Minimālo algu nākamgad palielinās par 10 eiro

Sociālie partneri koalīcijai iesaka nemazināt valsts konkurētspēju un celt neapliekamo minimumu

Valdības koalīcija vienojusies, ka nākamgad minimālā alga tiks palielinātā par 10 eiro līdz 380 eiro mēnesī, vēsta aģentūra LETA. Jautājums par iespējamo uzņēmēju kritizētā solidaritātes nodokļa pārskatīšanu tiks risināts, vērtējot pārējos nodokļus, ko paredzēts pabeigt līdz nākamā gada aprīlim, pec koalīcijas partiju sanāksmes žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Viņš norādīja, ka minimālās algas jautājumā diezgan izšķirīga bija vakardienas koalīcijas tikšanās ar Latvijas Darba devēju konfederāciju (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru. LDDK piekrītot pakāpeniskai minimālās algas celšanai, bet LTRK uzskata, ka strauji celt minimālo algu ir bīstami biznesam, skaidroja premjerministrs. Valdības vadītājs akcentēja, ka būtiska ir izaugsme un produktivitāte, tāpēc svarīgs ir vidējās algas palielinājums. Valdība iepriekš rosināja pārskatīt solidaritātes nodokli, integrējot to citos nodokļos.

Tomēr arī minimālās algas palielinājums par 10 eiro būtu papildu slogs valsts iestādēm, īpaši kultūras, veselības jomā, un tas samazina pieejamo fiskālo telpu. Premjerministrs piebilda, ka nepieciešams pabeigt iekšlietu sistēmas reformu, kam arī ir vajadzīgs finansējums.

Kā ziņots, Labklājības ministrija rosināja minimālās algas paaugstināšanu no pašreizējiem 370 eiro līdz 407 eiro pirms nodokļu nomaksas, pamatojot, ka tas ievērojami veicinātu labklājības pieaugumu tiem, kuri pašlaik saņem minimālo algu, īpaši ģimenēm ar bērniem, kam valsts atbalsts nepieciešams visvairāk.

Kā norāda LM, pasaules prakse liecina, ka augstāka minimālā alga samazina plaisu starp nabadzīgajiem un bagātajiem iedzīvotājiem, palielinot vienlīdzību. Kopš 1.jūlija pirmo reizi desmit gadu laikā Latvijā ir zemākā minimālā alga Baltijas valstu vidū, trešā zemākā Eiropas Savienībā. Tāpēc atbalsts maznodrošinātajiem ir jāveido pēctecīgi, gan plānojot nākamā, gan turpmāko gadu budžetus. Pēc Latvijas Bankas aprēķiniem, minimālā alga Latvijā pret vidējo algu jau tagad ir viena no lielākajām Eiropas Savienībā, norāda LTRK.

LTRK norāda, ka labklājības ministra Jāņa Reira (V) priekšlikumi strauji celt minimālo algu novedīs pie lielāka bezdarba, augstākas ēnu ekonomikas un attālinās Latvijas iedzīvotājus no labklājības, vēsta LETA. “Lai uzlabotu Latvijas iedzīvotāju labklājību, valdībai un uzņēmējiem ir jādara viss iespējamais, lai palielinātu vidējā atalgojuma līmeni. Tad cilvēki atgriezīsies Latvijā un mazāk aizbrauks prom,” norāda LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Pēc Endziņa domām, jādara viss, lai uzņēmēji spētu ekonomiski pamatoti maksāt lielākas algas – jāpalīdz eksportēt un celt produktivitāti. “Reira priekšlikums ir pretējā virzienā – tas tiešā veidā mazinās produktivitāti un eksportspēju, ko vissāpīgāk izjutīs atsevišķas nozares un Latvijas reģioni,” uzsvēra Endziņš. LTRK aicina visos nodokļu politikas jautājumos ņemt vērā konkurētspēju Baltijas mērogā, taču Reira priekšlikumi to mazinot.

“Līdz šim Latvija gandrīz visu neatkarības laiku tērē vairāk nekā nopelna, un valsts parāds turpina pieaugt, kas jau tagad bremzē tautsaimniecības izaugsmi, bet jaunas krīzes gadījumā iedzīs ikvienu no mums ļoti nepatīkamā situācijā. Jāsaprot, ka Reira priekšlikums uzliek jaunus izdevumus ne tikai uzņēmējiem, bet arī valsts budžetam, jo būs jāpalielina algas gan valsts, gan pašvaldību darbiniekiem,” teica LTRK valdes priekšsēdētājs.

Savukārt Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) vadītājs Pēteris Krīgers aģentūrai LETA paudis, ka minimālās algas kāpināšana, nepalielinot neapliekamo minimumu, ir deputātu pašreklāmas gājiens. LBAS uzstāj, ka līdz minimālo algu jāceļ neapliekamais minimums, jo – “kad norēķina nodokli, cilvēkam teju nekas nepaliek”. Viņaprāt, ar šādu gājienu mēģināts palielināt budžeta ieņēmumus.