ES samits noslēdzas bez vienošanās par iespējām parakstīt CETA
Saistītie raksti
Ziņa /
9. februāris 2017
Pēc plašām debatēm Saeima konceptuāli atbalsta ES un Kanādas tirdzniecības nolīgumu
48
Komentāri (38)
andreis 22.10.2016. 09.32
Kaut kādiem valoņiem ir iebildumi un argumenti. Latvijai pašai par sevi nekad ne pret ko nekādi iebildumi nav un nevar būt. Latvijai tikai ir mazītiņš kluss viedoklītis (ja ir) kuru neviens nekad neuzzin gadījumā, ja tas kaut kā atšķirās no lielo ES valstu viedokļa. Ja viedokļi sakrīt, tad tiek doti “draudzīgi netieši mājieni par līdzīgu nostāju dažos jautājumos”. Parakstu likšanu uz līgumiem, direktīvām un noteikumiem, uz dokumentiem kas mums visiem var izmaksāt parasta cilvēka prātam netveramas summas, šis mazais necilais viedoklītis protams nekādi neietekmē. Jo ko tad mēs varam? Mazā Latvija, kura pati neko nevar un bez ES naudas sabruktu vienā mirlī. To jau tikai kautkādi traki valoņi var lekties.
8
Anonīms > andreis 22.10.2016. 12.29
nu nav Latvijai arī mazītiņš un kluss viedoklītis, ir tikai šūmēšanās pa soctīkliem un komentāros
0
andrejs > andreis 22.10.2016. 13.05
varbūt mums arī latgaļiem jādod tādas pašas tiesības kā valoņiem. Ja Rinkevičs ir tik mīksts, tad varbūt vismaz Latgales novada valdība būs ar stingrāku mugurkaulu. Viņiem ir pieredze stāvēt uz divu dažādu civilizāciju robežas.
Vai atminaties, kā Rinkēvičs izvairījās no Lielbritānijas, Višegradas valstu un pārējo Baltijas ĀM kopīgā sammita?
0
zanE. > andreis 22.10.2016. 15.28
…klau, andrej, pastāsti – kādos sammitos un ES Tieslietu un Iekšlietu ministru sanāksmēs ir piedalījies mūsu Tieslietu ministrs?…tikai nesaki, ka viņam aizliegts izbraukt no valsts…
0
atrium > andreis 22.10.2016. 17.18
zanE …
Droši vien visos, kur ticis aicināts. Viņam jau nu noteikti nav jāpārdzīvo, ka pēc sasveicināšanās ar viņu visi tūlīt skries aiz stūra nomazgāt plaukstas ar ūdeņraža pārskābi.
0
dzeris49 > andreis 23.10.2016. 12.53
Aizliegts izbraukt no valsts Rasnačam noteikti nav.
Lai nu ko par Latviju neteiktu, bet, “alternatīvi apdāvionāto” tiesības šeit tiek ievērotas.
Būtu pat labi, ja viņš no valsts izbrauktu, un atpakaļ neatgrieztos, no otras puses, tad jau visai NA un ZZS būtu jānovēl tas pats, jo nākamais ministrs, kas tiktu uzspiests no šo partiju “sponsoriem”, jau nebūtu labāks.
Atkal, no citas puses, labāk jau lai sēž Latvijā, demonstrē soc. tīklos savus kailfoto, un tiesājas ar sievām, kuras šo nabadziņu piekāvušas vai vēl kā tam nodarījušas pāri.
Vispār, viņam pat būtu jāpiemaksā papildus stipendija, lai nekur ārzemēs never muti vaļā, Latvijas tēls svarīgāks par naudu.
Un vēl ir trešais variants, gandrīz vai nereāls – Rasnačam un viņa virzītājiem TM amatā pietiek paškritikas, lai saprastu, ka šis te “ģēnijs” der tikai vietējai lietošanai, tā teikt, atbilst Latvijas politiķa standartiem, un ārzemēs viņam darīt nav ko.
