Pirmās instances tiesnese atkārtoti pārkāpusi likumu Sprūda administrētā maksātnespējas procesā
Augstākā tiesa (AT) ceturtdien, 18.augustā atcēla Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesneses Jolantas Zaškinas lēmumu, ar kuru bija atcelts Maksātnespējas administrācijas lēmums par Māra Sprūda personisku ieinteresētību uzņēmuma “Peltes īpašumi” maksātnespējas procesā. Šī maksātnespējas lieta saistīta ar daudzus miljonus vērtu zemi Ķīšezara krastā.
Šis ir jau otrais tiesneses Zaškinas lēmums Sprūda vadītajā maksātnespējas procesā, ko AT atceļ pēc Ģenerālprokuratūras protesta. Spriedums nav pārsūdzams. Izvērtējot lietas apstākļus, AT konstatējusi, ka Zaškina pārkāpusi virkni likuma pantu. Tiesneses lēmums zaudējis spēku, un lieta nodota jaunai izskatīšanai turpat Latgales priekšpilsētas tiesā.
AT rakstveida procesā (tiesneši Zane Pētersone, Inta Lauka, Normunds Salenieks) apmierināts Ģenerālprokuratūras protests par tiesneses Zaškinas 2015.gada 8.aprīļa lēmumu, ar kuru tā bij atcēlusi maksātnespējas administratoru darbu uzraugošās iestādes – Maksātnespējas administrācijas (MA) – 2014.gada 16.decembra lēmumu Sprūda lietā. Šajā lēmumā MA bija konstatējusi Sprūda personisko ieinteresētību “Peltes īpašumu” maksātnespējas procesā, kas nav savienojams ar administratora amata pienākumiem, un lūdza Sprūdu informēt tiesu par viņa neatbilstību amatam.
AT pievienojās prokuratūras iebildumiem un konstatēja, ka tiesnese Zaškina pēc būtības nav izvērtējusi MA argumentus – to, ka vērtīgi nekustamie īpašumi darījumu ķēdītes rezultātā nonākuši ar pašu administratoru profesionāli un personiski saistītu personu īpašumā un ieķīlājumā. Maksātnespējas likums paredz, ka administrators nevar uzņemties un pildīt administratora pienākumus, ja viņš ir personiski ieinteresēts vai citi apstākļi rada pamatotas šaubas par viņa objektivitāti.
“Peltes īpašumu” maksātnespējas procesā ir runa par darījumu virkni, kuras rezultātā Sprūda administrētā uzņēmuma aktīvi – miljonus vērta vairāk nekā 40 hektārus liela zeme Ķīšezera krastā – nonāca ar viņu pašu saistītu personu īpašumā, turklāt viens darījumu posms tika finansēts par cita Sprūda administrēta maksātnespējas uzņēmuma “Dzimtā sēta” naudu 3,2 miljonu eiro apmērā.
Juridiska cīņa par šo pārkāpumu konstatēšanu un novēršanu turpinās jau ilgāku laiku, šajā lietā atcelti jau vairāki Latgales priekšpilsētas tiesas lēmumi, kas pasargājuši Sprūdu no amata zaudēšanas. Lai gan MA jau 2014. gada nogalē konstatēja Sprūda pārkāpumus, dažādos veidos viņam izdevies izvairīties no atcelšanas.
“Ir” jau vēstījis, ka AT pērn decembrī atcēla Zaškinas lēmumu, ar kuru tiesnese 2015.gada janvārī apstiprināja “Peltes īpašumu” pāreju no maksātnespējas uz tiesiskās aizsardzības procesu, neizvērtējot MA pieteikumu par Sprūda darbību tiesiskumu. Šis tiesneses Zaškinas lēmums ļāva Sprūdam izvairīties no amata zaudēšanas par pārkāpumiem.
Neskatoties uz AT lēmumu, faktiski identiskā situācijā šī gada jūlijā Zaškinas kolēģe – Latgales priekšpilsētas tiesnese Sanita Rūtenberga – atkal apstiprināja “Peltes īpašumu” pāreju uz tiesiskās aizsardzības procesu, ignorējot pirms pāris dienām iesniegto MA lēmumu atcelt Sprūdu no amata pārkāpumu dēļ. Pašlaik nav zināms, vai un kāda rīcība par šo tiesas lēmumu gaidāma no prokuratūras. Uz “Ir” lūgumu sniegt komentārus tiesnese Rūtenberga nav atsaukusies, bet tiesnese Zaškina nav sniegusi atbildes pēc būtības.
