 bloka dalībvalstīm otrdien plānotajā sanāksmē.
Sarunas par CETA tika pabeigtas jau 2014.gadā, taču, Eiropā pieaugot pretestībai, tā ieviešana tika kavēta. Līgums apvienotu 500 miljonu cilvēku apdzīvoto ES ar pasaulē desmito lielāko ekonomiku.
Līguma pretinieki uzstāj, ka tas dod pārlieku lielu varu daudznacionālajām kompānijām un apdraud vides un patērētāju aizsardzības standartus.
Aktīvisti arī norāda, ka CETA rada bīstamu precedentu, kas pavērs ceļu līdzīga līguma noslēgšanai starp ES un ASV jeb TTIP.
Komentāri (38)
rinķī apkārt 21.10.2016. 18.14
Ja vieni pašu voloņi var izgāzt brīvās tirdzniecības līgumu starp ES un Kanādu, tad ir taču skaidrs, ka kaut kas nav kārtībā ar ES pārvaldību :) Šis piemērs pārsteidzoši labi parāda, cik patiesībā ES kā struktūra ir rīcības nespējīga. Tā vietā, lai veidotos par tiešām gan ekonomiski, gan militāri spēcīgu un galvenais – izlēmīgu Eiropas valstu savienību, nonākam pie kaut kāda sviesta :).
6
atrium > rinķī apkārt 21.10.2016. 19.09
J.Biotops
Laime, ka mūsu Latvijā gan nekā tāda nav. Nav taču, vai ne?
Naf naf, taču Latvija ES parlamentam ir devusi tādus organismus, kā Dombrovskis un Pabriks, kuru dēļ Lielbritānija izlēma pamest Titāniku.
0
Normunds > rinķī apkārt 23.10.2016. 18.37
Līguma mērķis ir atņemt tautām tiesības lemt likumus pār transnacionālām korporācijām. Slēptā okupācija, nevis saeima lems, ko un kā darīt, bet korporāciju īpašnieki Ņujorkā, Toronto.
0
Normunds > rinķī apkārt 23.10.2016. 18.34
Šis līgums ir PRET brīvo tirgu. Brīvais tirgus ir ilūzija, kam vairāk naudas, tam brīvāks tirgus.
Brīvā tirgus galapunkts ir monopols, jo stiprākais aprij vājāko, rij, rij, kamēr konkurentu nepaliek, jeb paliek 2-3. Līdzīgi kā Latvijā ir 3 degvielas mazumtirgotāji un divi pārtikas mazumtirgotāji. VAi viņiem ir kartelis? Mēs varam tikai minēt. Tāpat notiek pasaulē.
0
andrejs > rinķī apkārt 21.10.2016. 21.13
nesen gadījās būt vienā diezgan izteiktā liberastu kompānijā – daži no viņiem spriedelēja par Hermaņa izrāžu boikotēšanu RJT. Izrādījies visu labo ideju nodevējs. Labi, ka vēl neierosina ieslodzīt vai paspīdzināt.
0
Normunds > rinķī apkārt 23.10.2016. 18.30
pUTINA SAPNIS – eIROPAS ARMIJA. bŪS TIKPAT SENILA, KĀ eIROPAS KOMISIJA.
0
J.Biotops > rinķī apkārt 21.10.2016. 18.55
Sviests gan, pie tam jau labi iepuvis. Un tā sviesta kūlēji ir tie paši, kas parasti. Neatkarīgi no pašpiekārtām birkām visi, kas aizstāv vienkāršo tautu pret liberastu izdomāto un uzspiesto brīvību, kas ietver arī brīvu tirgu. Sociālisti, patrioti, zaļie, sarkanie, div un trīskrāsainie… Laime, ka mūsu Latvijā gan nekā tāda nav. Nav taču, vai ne?
0
J.Biotops 21.10.2016. 17.29
„Aktīvisti arī norāda, ka CETA rada bīstamu precedentu, kas pavērs ceļu līdzīga līguma noslēgšanai starp ES un ASV jeb TTIP.” – Aktīvists – jau apmēram gadsimtu tas ir bļauris, kuram nav nekādas atbildības par paša prasību rezultātiem.
