Finanšu ministre uzdod VID atjaunot Tāli Kravali amatā (papild.)

Ministre: vienlaikus ar Kravaļa atjaunošanu amatā ir jāatjauno visas disciplinārlietas, iespējams, viņš jāatstādina no pienākuma pildīšanas

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) uzdevusi Valsts ieņēmumu dienestam (VID) atjaunot valsts civildienesta attiecības ar Tāli Kravali, kuru bijusī VID vadītāja Ināra Pētersone februārī atbrīvoja no Muitas pārvaldes direktora un VID ģenerāldirektora vietnieka amata.

VID šo rīkojumu ir saņēmis, bet sīkāku informāciju par tālāko rīcību sola vēlāk, ziņo LETA.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis informēja, ka, izvērtējot bijušā VID vadītāja vietnieka un Muitas pārvaldes vadītāja Kravaļa sūdzību, piektdien finanšu ministre pieņēmusi lēmumu, ar kuru VID ir uzlikts par pienākumu atjaunot valsts civildienesta attiecības ar Kravali.

VID Sabiedrisko attiecību daļā aģentūrai LETA skaidroja, ka saskaņā ar Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likuma 19.panta ceturto daļu pret ierēdni ierosināto disciplinārlietu, kas izbeigta valsts civildienesta attiecības pārtraucot, atjauno, ja persona tiek iecelta ierēdņa amatā un kopš dienas, kad izbeigušās valsts civildienesta attiecības ar šo personu, nav pagājuši vairāk kā divi gadi.

“Tas nozīmē, ka disciplinārlieta pret Kravali tiks atjaunota pēc viņa atjaunošanas amatā, kas VID ir jānodrošina, izpildot finanšu ministres lēmumu – atjaunot amatā VID ģenerāldirektora vietnieku muitas jomā, Muitas pārvaldes direktoru,” norāda VID.

Patlaban VID atturas sniegt detalizētu komentāru par VID turpmāko rīcību un vienlaikus apliecina, ka savās darbībās vadīsies, ievērojot normatīvajos aktos noteikto.

VID atgādināja, ka valsts civildienesta attiecības ar Kravali tika izbeigtas 29.februārī, bet 7.martā, pamatojoties uz Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likuma 34.panta pirmo daļu, tika izbeigta pret Kravali ierosinātā disciplinārlieta.

Šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam “Rīta Panorāma” finanšu ministre skaidroja, ka viņa iepazinusies ar juristu vērtējumu par situāciju un konstatējusi, ka jāpieņem lēmums par Kravaļa atjaunošanu, jo viņš atlaists nepareiza iemesla dēļ. Proti, Kravaļa atlaišanas iemesls bija pielaides valsts noslēpumiem neesamība, tomēr atlaišanas brīdī viņam iepriekš izsniegtā pielaide vēl nebija anulēta. Ja Kravalis netiktu atjaunots amatā, viņš vēlāk šo argumentu varētu izmantot tiesā pret valsti.

Ministre rezumēja, ka viss ir jādara korekti. Viņa pauda viedokli, ka vienlaikus ar Kravaļa atjaunošanu amatā ir jāatjauno visas disciplinārlietas, iespējams, viņš jāatstādina no pienākuma pildīšanas. Kravaļa pārkāpumi tiks izmeklēti un tālākā rīcība būs atbilstoša pārkāpumu smagumam.

Kravali no amata šogad 29. februārī atbrīvoja viņa priekšniece Ināra Pētersone. Kravalis bija viņas vietnieks.

Šogad janvāra beigās VID Finanšu policijas pārvaldē pret Kravali tika sākts kriminālprocess. Kravalis toreiz Latvijas Televīzijai apstiprināja, ka šāds process, kas saistīts ar ierobežotas informācijas izpaušanu, ir ierosināts. Viņam piemērots aizdomās turētā statuss. Vienlaikus Kravalis raidījumam teica, ka šāds statuss viņam piemērots jau otro reizi un iepriekšējo uzraugošais prokurors atcēlis kā nepamatotu.

Kravalis no dienesta pienākumu pildīšanas tika atstādināts pērn oktobra sākumā. Galvenais iemesls, kāpēc viņš tika atstādināts, bija problēmas ar Eiropas Savienības (ES) tranzīta regulas ieviešanu, toreiz skaidroja VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone.

Pret Kravali pērn tika sāktas vairākas disciplinārlietas. Viena no tām ir par ES Tranzīta regulas neieviešanu atbilstoši prasībām, VID ģenerāldirektora rīkojumu nepildīšanu, VID tēla graušanu un kompetences līmeņa pārkāpšanu.

Taču discipinārlietu ierosināšana nav traucējusi 2012.gadā Kravalim tikt pie ģenerāļa uzplečiem.

Kā zināms, viņš ir liecinieks arī kukuļošanā apsūdzētā bijušā Muitas kriminālpārvaldes priekšnieka un augsta ranga Finanšu ministrijas ierēdņa Vladimira Vaškeviča lietā. Informāciju par kukuļiem izmeklētājiem, visticamāk, nodevis Kravalis. Viņš ir arī sniedzis plašas liecības pret Vaškeviču.

Ģenerālprokuratūra Vaškevičam uzrādījusi apsūdzību par to, ka laikā no 2010.gada decembra līdz 2011.gada janvārim Vaškevičs, būdams valsts amatpersona, atkārtoti nodevis kukuļus. Kopumā kukuļi nodoti 52 880 eiro un 5600 latu apmērā.