0
atrium > andreis 23.10.2016. 14.12
dzeris49
Būtu pat labi, ja viņš no valsts izbrauktu, un atpakaļ neatgrieztos
Un Latvijā paliktu tikai jūs: koprofāgi – pidarasi, krievi, krievmīļi, čekisti un to kājslauķi? Esmu drošs, ka tādā gadījumā Dievs nolemtu, basta, un Latvijas vietā radītu bedri līdz pat magmas slānim.
0
aivarsk > andreis 23.10.2016. 15.32
Dzeris, Varbūt,ka tieši tas ir jūsu plāns-voldiņa iesākts,lai te neviens latvietis neatgriežas!
0
dzeris49 > andreis 23.10.2016. 15.57
Nesatraucies, tādi latvieši kā atriums un Rasnačs nekur citur, izņemot Latviju, vajadzīgi nav, tā ka paliks tavi domubiedri.
0
Ēriks 21.10.2016. 19.25
Kā gan tie migrantu ievedēji tagad varētu spēt pārliecināt cilvēkus, ka sarunās šie iesaistās tāpēc,lai aizsargātu viņu intereses?
0
rinķī apkārt 21.10.2016. 18.14
Ja vieni pašu voloņi var izgāzt brīvās tirdzniecības līgumu starp ES un Kanādu, tad ir taču skaidrs, ka kaut kas nav kārtībā ar ES pārvaldību :) Šis piemērs pārsteidzoši labi parāda, cik patiesībā ES kā struktūra ir rīcības nespējīga. Tā vietā, lai veidotos par tiešām gan ekonomiski, gan militāri spēcīgu un galvenais – izlēmīgu Eiropas valstu savienību, nonākam pie kaut kāda sviesta :).
6
J.Biotops > rinķī apkārt 21.10.2016. 18.55
Sviests gan, pie tam jau labi iepuvis. Un tā sviesta kūlēji ir tie paši, kas parasti. Neatkarīgi no pašpiekārtām birkām visi, kas aizstāv vienkāršo tautu pret liberastu izdomāto un uzspiesto brīvību, kas ietver arī brīvu tirgu. Sociālisti, patrioti, zaļie, sarkanie, div un trīskrāsainie… Laime, ka mūsu Latvijā gan nekā tāda nav. Nav taču, vai ne?
0
atrium > rinķī apkārt 21.10.2016. 19.09
J.Biotops
Laime, ka mūsu Latvijā gan nekā tāda nav. Nav taču, vai ne?
Naf naf, taču Latvija ES parlamentam ir devusi tādus organismus, kā Dombrovskis un Pabriks, kuru dēļ Lielbritānija izlēma pamest Titāniku.
0
andrejs > rinķī apkārt 21.10.2016. 21.13
nesen gadījās būt vienā diezgan izteiktā liberastu kompānijā – daži no viņiem spriedelēja par Hermaņa izrāžu boikotēšanu RJT. Izrādījies visu labo ideju nodevējs. Labi, ka vēl neierosina ieslodzīt vai paspīdzināt.
0
Normunds > rinķī apkārt 23.10.2016. 18.30
pUTINA SAPNIS – eIROPAS ARMIJA. bŪS TIKPAT SENILA, KĀ eIROPAS KOMISIJA.
0
Normunds > rinķī apkārt 23.10.2016. 18.34
Šis līgums ir PRET brīvo tirgu. Brīvais tirgus ir ilūzija, kam vairāk naudas, tam brīvāks tirgus.
Brīvā tirgus galapunkts ir monopols, jo stiprākais aprij vājāko, rij, rij, kamēr konkurentu nepaliek, jeb paliek 2-3. Līdzīgi kā Latvijā ir 3 degvielas mazumtirgotāji un divi pārtikas mazumtirgotāji. VAi viņiem ir kartelis? Mēs varam tikai minēt. Tāpat notiek pasaulē.
0
Normunds > rinķī apkārt 23.10.2016. 18.37
Līguma mērķis ir atņemt tautām tiesības lemt likumus pār transnacionālām korporācijām. Slēptā okupācija, nevis saeima lems, ko un kā darīt, bet korporāciju īpašnieki Ņujorkā, Toronto.