Derīgu idiotu Eiropā nekad nav trūcis, tomēr ne vienmēr viņiem bijusi tik liela ietekme. Parasti vieniem aktīvistiem (sociķiem, zaļiem, progresīviem, humāniem u.t.t) uzrodas kopijas kā pretinieki ar nebūtiski atšķirīgu izpušķojumu. Tad sākumā iet vaļā saskanīga izkaušanās mītiņos, bet kustības attīstās – ja abējādie laikā netiek apturēti, mēsli sanāk grandiozi.
17
Anonīms > J.Biotops 24.10.2016. 13.28
Tad mans jautājums ir – cik pamatots ir arguments, ka pārtikas kvalitātes standarti atšķirsies no Kanādas ievestām precēm?
Ātri papētot var atrast informāciju Eiropas Komisijas mājas lapā, ka šīs veinošanāš ietvaros visām precēm paliks tādi paši kvalitātes standarti kā pirmstam:
http://ec.europa.eu/trade/policy/in-focus/ceta/
“CETA will not change EU standards. Standards and regulations related to food safety, product safety, consumer protection, health, environment, social or labour standards etc. will remain untouched.All imports from Canada will have to satisfy all EU product rules and regulations – without exception.”
Fakts, ka Kanādieši uztraucas par to pašu (pēc CETA Eiropieši sūtīs savus mazāk kvalitatīvos produktus, kas neatbilst viņu standartiem: http://international.gc.ca/trade-agreements-accords-commerciaux/agr-acc/ceta-aecg/understanding-comprendre/facts-faits.aspx?lang=eng ) par ko daudzi Eiropieši arī liek man domāt, ka daudzas bažas šajā sakarā ir nepamatotas.
0
Normunds > J.Biotops 23.10.2016. 18.29
Mēs līdz šim Eiropā dzīvojām, laikam, kaut kā ļoti briesmīgi bēz tā Kanādas līguma?
0
Normunds > J.Biotops 24.10.2016. 14.11
akmens
Jā ši ir līguma pozitīvā puse un masu mediji un liberasti tikai šo pusi arī reklamē. Bet bīstamība slēpjas tajā apstāklī, ka transnacionālās korporācijas vēlas ierobežot nacionālo valstu likumdevēju un institūciju dabīgās tiesības pieņemt likumus un standartus, kuri attiecas uz šīm kompānijām. Praktiski suverēnā vara tiek nodota globālo kompāniju rokās. Bet viņiem interesē tikai peļņa, nevis Latvijas cilvēki, Latvijas zeme un labklājība mūsu valstī. Akmen, Tu esi gatavs nodot tiesības lemt par savu mājokli, kur stāvēs skapis, kur gulta utt, Rīgas namsaimniekam?
0
J.Biotops > J.Biotops 26.10.2016. 12.40
Ērik – lieliska argumentācija – šodienas nelaime noteikti ir iemesls karam pret kādu rītdienas brīvību. Vai tad mūs indē tas vēl neesošais līgums ar Kanādu vai tomēr pašu bāleliņi?
0
Anonīms > J.Biotops 24.10.2016. 09.58
Mnauprāt noteikti, ka jāskatās, lai šādu līgumu izveides procesā kāds lielāks uzņēmums, izmantojot sev pieejamos resursus, nenokārto sev idevīgākus nosacījumus, kas varbūt mazākiem uzņēmumiem nav tik labi.
Lai vai kā, domāju arī, ka daudzi tirdzniecības oponenti aizmirst, ka bez tās daudz dāŗgākas būtu importa preces un pakalpojumi, piemēram sadzīves tehnika, datori, telefoni, bez kā neviens mūsdienās īsti nevar iztikt un Latvija pati tās preces nevar saražot.
Ir arī pierādīts, ka uzņēmumi, kas eksportē, kuriem (tai skatiā Latvijas uzņēmumiem) par labu nāktu atvērtāka tirdzniecība, maksā krietni vairāk nekā uzņēmumi, kas darbojas tikai iekšējā tirgū.
