KNAB šogad sācis 107 lietas par pārkāpumiem amatpersonu deklarācijās
Kaislības ap Valsts vides dienesta vadītājas Ingas Koļegovas ienākumu deklarācijām nerimstas pat pēc viņas lēmuma atsaukt kandidatūru Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores krēslam. VID Koļegovas deklarācijās saskatījis noziedzīga nodarījuma pazīmes un lietas materiālus nodevis izmeklēšanai Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB). Vai amatpersonas ienākumu deklarācijas aizpildīšana patiesi ir tik sarežģīta, kā apgalvojusi Koļegova, un cik nopietni valsts institūcijas tā pārbauda?
Nenorēķina nodokli
Vēl lolojot cerības uz VID vadītājas amatu, Inga Koļegova skarbi raksturoja elektronisko deklarēšanās sistēmu. Intervijā žurnālam “Ir” viņa sūkstījās, ka elektroniskajās deklarācijās trūkst kontroles mehānismu, kas izķertu kļūdas. Kā piemēru nepilnībai Koļegova minēja, ka sistēma automātiski nenorēķina ienākumu nodokli no uzrādītajām dividendēm, kuras viņa saņēmusi no uzņēmuma “Pallogs”. VVD vadītāja tās uzreiz aizdevusi vai uzdāvinājusi brāļa ģimenei vai ar viņu saistītiem uzņēmumiem. Norādot saņemto un atdāvināto summu, viņa nav atrēķinājusi nodokli, tādēļ patiesībā aizdevumu un dāvinājumu summa ir par piemērotā nodokļa summu mazāka, nekā uzrādīts deklarācijā, viņa skaidroja.
Koļegovas deklarācijās norādīts, ka no 2009., 2010. un 2013.gadā saņemtajām dividendēm vairāk nekā 760 tūkstošus eiro viņa nodevusi tālāk brāļa ģimenei un uzņēmumiem kā aizdevumus. Nākamās deklarācijas aizdevuma atmaksu neuzrāda, taču aizdevumu summas rūk. Īpaši savāds ir 2013.gadā saņemto dividenžu liktenis. Deklarācijas paskaidrojumā norādīts, ka tās aizdotas uzņēmumam “Cones Construction” un brāļa ģimenei, taču netiek uzrādīts ne jauns aizdevums, ne dāvinājums.
Nākamajās deklarācijās 340 000 eiro ir pagaisuši.
Pēc žurnālista lūguma izskaidrot savādo naudas plūsmu, VID ģenerāldirektores amata pretendente norādīja uz skaitļiem kādā pašas veidotā tabulā, taču tuvāk tos neļāva ne aplūkot, ne nofotografēt. “Es jums pateikšu, kāpēc es neļauju bildēt. Tāpēc, ka esmu briesmīgi nikna uz VID. Tie cilvēki, kas šo prot izmantot, tie to izmanto. Deklarāciju var labot tikai vienu mēnesi pēc iesniegšanas. Pēc tam, ja es laboju, publiskajā datubāzē nekas neparādās. Publiskojamā datu bāze var būt pilna ar visādām blēņām,” toreiz piktojās Koļegova.
Kļūdas un neizsekojamās naudas plūsmas Ingas Koļegovas deklarācijās liek uzdot jautājumu, cik sarežģīta patiesībā ir ienākumu deklarācijas aizpildīšana un vai valsts institūcijas vispār pārbauda to saturu.
Cik sarežģīti aizpildīt?
Jau sešus gadus valsts amatpersonu deklarācijas obligāti iesniedzamas elektroniski. Lai procesu darītu pēc iespējas vienkāršāku un izmantotu elektroniskā formāta priekšrocības, daļa datu tiek automātiski “ielasīta” no citām saistītajām sistēmām. Piemēram, personai piederošie nekustamie īpašumi no zemesgrāmatas, transportlīdzekļi no CSDD, saņemtie ienākumi no nodokļu informācijas sistēmas, amatpersonas radinieki un laulātais no Iedzīvotāju reģistra.
Elektroniskā deklarēšanās sistēma gan nesignalizē par nesakritībām aizņēmumu, aizdevumu un ienākumu loģikā.
Amatpersonai pašai jāpārbauda, lai aizdevumi, dāvinājumi un aizņēmumi būtu norādīti korekti.
Aizpildot ikgadējo deklarāciju, amatpersona var izvēlēties to kopēt vai veidot no jauna. Izvēloties pirmo variantu, ailēs, kur informācija “neielasās” automātiski, tā tiek duplicēta no iepriekšējā gada. Amatpersonas pienākums ir datus labot atbilstīgi šī gada situācijai. Tā ir viena no sistēmas īpatnībām, par kuru dusmojās Koļegova. Viņa izvēlējusies informāciju kopēt un nav to izlabojusi.
Lielākā daļa deklarāciju pēc iesniegšanas tiek automātiski akceptētas un publicētas datu bāzē. Izņēmumi ir tad, ja ailē “Cita informācija” amatpersona uzrādījusi personas kodu, kas ir sensitīva informācija, vai, piemēram, ir norādījusi pamatdarba vieta, bet nav norādījusi savu atalgojumu. Šādas deklarācijas pirms publicēšanas izskata VID darbinieki. Jautājumu vai neskaidrību gadījumā, darbinieki sazinās ar amatpersonu un lūdz deklarāciju precizēt vai papildināt, skaidro VID sabiedrisko attiecību speciāliste Evita Teice-Mamaja.