0
J.Biotops 21.10.2016. 17.29
„Aktīvisti arī norāda, ka CETA rada bīstamu precedentu, kas pavērs ceļu līdzīga līguma noslēgšanai starp ES un ASV jeb TTIP.” – Aktīvists – jau apmēram gadsimtu tas ir bļauris, kuram nav nekādas atbildības par paša prasību rezultātiem.
Derīgu idiotu Eiropā nekad nav trūcis, tomēr ne vienmēr viņiem bijusi tik liela ietekme. Parasti vieniem aktīvistiem (sociķiem, zaļiem, progresīviem, humāniem u.t.t) uzrodas kopijas kā pretinieki ar nebūtiski atšķirīgu izpušķojumu. Tad sākumā iet vaļā saskanīga izkaušanās mītiņos, bet kustības attīstās – ja abējādie laikā netiek apturēti, mēsli sanāk grandiozi.
17
+3
-5
Atbildēt
+7
-4
Atbildēt
+4
-4
Atbildēt
+3
-4
Atbildēt
0
-1
Atbildēt
+2
-1
Atbildēt
+1
-1
Atbildēt
+1
-3
Atbildēt
0
-1
Atbildēt
0
-1
Atbildēt
+1
-1
Atbildēt
+2
-1
Atbildēt
+1
-1
Atbildēt
+1
-1
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
+1
-2
Atbildēt
+1
-1
Atbildēt
@Normunds > J.Biotops 23.10.2016. 18.29
Mēs līdz šim Eiropā dzīvojām, laikam, kaut kā ļoti briesmīgi bēz tā Kanādas līguma?
0
J.Biotops > J.Biotops 23.10.2016. 19.13
Protams, Normund! Kārtīgam latvietim nav vajadzīga ne Kanāda, ne Amerika un vismazāk jau nu tāda nelietība kā brīvs tirgus. Jo tā vietā varam dabūt Eiropu, tādu pamatīgu – no Lisabonas līdz Vlaģivastōkai. Tur mēs būsim centrā un drošībā, labākie kaimiņi pasargās ne tikai no aizjūras agresoriem, bet arī no tirgus, brīvības un aptaukošanās. Pat no imperiālistu uzspiestā interneta, kur visādi liberasti palaiž mutes.
0
Ēriks > J.Biotops 23.10.2016. 20.30
Interesanti,kāpēc normāliem cilvēkiem būtu jāpriecājas par brīvo tirgu arī tad,ja tas varētu nozīmēt brīvību iztirgot viņiem visādus draņķus,par to patērētājam nepaziņojot vai uzrakstot ar maziņiem burtiem uz iepakojuma.Uz tādu jautājumu kāds liberasts varētu jēdzīgi atbildēt?
0
J.Biotops > J.Biotops 23.10.2016. 21.35
Nu re, mēness vēl nav uzlēcis, bet aktīvisti pat svētdienas vakarā jau viens aiz otra klāt gan. Ilustrācija pārliecinoša.
Identificēt brīvību ar krāpšanu ir sena kolektīvistu tradīcija. Protams, tikai tad, ja tā ir kāda cita brīvība, nevis paša. Un normāls cilvēks arī esmu es, nevis tie liberasti, kuri sev grib tikpat lielu brīvību kā pienākas man un visai vienkāršai tautai kāda varena spēka – valsts un/vai vadoņa sargātai.
Un kas tas par tirgu, kuru valsts neregulē tā, lai man, tautai, būtu labi? Kad pārdodu, tad jāļauj man noteikt kārtīgu cenu un jāpasargā no tā maitas, kurš pārdod lētāk. Kad pērku, tad jāierobežo alkatīgo pārdevēju peļņas kāre un cenas jānosaka tik zemas, cik tautai vajag. Ja valsts tā nedara, priekš kāda velna tad tā vajadzīga?
0
Anonīms > J.Biotops 24.10.2016. 09.58
Mnauprāt noteikti, ka jāskatās, lai šādu līgumu izveides procesā kāds lielāks uzņēmums, izmantojot sev pieejamos resursus, nenokārto sev idevīgākus nosacījumus, kas varbūt mazākiem uzņēmumiem nav tik labi.