Toties jauns pavērsiens saistībā ar Sprūda rīcību “Peltes īpašumu” un ”Dzimtās sētas” lietā noticis Valsts policijā. Maijā “Ir” rakstīja, ka šovasar aprit jau divi gadi, kopš policijā ierosināts kriminālprocess par krāpšanu lielā apmērā. Tiek pārbaudīts arī 3,2 miljonu eiro maksājums no “Dzimtās sētas” konta par bijušā Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra un Sprūda kolēģa Aigara Lūša darījumu ar kādu Kipras uzņēmumu – šis maksājums ir daļa no darījumu ķēdes “Peltes īpašumu” aktīvu pārņemšanā. Lūsis nebija amatpersonas deklarācijā uzrādījis šos darījumus un to likumību joprojām pārbauda kriminālprocesā.
Krāpšanas krimināllieta policijā bija iestrēgusi, tai nomainījušies četri izmeklētāji un pastāv aizdomas par izmeklēšanas novilcināšanu. Kā šobrīd informē policija, pēc prokurora iesnieguma par iespējamiem Valsts policijas amatpersonu pārkāpumiem šajā lietā tika sākta dienesta pārbaude. Tā noslēgusies ar trīs disciplinārlietu ierosināšanu pret trim Rīgas reģiona Kriminālpolicijas 3. biroja amatpersonām. To izmeklēšana vēl turpinās.
“Savukārt pašu [krāpšanas] kriminālprocesu, par ko bija radušās aizdomas par iespējamu lietas novilcināšanu, prokuratūra nodevusi turpmākai izmeklēšanai citai iestādei – Finanšu policijai,” informē Valsts policijā.
Komentāri (56)
dzeris49 19.08.2016. 11.14
Kaut kas labs Latvijā arī notiek, reizēm tiesiskums uzvar.
Un kā ar tām zemāka ranga tiesnesēm, kuras ir vai nu totāli nekompetentas, vai arī tīšām pārkāpa likumu, jo bija nopirktas, trešais variants te nav, tās tā arī turpinās strādāt un lemt nozīmīgas lietas, metot ēnu uz visu Latvijas TS?
Saprotams, pie rociņas korupcijā jau nav pieķertas, un to izdarīt pagrūti, bet, vai te navajadzētu piemērot p[raksi, kura ir dažās citās valstīs – “aizdomīgam” tiesnesis svarīgas un sabiedriski nozīmīgas lietas, kur ir korupcijas iespējas. vispār neuztic?
No Rasnača nekāda reakcija, protams, nebūs, kā parasti, jo NA ir MNA “jumts”?
1
andrejs > dzeris49 19.08.2016. 13.40
Labi, ka vismaz Vienotības ziedotājs Velmers saglabā amatu. Citādi kur šie piķi ņems? Nu jau visi daudz labprātāk “ziedo” “zemniekiem”.
0
dzeris49 19.08.2016. 12.03
Ak, gandrīz vai, jāņem savas domas par Rasnaču atpakaļ.
Atcerējos, ka savulaik šis te “vīrietis” bija tik drosmīgs un principiāls, ka pēc ģimenes skandāla iesūdzēja policijā vienu no savām četrām sievām, vairs neatceros, kuru, apsūdzēdams viņu vardarbībā pret sevi- situsi ar kāju pa kājstarpi (izskatās, ka arī trāpījusi) ar ko tur metusi, utt.
Tāds mačo, kurš pat sievu policijā iesūdzēt nenobijās, vērsties pret negodprātīgiem tiesnešiem taču nevar nobīties.
Un kā viņš savulaik atbildēja žurnalistei, kura uzdeva viņam neērtus jautājumus, uz ko viņš nevarēja atbildēt – “gudrākais piekāpjas”, un vairāk neko, vai nav izcili, klasika!
Bez jokiem, lūk jums, TBLNNK un NA seja – drosme, principialitāte, patriotisms, vīrišķība, godīgums, par ko tad vēl balsot, ja ne par viņu, vēl jo vairāk, ka citi šinī partijā nav ne par matu sliktāki!
Un vēl teiksiet – Latvijā nav par ko balsot!