Mazināt tirdzniecību baidoties, ka tas samazinās darbavietas un/vai cilvēku algas var novest pie tieši pretējā efekta.
Esmu drošs, ka loģiskāks variants būtu nodrošināt cilvēkiem, kuri zaudējuši darbu, atbalstu gan monetāri, gan nodrošināt iespējas pārkvalificēties un atgriezties darbā ar jaunām spējām un augstāku atalgojumu. Šajā gadījumā labi piemēri ir valtis kā Vācija un Nīderlande, kur ir augsts tirdzniecības līmenis, bet tajā pašā laikā zems bezdarbs, jo cilvēkiem tiek dota iespēja pārkvalificēties.
0
Normunds > J.Biotops 24.10.2016. 14.14
Jā, un Tu nedrīkstēsi izdarīt darbības, kuras samazina Rīgas namsaimnieka peļņu.
0
J.Biotops > J.Biotops 23.10.2016. 21.35
Nu re, mēness vēl nav uzlēcis, bet aktīvisti pat svētdienas vakarā jau viens aiz otra klāt gan. Ilustrācija pārliecinoša.
Identificēt brīvību ar krāpšanu ir sena kolektīvistu tradīcija. Protams, tikai tad, ja tā ir kāda cita brīvība, nevis paša. Un normāls cilvēks arī esmu es, nevis tie liberasti, kuri sev grib tikpat lielu brīvību kā pienākas man un visai vienkāršai tautai kāda varena spēka – valsts un/vai vadoņa sargātai.
Un kas tas par tirgu, kuru valsts neregulē tā, lai man, tautai, būtu labi? Kad pārdodu, tad jāļauj man noteikt kārtīgu cenu un jāpasargā no tā maitas, kurš pārdod lētāk. Kad pērku, tad jāierobežo alkatīgo pārdevēju peļņas kāre un cenas jānosaka tik zemas, cik tautai vajag. Ja valsts tā nedara, priekš kāda velna tad tā vajadzīga?
0
Ēriks > J.Biotops 24.10.2016. 14.23
Ar kanādiešiem tās kvalitātes bažas laikam tiešām nav galvenais,tas vairāk attiecas uz ASV ar viņu ĢMO.Kā jau rakstā teikts,bažas ir par ko citu: Maņets piektdien īpaši norādīja uz krasi pretrunīgo investīciju aizsardzības plānu, kas ietverts līgumā un ir izsaucis aktīvistu iebildumus.
Kaut gan,man liekas,ka pārtikas kvalitātes standarti Eiropā jau tagad ir par zemiem un pie mums tiek atļauts pārdot neaprakstāmus draņķus,kurus neviens sevis cienošs suns neēstu.Pārtikas kvalitātes pazemināšanās ir tiešs pārtikas ražošanas neprātīgas industrializācijas un koncentrācijas rezultāts.Pārtikas ražošanu un tirgošanu nedrīkstētu bāzt tajos pašos ekonomiskā izdevīguma,brīvās tirdzniecības rāmjos,kā pārējo produkciju,pārtikas kvalitāte ir viens no cilvēka patīkamas eksistences galvenajiem faktoriem.Sekas,apēdot indīgu pārtiku vai noskatoties filmu bojātā televizorā būs krasi atšķirīgas.
0
Anonīms > J.Biotops 25.10.2016. 10.47
Šobrīd izklausās, ka nevajag parakstīt CETA, jo TTIP ir kaut kas slikts. Cik man zināms šie līgumi nav īsti saistīti. Par TTIP var diskutēt atsevišķi.
Par lielo korporāciju ietekmi. Vai kāds var tieši paskaidrot kādas papildus tiesības tiks tām dotas (konkrēti saiti uz kāda līguma punktu)? Ja nē, tad man šī izklausās pēc tukšas muldēšanas. Ļoti šaubos, ka samazinot traifus un tirdzniecības ierobežojumus man kāds diktēs, kur es mājās varu skapi likt.