Lai vai kā, domāju arī, ka daudzi tirdzniecības oponenti aizmirst, ka bez tās daudz dāŗgākas būtu importa preces un pakalpojumi, piemēram sadzīves tehnika, datori, telefoni, bez kā neviens mūsdienās īsti nevar iztikt un Latvija pati tās preces nevar saražot.
Ir arī pierādīts, ka uzņēmumi, kas eksportē, kuriem (tai skatiā Latvijas uzņēmumiem) par labu nāktu atvērtāka tirdzniecība, maksā krietni vairāk nekā uzņēmumi, kas darbojas tikai iekšējā tirgū.
Mazināt tirdzniecību baidoties, ka tas samazinās darbavietas un/vai cilvēku algas var novest pie tieši pretējā efekta.
Esmu drošs, ka loģiskāks variants būtu nodrošināt cilvēkiem, kuri zaudējuši darbu, atbalstu gan monetāri, gan nodrošināt iespējas pārkvalificēties un atgriezties darbā ar jaunām spējām un augstāku atalgojumu. Šajā gadījumā labi piemēri ir valtis kā Vācija un Nīderlande, kur ir augsts tirdzniecības līmenis, bet tajā pašā laikā zems bezdarbs, jo cilvēkiem tiek dota iespēja pārkvalificēties.
0
Ēriks > J.Biotops 24.10.2016. 12.24
Tātad brīvības identificēšana ar krāpšanu ir kolektīvistu viltīgs izdomājums un punkts,brīvības jēdziens nekādi neattiecas uz brīvību krāpties,jo krāpšana kā parādība dabā neeksistē,tāda būs liberastu atbilde nejaukajiem demagogiem kolektīvistiem?
Tad kāda cita iemesla pēc mūsu lielveikalos pārdod tik daudz nekvalitatīvas un pat kaitīgas pārtikas?
Fruktoze ir viens no trīs vienkāršo cukuru veidiem. Tā ir vissaldākā no cukuriem un arī visbīstamākā cilvēka veselībai.
Parastajā baltajā galda cukurā ir aptuveni 50% fruktozes. Taču laboratorijās veidotajos ķīmiskajos savienojumos, ko izmanto dažādu pārtikas produktu gatavošanā, fruktozes līmenis sasniedz pat 99%. Dažādos saldinātajos dzērienos un citos produktos visbiežāk izmanto augstas fruktozes kukurūzas sīrupu (AFKS) (55% fruktozes) un agaves sīrupu (80% fruktozes) .
Fruktozes negatīvā ietekme uz veselību
• Lielākā daļa fruktozes, ko tu uzņem, nonāk aknās, radot tām ievērojamu pārslodzi un patērējot aknu šūnu fosfātu rezerves.
• Fruktoze ne tikai bloķē hormonus, kas regulē apetīti un rada sāta sajūtu, bet arī izraisa metabolo sindromu, kas izraisa vidukļa aptaukošanos. Īpaši cieš vēdera iekšējie orgāni un aknas, ap kuriem pastiprināti veidojas tauki. Šī tipa tauki ir viskaitīgākie tavam organismam.
• Izšķirami divi galvenie tauki veidi – holesterīns un triglicerīdi. Fruktoze paaugstina abu šo tauku līmeni asinīs.
• Uzņemot fruktozi, aizkuņģa dziedzeris izdala vairāk insulīna nekā tavam organismam nepieciešams. Tādējādi var tikt veicināts 2.tipa diabēts.
• Paaugstinoties urīnskābes līmenim, paaugstinās arī tavs asinsspiediens.
Fruktozes avoti
Lielākoties cilvēki uzņem fruktozi, dzerot dažādus gāzētus un saldinātus dzērienus, īpaši enerģijas dzērienus, kā arī saldinātas tējas un sulas.
Tāpat fruktoze ievērojamā daudzumā atrodama dažādos saldumos – kūkās, cepumos, saldējumā un citos –, un saldinātos produktos – jogurtos, graudu batoniņos, sausajās brokastu pārslās, mērcēs, īpaši kečupā, un citur.
http://www.medicine.lv/raksti/fruktozes-ietekme-uz-tavu-organismu
Ar ko tas atšķiras no narkotiku tirgošanas?Kāpēc totāla brīvība netiek attiecināta arī uz narkotiku un spirķik vodka tirdzniecību?Būsim taču reiz brīvāki!