5
Ēriks > dzeris49 19.08.2016. 13.51
TIESU NEATKARĪBAS PRINCIPI UN GARANTIJAS
10. pants. Tiesu neatkarība un pakļautība tikai likumam
(1) Spriežot tiesu, tiesneši ir neatkarīgi un pakļauti tikai likumam.
(2) Tiesu neatkarību garantē valsts.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.01.1997. un 16.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)
11. pants. Nepieļaujamība iejaukties tiesas darbā
(1) Valsts iestādēm, sabiedriskajām un politiskajām organizācijām, citām juridiskajām un fiziskajām personām ir pienākums respektēt un ievērot tiesu neatkarību un tiesnešu neaizskaramību.
(2) Nav pieļaujama nekāda tiesas spriešanas ierobežošana, iespaidošana, ietekmēšana, tieši vai netieši draudi, citāda prettiesiska iejaukšanās tiesas spriešanā neatkarīgi no tā, kādā nolūkā un ar kādu ieganstu tas tiktu darīts. Likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā aizliegtas demonstrācijas un piketi tiesu ēku telpās. Jebkura tiesneša ietekmēšana un iejaukšanās tiesas spriešanā sodāma likumā noteiktajā kārtībā.
(3) Nevienam nav tiesību pieprasīt no tiesneša atskaiti vai paskaidrojumus par to, kā izskatīta konkrētā lieta, vai arī apspriedes laikā izteikto viedokļu izpaušanu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.01.1997. un 16.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)
(2) Krimināllietu pret tiesnesi var ierosināt tikai Latvijas Republikas ģenerālprokurors. Tiesnesi nevar apcietināt un saukt pie kriminālatbildības bez Saeimas piekrišanas. Lēmumu par tiesneša apcietināšanu, piespiedu atvešanu, aizturēšanu vai pakļaušanu kratīšanai pieņem tam īpaši pilnvarots Augstākās Tiesas tiesnesis. Ja tiesnesis notverts smaga vai sevišķi smaga noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, lēmums par piespiedu atvešanu, aizturēšanu vai pakļaušanu kratīšanai nav nepieciešams, bet 24 stundu laikā par to ir jāinformē īpaši pilnvarotais Augstākās tiesas tiesnesis un ģenerālprokurors.
(3) (Izslēgta ar 16.06.2009. likumu.)
(4) Tiesnesim nevar piemērot administratīvos sodus, viņu nedrīkst aizturēt administratīvā kārtā. Par administratīviem pārkāpumiem tiesnesis saucams pie disciplinārās atbildības saskaņā ar šā likuma 14. nodaļas noteikumiem.
(5) Par zaudējumiem, kas sakarā ar nelikumīgu vai nepamatotu tiesas spriedumu radušies personai, kura piedalās lietā, tiesnesis nav mantiski atbildīgs. Likumā noteiktajos gadījumos zaudējumus atlīdzina valsts.
(6) Persona, kas uzskata, ka tiesas nolēmums ir nelikumīgs vai nepamatots, var to pārsūdzēt likumā noteiktajā kārtībā, bet nevar celt tiesā prasību pret tiesnesi, kurš šo lietu izskatījis.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.01.1997., 22.09.2005. un 16.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)
http://likumi.lv/doc.php?id=62847
0
Ēriks > dzeris49 19.08.2016. 14.08
dzeris nesmādē neko,lai varētu noriet Nacionālo apvienību.
60. pants. Rajona (pilsētas) tiesas tiesneša iecelšanas un apstiprināšanas kārtība
(1) Rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi pēc tieslietu ministra priekšlikuma ieceļ amatā Saeima uz trim gadiem. Pamatojoties uz Saeimas lēmumu par tiesneša iecelšanu rajona (pilsētas) tiesas tiesneša amatā, Tieslietu padome nosaka konkrētu rajona (pilsētas) tiesu vai tās tiesu namu, kurā pildāmi tiesneša pienākumi.
(2) Pēc trim amatā nostrādātiem gadiem rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi Saeima pēc tieslietu ministra priekšlikuma, pamatojoties uz tiesneša profesionālās darbības novērtēšanā Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas sniegto atzinumu, apstiprina amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma vai ieceļ amatā atkārtoti uz laiku līdz diviem gadiem. Minētajos termiņos netiek ieskaitīts laiks, kad tiesnesis attaisnojošu iemeslu dēļ atrodas nepārtrauktā prombūtnē, kas pārsniedz sešus mēnešus. Pēc atkārtotā pilnvaru termiņa izbeigšanās rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi Saeima pēc tieslietu ministra priekšlikuma apstiprina amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.