0
Ēriks > J.Biotops 25.10.2016. 11.36
Pat Streips vakar norādīja,ka ir slikti tas,ka latviski CETA līgums nav visiem pieejams,kas vēl vairāk rada cilvēkos aizdomas.
Latviešu valodā CETA lasāms valdības mājaslapā, taču no oriģināla 1598 lapām pieejamas vien 454. Pielikumu nav. Taču tieši pielikumos meklējami dažādi tarifi, valstu atrunas un citas nianses, kas turpmāk diktēs biznesam, kas, kā un par cik darāms. Ārlietu ministrija skaidro, ka neesot tādas prakses publiskot pilnu dokumentu paku. Tā pieejama valdības e-portfelī, kas atverams speciāliem cilvēkiem ar speciālām parolēm.
http://nra.lv/politika/188541-ko-slepj-brivas-tirdzniecibas-ligums-ar-kanadu.htm
Par skapjiem…ja kāda kompānija būs investējusi ievērojamus līdzekļus,lai ražotu un pārdotu mums kādu indīgu draņķi,un mēs attapsimies un mēģināsim aizliegt šo sūdu tirgot,vai mēs to vairs varēsim izdarīt bez ievērojamiem materiāliem zaudējumiem un ilgas tiesāšanās?Tagad,piemēram,manabalss iet parakstīšanās par kaitīga iepakojuma aizliegšanu Latvijā https://manabalss.lv/par-bisfenolu-a-saturosa-partikas-iepakojuma-aizliegsanu/show ,vai mēs pēc tāda līguma parakstīšanas vairs varēsim sevi aizsargāt no internacionālo koorporāciju neierobežotas peļņas kāres?
0
Ēriks > J.Biotops 24.10.2016. 12.26
akmens,cik esmu dzirdējis,Eiropas iedzīvotājiem nav iebildumu par brīvu datoru un telefonu tirdzniecību,iebildumi ir par pārtikas standartu pazemināšanu,jo mēs esam tas,ko ēdam.
0
Ēriks > J.Biotops 26.10.2016. 13.23
Tāpēc jau saku – tepat Eiropā un,acīmredzot arī Kanādā vēl ir plašs darbalauks,lai pārtikas standartus sakārtotu tā,lai nebūtu iespējas indēt patērētājus.Tā vietā mēs uztaisām brīvību indēt patērētājus arī citos kontinentos un aizsargājam potenciālo indētāju investīcijas.Kanādā šis iepakojums arī nav vēl aizliegts.Pārtikā jaunus produktus drīkstētu atļaut lietot tad,kad pierādīts to nekaitīgums,nevis mēģināt aizliegt indīgas lietas tad,kad pēc daudzu gadu lietošanas BEIDZOT kāds pierādījis tā kaitīgumu un neskaitāmi cilvēki pa to laiku jau zaudējuši veselību vai pat dzīvību.
0
Ēriks > J.Biotops 23.10.2016. 20.30
Interesanti,kāpēc normāliem cilvēkiem būtu jāpriecājas par brīvo tirgu arī tad,ja tas varētu nozīmēt brīvību iztirgot viņiem visādus draņķus,par to patērētājam nepaziņojot vai uzrakstot ar maziņiem burtiem uz iepakojuma.Uz tādu jautājumu kāds liberasts varētu jēdzīgi atbildēt?
0
Ēriks > J.Biotops 24.10.2016. 12.24
Tātad brīvības identificēšana ar krāpšanu ir kolektīvistu viltīgs izdomājums un punkts,brīvības jēdziens nekādi neattiecas uz brīvību krāpties,jo krāpšana kā parādība dabā neeksistē,tāda būs liberastu atbilde nejaukajiem demagogiem kolektīvistiem?
Tad kāda cita iemesla pēc mūsu lielveikalos pārdod tik daudz nekvalitatīvas un pat kaitīgas pārtikas?
Fruktoze ir viens no trīs vienkāršo cukuru veidiem. Tā ir vissaldākā no cukuriem un arī visbīstamākā cilvēka veselībai.