0
Ēriks > J.Biotops 24.10.2016. 12.26
akmens,cik esmu dzirdējis,Eiropas iedzīvotājiem nav iebildumu par brīvu datoru un telefonu tirdzniecību,iebildumi ir par pārtikas standartu pazemināšanu,jo mēs esam tas,ko ēdam.
0
Anonīms > J.Biotops 24.10.2016. 13.28
Tad mans jautājums ir – cik pamatots ir arguments, ka pārtikas kvalitātes standarti atšķirsies no Kanādas ievestām precēm?
Ātri papētot var atrast informāciju Eiropas Komisijas mājas lapā, ka šīs veinošanāš ietvaros visām precēm paliks tādi paši kvalitātes standarti kā pirmstam:
http://ec.europa.eu/trade/policy/in-focus/ceta/
“CETA will not change EU standards. Standards and regulations related to food safety, product safety, consumer protection, health, environment, social or labour standards etc. will remain untouched.All imports from Canada will have to satisfy all EU product rules and regulations – without exception.”
Fakts, ka Kanādieši uztraucas par to pašu (pēc CETA Eiropieši sūtīs savus mazāk kvalitatīvos produktus, kas neatbilst viņu standartiem: http://international.gc.ca/trade-agreements-accords-commerciaux/agr-acc/ceta-aecg/understanding-comprendre/facts-faits.aspx?lang=eng ) par ko daudzi Eiropieši arī liek man domāt, ka daudzas bažas šajā sakarā ir nepamatotas.
0
Normunds > J.Biotops 24.10.2016. 14.11
akmens
Jā ši ir līguma pozitīvā puse un masu mediji un liberasti tikai šo pusi arī reklamē. Bet bīstamība slēpjas tajā apstāklī, ka transnacionālās korporācijas vēlas ierobežot nacionālo valstu likumdevēju un institūciju dabīgās tiesības pieņemt likumus un standartus, kuri attiecas uz šīm kompānijām. Praktiski suverēnā vara tiek nodota globālo kompāniju rokās. Bet viņiem interesē tikai peļņa, nevis Latvijas cilvēki, Latvijas zeme un labklājība mūsu valstī. Akmen, Tu esi gatavs nodot tiesības lemt par savu mājokli, kur stāvēs skapis, kur gulta utt, Rīgas namsaimniekam?
0
Normunds > J.Biotops 24.10.2016. 14.14
Jā, un Tu nedrīkstēsi izdarīt darbības, kuras samazina Rīgas namsaimnieka peļņu.
0
Ēriks > J.Biotops 24.10.2016. 14.23
Ar kanādiešiem tās kvalitātes bažas laikam tiešām nav galvenais,tas vairāk attiecas uz ASV ar viņu ĢMO.Kā jau rakstā teikts,bažas ir par ko citu: Maņets piektdien īpaši norādīja uz krasi pretrunīgo investīciju aizsardzības plānu, kas ietverts līgumā un ir izsaucis aktīvistu iebildumus.
Kaut gan,man liekas,ka pārtikas kvalitātes standarti Eiropā jau tagad ir par zemiem un pie mums tiek atļauts pārdot neaprakstāmus draņķus,kurus neviens sevis cienošs suns neēstu.Pārtikas kvalitātes pazemināšanās ir tiešs pārtikas ražošanas neprātīgas industrializācijas un koncentrācijas rezultāts.Pārtikas ražošanu un tirgošanu nedrīkstētu bāzt tajos pašos ekonomiskā izdevīguma,brīvās tirdzniecības rāmjos,kā pārējo produkciju,pārtikas kvalitāte ir viens no cilvēka patīkamas eksistences galvenajiem faktoriem.Sekas,apēdot indīgu pārtiku vai noskatoties filmu bojātā televizorā būs krasi atšķirīgas.
0
Normunds > J.Biotops 24.10.2016. 17.47
Par CETA nezinu, bet TTIP nosaka, ka nedrīkst aizliegt vielas, kamēr nav pierādīts to kaitīgums!!! Tas ir pilnīgā pretrunā ar Eiropas savienības regulām un likumiem.