(3) Ja tiesneša darbība ir neapmierinoša, tieslietu ministrs, pamatojoties uz tiesneša profesionālās darbības novērtēšanā Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas sniegto atzinumu, tiesneša kandidatūru atkārtotai iecelšanai vai apstiprināšanai amatā neizvirza.
(4) Ja rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis netiek virzīts apstiprināšanai amatā, šā tiesneša pilnvaras beidzas līdz ar termiņu, uz kādu viņš iecelts amatā.
(15.10.1998. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.04.2009., 03.06.2010. un 09.06.2011. likumu, kas stājas spēkā 13.07.2011. Grozījumi otrās daļas pirmajā teikumā un trešās daļas jaunā redakcija stājas spēkā 01.01.2013. Sk. Pārejas noteikumu 44.punktu)
0
andrejs > dzeris49 19.08.2016. 13.42
vērsties pret negodprātīgiem tiesnešiem taču nevar nobīties.
———–
kopš kuriem laikiem TM var nodarboties ar tiesnešu vētīšanu un vērtēšanu?
0
andrejs > dzeris49 19.08.2016. 14.02
to Ēriks
lielais liberālis un cīnītājs par demokrātiju taču to nezin…
Krieviņš laikam domā, ka TMinistrs ir kaut kas līdzīgs raikoma partijas sekretāram, kurš krievu okupācijas laikos varēja diktēt tiesai spriedumus…
0
lno > dzeris49 19.08.2016. 17.00
dzeris49. Vāji dzeri:) Vai tad cīkstēšanās ar sievām ir lielākais, ko Rasnačam var pārmest? Aicināja taču balsot par Bičkoviču un Kalnmeijeru, parakstīja viltotu protokolu, kavēja VDK izm. komisijas darbu u.t.t..Nav vienīgais, bet neesi taču tik stulbs, lai nesaprastu, ka V var atrast tādus pašus fruktus? Fobijas ir traka lieta:)
0
Aivars 20.08.2016. 18.21
Tad tomēr Lemberga bandai nav izdevies visu varu sagrābt, izmeklēšana pret dažiem nekaunīgākajiem zagļiem tomēr notiek. Un tiem pakalpīgo tiesnešu spriedumi tiek atcelti. Tas priecē. Cerēsim, ka kādus nekaunīgākos arī iesēdinās, un korumpētākos tiesnešus un politiķus, piemēram no Tieslietu ministrijas, arī.
2
+2
-8
Atbildēt
0
-5
Atbildēt
@Ēriks > Aivars 20.08.2016. 22.30
Interesanti,kāpēc tāds piemērs,kāpēc,teiksim ne no iekšlietu ministrijas?Vai ārlietu?Lai iesēdinātu kādu tiesnesi,jāvēršas pie ģenerālprokurora:
(2) Krimināllietu pret tiesnesi var ierosināt tikai Latvijas Republikas ģenerālprokurors. Tiesnesi nevar apcietināt un saukt pie kriminālatbildības bez Saeimas piekrišanas. Lēmumu par tiesneša apcietināšanu, piespiedu atvešanu, aizturēšanu vai pakļaušanu kratīšanai pieņem tam īpaši pilnvarots Augstākās Tiesas tiesnesis. Ja tiesnesis notverts smaga vai sevišķi smaga noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, lēmums par piespiedu atvešanu, aizturēšanu vai pakļaušanu kratīšanai nav nepieciešams, bet 24 stundu laikā par to ir jāinformē īpaši pilnvarotais Augstākās tiesas tiesnesis un ģenerālprokurors.
http://likumi.lv/doc.php?id=62847
0
moonlight > Aivars 21.08.2016. 13.38
Ēriks
Varbūt labāk pamēģināsi manam sunim iemācīt reizrēķinu, nekā neauglīgi nopūlēties Kononova NKVDešņika šineļa uzlaikotāju, Vienotības prokremliskās kleptokrātijas un sodomijas, atbalstošos organismus pārliecināt ar dokumentiem un faktiem?
0