Dramaturģe Inga Gaile (40) uzrakstījusi lugu Tēvs varonis ’69, kas skar varas un cilvēka izvēles jautājumu padomju laikā. Viņai ir ko teikt arī par noklusētām neērtām tēmām ģimenēs un liekulīgo konservatīvismu sabiedrībā
Tās nebija vēstures grāmatas un dokumentu kaudzītes Valsts arhīvā, kas Ingu Gaili jundīja uzrakstīt par «Brežņeva laiku», kad pati padomju Latvijā piedzima un uzauga, nezinot par smagajām politiskajām izvēlēm, kādas pieaugušajiem tolaik nācās izdarīt. Arī viņas tēvam, kurš tika nostādīts izvēles priekšā: sadarbošanās ar režīmu un labi nodrošināta nākotne vai atteikšanās un pieticīgas izredzes uz labklājību un statusu sabiedrībā.
Daudz esam dzirdējuši liecības par izcilu personību disidentismu padomju laikos, Inga intervijā atgādina. Taču maz runājam par ikdienas varonību: tādu nepakļaušanos sistēmai, kas neraisīja lielas vēsturiskas pārmaiņas, bet varēja izmainīt cilvēka nākotni. Tā notika ar viņas tēvu. Jaunībā atteicies no darba piedāvājuma (lugas versijā – VDK), viņš visu mūžu dabūja strādāt dažnedažādus vienkāršus darbus. Tagad pelna iztiku kā sētnieks.
Inga uzsver, viņas jaunajā darbā autobiogrāfiskas ir tikai nianses. Cilvēku raksturi un dzīvesstāsti nē. No lugas stāsta pievēršoties pašas dzīvesstāstam: savu tēvu Inga iepazina tikai četrpadsmit gadu vecumā. Tuvāk kā cilvēku – pavisam nesen. Bērnībā pēc vecāku šķiršanās viņi nesatikās, viņu uzaudzināja patēvs. Jaunībā meitene dusmojās, ka tēvs nav meklējis kontaktu ar meitu. Tomēr juta vajadzību uzzināt ko vairāk. Laikā gaitā atklājās gan tas, ka tēvs ir iejūtīgs, inteliģents cilvēks, gan dramatiski fakti viņa biogrāfijā, kas nu apspēlēti lugā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.