VID nodrošina atbalstu amatpersonām deklarāciju aizpildīšanas laikā. Ir pieejams informatīvais tālrunis, iespēja pieteikties individuālai konsultācijai klātienē, kā arī lasīt atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem VID mājaslapā.
Katrs desmitais kļūdās
Dažas kļūdas Koļegovas deklarācijās atkārtojušās no gada gadā, tomēr laikus nav pamanītas, par spīti tam, ka VID būtu jāanalizē nodokļu maksātāju riski. RASA jeb fizisko personu riska analīzes sistēma salīdzina personu sniegto informāciju ar to, kas pieejama citās valsts sistēmās un reģistros. Cilvēki, kas dzīvo pāri saviem līdzekļiem, nonāk sistēmas redzeslokā kā iespējamie nodokļu nemaksātāji.
Kopumā no pērnā gada sākuma līdz šā gada vidum padziļināti pārbaudītas 1312 fiziskas personas, starp tām 346 ir valsts amatpersonas.
Savukārt KNAB ziņo, ka šī gada pirmajā pusgadā pārbaudījis 519 amatpersonu deklarācijas, un teju katrā piektajā gadījumā sācis administratīvā pārkāpuma lietu.
Kopumā par 2015.gadu šogad iesniegtas 56 529 valsts amatpersonu deklarācijas. Aptuveni desmitā daļa iesniedzēju tās precizē un labo. Lai netiktu sodītas par nepatiesu ziņu norādīšanu, amatpersonas to drīkst darīt mēnesi pēc deklarācijas publiskošanas elektroniskajā sistēmā.
Nespēj vienoties par atbildību
Vairākus gadus valda neskaidrības par to, vai elektronisko ienākumu deklarāciju pārbaude ir VID vai KNAB atbildība. Likums ir mulsinošs, precīzi nenošķirot katras institūcijas pienākumus un atbildību.
Lai situāciju mainītu, Finanšu ministrija iesniegusi grozījumus likumā, kas precizē, ka VID salīdzina deklarācijā iekļautos datus ar tā rīcībā esošo informāciju.
Šādi grozījumi VID ieskatā būtu labi, taču esot svarīgi precizēt – lai gan VID deklarācijas salīdzina ar dienesta rīcībā esošo informāciju, KNAB pienākums ir deklarācijās iekļautās informācijas patiesuma pārbaude. Šādu ierosinājumu dienests iesniedzis Finanšu ministrijā.
“Lai pārbaudītu valsts amatpersonu deklarācijās iekļautās informācijas patiesumu, nepieciešams gan administratīvā procesa, gan operatīvās darbības procesa un kriminālprocesa deleģējums. Šāds deleģējums ir piešķirts KNAB, kurš tika izveidots, lai kompleksi risinātu korupcijas novēršanu un apkarošanu,” priekšlikumus pamato Teice-Mamaja.
Pret šo ierosinājumu iebilst KNAB, uzskatot, ka deklarācijās norādīto ziņu patiesuma pārbaude ir cieši saistīta ar ienākumu un mantas izcelsmes avotu likumības kontroli, un tā esot VID kompetencē. Abu iestāžu domstarpības, kas ilgst vairākus gadus, visticamāk, būs jāizšķir Finanšu ministrijai.
Nav pirmais skandāls
Valsts Vides dienesta vadītājas Ingas Koļegovas ienākumu deklarācijas nebūt nav pirmās, kas radījušas sabiedrības neizpratni un publisku skandālu. Šī gada sākumā deklarācijā pieļautu kļūdu dēļ Saeimas mandātu un Latvijas Reģionu apvienības frakcijas vadītāja amatu zaudēja Dainis Liepiņš. Zemgales apgabaltiesa deputātu sodīja par nepatiesu ziņu sniegšanu amatpersonas deklarācijā, uzliekot 1080 eiro sodu.
Žurnāla “Ir” pētījums par Valsts policijas ekonomisko noziegumu apkarotāju deklarācijām atklāja aizdomīgus darījumus, dāsnu tuvinieku atbalstu un prāvus mantojumu.
Lielus skaidras naudas uzkrājumus uzrādīja katrs sestais ekonomisko noziegumu apkarotājs.
Nesen LTV pētnieciskais raidījums “de facto” vēstīja par Rīgas brīvostas pārvaldnieka Leonīda Loginova amatpersonas deklarācijas atklājumiem. Tās uzrāda ne vien iespaidīgu autoparku, desmitiem tūkstošu eiro skaidrā naudā un vērtīgus dāvinājumus, bet arī ļoti dāsnu mantojumu no brīvostas šefa tēva zvejnieka – 700 tūkstošus eiro un lepnu luksus automašīnu “Maybach”. Vai amatpersonu deklarācijās sniegto datu patiesumu jebkad pārbaudīs oficiālās iestādes, pagaidām nav zināms.
Komentāri (27)