Samazināt sodu par satiksmes noteikumu pārkāpumu var tikai atsevišķos gadījumos

Cīņai ar kukuļošanu ceļu policistiem pie apģērba būs videokameras

Septembrī stājas spēkā jauns nosacījums sodu apmaksas kārtībā, kas ļaus par pusi samazināt administratīvo sodu, piemēram, par pārkāpumiem ceļu satiksmē, vēsta Latvijas sabiedrisko mediju portāls lsm.lv. Valsts policija norāda, ka ceļu satiksmē šo normu varēs izmantot tikai atsevišķos gadījumos.

Izmaiņas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, ļaujot maksāt pusi no naudas soda tiem pārkāpējiem, kuri savu vainu atzīst, ceļu satiksmes jomā varēs piemērot ar virkni nosacījumu. Daļēju atbrīvošanu no soda samaksas nevar piemērot tad, ja negaījumā ir kaut viens cietušais, par pārkāpumu paredzēts administratīvais arests, ir apstākļi, kas pastiprina personas atbildību pārkāpumā, noteikta garantijas nauda, kā arī tad, kad administratīvā pārkāpuma lieta izskatīta bez pārkāpēja klātbūtnes, piemēram, ja pārkāpums fiksēts ar fotoradaru vai pārkāpējs neierodas uz lietas izskatīšanu, skaidro Valsts policijas sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Jurēvica.

Likums paredz nosacījumu, ka, šo normu nevar piemērot arī tādā gadījumā, ja persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības, gada laikā jau bijusi nosacīti daļēji atbrīvota no naudas soda samaksas. Jāpiebilst, ka lēmums par nosacītu daļēju atbrīvošanu no naudas soda samaksas zaudē spēku, ja administratīvi sodītā persona pārsūdz lēmumu par naudas soda uzlikšanu.

Ceļu satiksmē šo normu reāli varēs piemērot tikai tad, kad nav izdarīti ceļu satiksmes drošībai bīstami pārkāpumi. Turklāt amatpersona vērtēs administratīvā pārkāpuma apstākļus un raksturu, pārkāpēja personību un citus apstākļus, kam ir nozīme lietā. Tikai tad var lemt, vai pārkāpējam noteikt 15 dienu laikā samaksāt naudas sodu 50% apmērā. Ja pārkāpējs 15 dienu laikā sodu nesamaksā, tas jāmaksā pilnā apmērā.

Par nosacītu daļēju atbrīvošanu no naudas soda samaksas var lemt, tikai pieņemot lēmumu lietā, un tā neattiecas uz sodiem, kas uzlikti līdz šī gada pirmajam septembrim, norāda Jurēvica. Kā atzīst normas virzītāji, normatīvo aktu maiņas mērķis ir uzlabot iestāžu un personu savstarpējo sadarbību, kā arī brīvprātīgu naudas soda samaksu. Norma attiecas uz jebkuru valsts iestādi, kura tiesīga uzlikt administratīvo sodu, tostarp Valsts policiju.

Valsts policija cer preventīvi risināt kukuļņemšanas un kukuļdošanas problēmas, nākamgad ceļu policistiem plānojot iegādāties individuālās videokameras, kas būs jāpiestiprina pie apģērba un fiksēs autovadītāju sarunas ar inspektoriem, vēsta lsm.lv. Pateicoties aculiecinieku nofilmētam video, Valsts policijas Iekšējās drošības birojs aizturējis divus ceļu policistus, kuri tiek turēti aizdomās par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu, pildot dienesta pienākumus. Video bijis publicēts arī sociālajos tīklos.

Kukuļdošanas gadījums noticis Skrundā, kur ceļu policisti apturējuši kādu auto un gribējuši noformēt protokolu, taču pieņēma 40 eiro kukuli, lai tas nenotiktu. Fakts bija nofilmēts, un policisti aizturēti aizdomās par kukuļņemšanu. Policija norāda, ka šādi gadījumi Kurzemes reģionā ir reti, bet biežāk fiksēti kukuļdošanas gadījumi.

Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Artis Velšs stāsta, ka plānots ieviest jaunu tehnisku risinājumu, kas šādu gadījumu skaitu preventīvi varētu mazināt. Individuālajām kamerām nākamgad atvēlēts finansējums. Policija cer, ka tas traucēs koruptīvo shēmu veidošanu.