Parastajā baltajā galda cukurā ir aptuveni 50% fruktozes. Taču laboratorijās veidotajos ķīmiskajos savienojumos, ko izmanto dažādu pārtikas produktu gatavošanā, fruktozes līmenis sasniedz pat 99%. Dažādos saldinātajos dzērienos un citos produktos visbiežāk izmanto augstas fruktozes kukurūzas sīrupu (AFKS) (55% fruktozes) un agaves sīrupu (80% fruktozes) .
Fruktozes negatīvā ietekme uz veselību
• Lielākā daļa fruktozes, ko tu uzņem, nonāk aknās, radot tām ievērojamu pārslodzi un patērējot aknu šūnu fosfātu rezerves.
• Fruktoze ne tikai bloķē hormonus, kas regulē apetīti un rada sāta sajūtu, bet arī izraisa metabolo sindromu, kas izraisa vidukļa aptaukošanos. Īpaši cieš vēdera iekšējie orgāni un aknas, ap kuriem pastiprināti veidojas tauki. Šī tipa tauki ir viskaitīgākie tavam organismam.
• Izšķirami divi galvenie tauki veidi – holesterīns un triglicerīdi. Fruktoze paaugstina abu šo tauku līmeni asinīs.
• Uzņemot fruktozi, aizkuņģa dziedzeris izdala vairāk insulīna nekā tavam organismam nepieciešams. Tādējādi var tikt veicināts 2.tipa diabēts.
• Paaugstinoties urīnskābes līmenim, paaugstinās arī tavs asinsspiediens.
Fruktozes avoti
Lielākoties cilvēki uzņem fruktozi, dzerot dažādus gāzētus un saldinātus dzērienus, īpaši enerģijas dzērienus, kā arī saldinātas tējas un sulas.
Tāpat fruktoze ievērojamā daudzumā atrodama dažādos saldumos – kūkās, cepumos, saldējumā un citos –, un saldinātos produktos – jogurtos, graudu batoniņos, sausajās brokastu pārslās, mērcēs, īpaši kečupā, un citur.
http://www.medicine.lv/raksti/fruktozes-ietekme-uz-tavu-organismu
Ar ko tas atšķiras no narkotiku tirgošanas?Kāpēc totāla brīvība netiek attiecināta arī uz narkotiku un spirķik vodka tirdzniecību?Būsim taču reiz brīvāki!
0
Normunds > J.Biotops 24.10.2016. 17.47
Par CETA nezinu, bet TTIP nosaka, ka nedrīkst aizliegt vielas, kamēr nav pierādīts to kaitīgums!!! Tas ir pilnīgā pretrunā ar Eiropas savienības regulām un likumiem.
0
Ēriks > J.Biotops 26.10.2016. 11.21
Šodien darbavietā paskatījos,kas rakstīts uz Venden dabīgā minerālūdens 18,9 l
pudeles – kā tad,tas pats PC 7 ar bisfenolu A,kas Francijā jau aizliegts sakarā ar indīgumu,patērētājs vairs ne par ko nevar būt drošs,ka viņam neiesmērēs ko indīgu visnegaidītākajās vietās…
0
J.Biotops > J.Biotops 23.10.2016. 19.13
Protams, Normund! Kārtīgam latvietim nav vajadzīga ne Kanāda, ne Amerika un vismazāk jau nu tāda nelietība kā brīvs tirgus. Jo tā vietā varam dabūt Eiropu, tādu pamatīgu – no Lisabonas līdz Vlaģivastōkai. Tur mēs būsim centrā un drošībā, labākie kaimiņi pasargās ne tikai no aizjūras agresoriem, bet arī no tirgus, brīvības un aptaukošanās. Pat no imperiālistu uzspiestā interneta, kur visādi liberasti palaiž mutes.
0
Ēriks 21.10.2016. 19.25
Kā gan tie migrantu ievedēji tagad varētu spēt pārliecināt cilvēkus, ka sarunās šie iesaistās tāpēc,lai aizsargātu viņu intereses?
0