0
Anonīms > J.Biotops 25.10.2016. 10.47
Šobrīd izklausās, ka nevajag parakstīt CETA, jo TTIP ir kaut kas slikts. Cik man zināms šie līgumi nav īsti saistīti. Par TTIP var diskutēt atsevišķi.
Par lielo korporāciju ietekmi. Vai kāds var tieši paskaidrot kādas papildus tiesības tiks tām dotas (konkrēti saiti uz kāda līguma punktu)? Ja nē, tad man šī izklausās pēc tukšas muldēšanas. Ļoti šaubos, ka samazinot traifus un tirdzniecības ierobežojumus man kāds diktēs, kur es mājās varu skapi likt.
0
Ēriks > J.Biotops 25.10.2016. 11.36
Pat Streips vakar norādīja,ka ir slikti tas,ka latviski CETA līgums nav visiem pieejams,kas vēl vairāk rada cilvēkos aizdomas.
Latviešu valodā CETA lasāms valdības mājaslapā, taču no oriģināla 1598 lapām pieejamas vien 454. Pielikumu nav. Taču tieši pielikumos meklējami dažādi tarifi, valstu atrunas un citas nianses, kas turpmāk diktēs biznesam, kas, kā un par cik darāms. Ārlietu ministrija skaidro, ka neesot tādas prakses publiskot pilnu dokumentu paku. Tā pieejama valdības e-portfelī, kas atverams speciāliem cilvēkiem ar speciālām parolēm.
http://nra.lv/politika/188541-ko-slepj-brivas-tirdzniecibas-ligums-ar-kanadu.htm
Par skapjiem…ja kāda kompānija būs investējusi ievērojamus līdzekļus,lai ražotu un pārdotu mums kādu indīgu draņķi,un mēs attapsimies un mēģināsim aizliegt šo sūdu tirgot,vai mēs to vairs varēsim izdarīt bez ievērojamiem materiāliem zaudējumiem un ilgas tiesāšanās?Tagad,piemēram,manabalss iet parakstīšanās par kaitīga iepakojuma aizliegšanu Latvijā https://manabalss.lv/par-bisfenolu-a-saturosa-partikas-iepakojuma-aizliegsanu/show ,vai mēs pēc tāda līguma parakstīšanas vairs varēsim sevi aizsargāt no internacionālo koorporāciju neierobežotas peļņas kāres?
0
Ēriks > J.Biotops 26.10.2016. 11.21
Šodien darbavietā paskatījos,kas rakstīts uz Venden dabīgā minerālūdens 18,9 l
pudeles – kā tad,tas pats PC 7 ar bisfenolu A,kas Francijā jau aizliegts sakarā ar indīgumu,patērētājs vairs ne par ko nevar būt drošs,ka viņam neiesmērēs ko indīgu visnegaidītākajās vietās…
0
J.Biotops > J.Biotops 26.10.2016. 12.40
Ērik – lieliska argumentācija – šodienas nelaime noteikti ir iemesls karam pret kādu rītdienas brīvību. Vai tad mūs indē tas vēl neesošais līgums ar Kanādu vai tomēr pašu bāleliņi?
0
Ēriks > J.Biotops 26.10.2016. 13.23
Tāpēc jau saku – tepat Eiropā un,acīmredzot arī Kanādā vēl ir plašs darbalauks,lai pārtikas standartus sakārtotu tā,lai nebūtu iespējas indēt patērētājus.Tā vietā mēs uztaisām brīvību indēt patērētājus arī citos kontinentos un aizsargājam potenciālo indētāju investīcijas.Kanādā šis iepakojums arī nav vēl aizliegts.Pārtikā jaunus produktus drīkstētu atļaut lietot tad,kad pierādīts to nekaitīgums,nevis mēģināt aizliegt indīgas lietas tad,kad pēc daudzu gadu lietošanas BEIDZOT kāds pierādījis tā kaitīgumu un neskaitāmi cilvēki pa to laiku jau zaudējuši veselību vai pat dzīvību.
0