RSU Medicīnas fakultātes Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras vadītājs profesors Ģirts Briģis skaidro, kāds ir sabiedrības veselības apdrošināšanas labākais modelis.
“Pēdējā laikā politiķi ir deklarējuši, ka Latvijas valstij ir nepieciešams veselības apdrošināšanas modelis. Sabiedrības veselības speciālistiem pagaidām līdz šim nav skaidri saprotams, ko politiķi ar šo vārdu salikumu “veselības apdrošināšana” domā. Sava veida veselības apdrošināšana mums ir jau šobrīd, tikai šis apdrošināšanas maksājums ir vispārēji nodokļi. Valsts par šiem nodokļiem līdz šim ir mēģinājusi – jāsaka uzreiz, ka nesekmīgi – nodrošināt veselības aprūpi. Politiķi, runājot par veselības apdrošināšanu, nosaucot šo finansējuma modeli šādā vārdā, pagaidām mēģina rast risinājumu savai mazspējai finansēt veselības aprūpi Latvijā,” skaidro Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Medicīnas fakultātes Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras vadītājs profesors Ģirts Briģis.
Komentējot jaunās veselības ministres Andas Čakšas pēdējo dienu paziņojumus, Ģ.Briģis uzsver, ka “varam konstatēt, ka ministre ir izvēlējusies tādu valsts veselības apdrošināšanas modeli, kas ir pretējs Latvijas Bankas paustajam viedoklim, kura pauda, ka efektīvāks un lietderīgāks būtu privāta apdrošinātāja administrēts modelis. Jāuzsver, ka runa ir par apdrošināšanas, nevis paša pakalpojuma sniedzējiem – ārstiem vai slimnīcām, kas jau šobrīd Latvijā lielā mērā ir privāti.”
“Andai Čakšai ir pamatoti argumenti par valsts veselības apdrošināšanas lietderību, jo pasaules prakse ir pierādījusi, ka no izmaksu viedokļa, īpaši tad, ja naudas līdzekļi ir ierobežoti, šis modelis varētu būt efektīvāks un lietderīgāks. Bieži tiek piesaukts Holandes modelis, kurā naudu menedžē privāts apdrošinātājs,” skaidro profesores, piezīmējot, ka Holandē šī modeļa ietvaros izmaksas veselības parūpē no 2006.gada līdz šim brīdim pieaugušas no 6 % līdz 11,9 % no IKP.
“Tas parāda, ka šis modelis neapšaubāmi ir dārgāks, līdz ar ko parādās jautājums, vai šis modelis ir lietderīgs un pieņemams šībrīža situācijai Latvijā. Mēs atbalstām ministres Andas Čakšas ideju par valsts veselības apdrošināšanu, tātad tādu modeli, kāds, piemēram, ir Kanādā, un uzskatām, ka šībrīža situācijai Latvijā no lietderības, izmaksu un pieejamības viedokļa, garantējot visiem iedzīvotājiem līdzvērtīgu pieeju veselības aprūpei, tas ir optimālais variants.”
Komentāri (21)
Uldis Rutkaste 13.07.2016. 12.47
Šķiet grūti būtu noliegt faktu, ka visi cilvēki, kas savas dzīves laikā dzēruši ūdeni, agrāk vai vēlāk nomirst. Tomēr tas mums neļauj izdarīt secinājumu, ka ūdens ir inde.
Tāpat ar pieminēto Holandes piemēru. Veselības aprūpei atvēlēto līdzekļu pieaugums neļauj izdarīt secinājumu, ka sistēma ir slikta. Holandē ir pārtikusi sabiedrība, un tā var atļauties apmaksāt ļoti plašu veselības aprūpes pakalpojumu klāstu, piemēram, ieskaitot dārgas operācijas ārvalstīs. Turklāt 1/4 no veselības finansējuma Holandē faktiski ir veco ļaužu aprūpe – Holandē sabiedrība to var un vēlas apmaksāt. Nosakot plašu sniegto pakalpojumu grozu, likumsakarīgs ir arī relatīvi lielais finansējums.
Situācijā, kad valsts pārvaldes kapacitāte spēj nodrošināt, ka nozarei pieejamais finanšejums tiek izmantots maksimāli lietderīgi, piekrītu, varam diskutēt par to, vai privāto apdrošinātāju iesaiste dotu papildus labumu. Droši vien ka nē, vai papildus labums būtu visai marģināls.
Tomēr Latvijā hroniska problēma ir valsts nespēja rūpīgi sekot līdzi finansējuma izlietojumam, tā lietderīgumam un efektivitātei. Pat ja formāli šāds process notiek, tas bieži vien notiek pēc likuma burta, ne pēc būtības. Jau gadiem runājam par stratēģiskajiem veselības aprūpes pakalpojumu iepirkumiem, bet nekas nenotiek. Gadiem runājam par e-veselību, tērējam naudu tās ieviešanai – rezultātu nav. Gadiem runājam par dubultajiem izmeklējumiem, pateicībām un korupciju veselības aprūpē – par to runāsim droši vien arī turpmākos gadus, jo politikas veidotāji, šķiet, pēc būtības neko mainīt nevēlas, un baida sabiedrību, ka privāto apdrošinātāju iesaiste būtiski sadārdzinās veselības aprūpi.
Ja jau Latvijas valsts spēj tik efektīvi un lietderīgi izlietot veselības aprūpes finansējumu, tad kur ir problēma ļaut privātajiem apdrošinātājiem konkurēt ar valsts apdrošināšanas sabiedrību veselības apdrošināšanas sistēmā, kā to piedāvā Latvijas Banka? Ja tas tiešām tā ir, privātie vai nu ātri vien bankrotēs, vai nebūs ieinteresēti iesaistīties šajā jomā. Man tomēr ir aizdomas, ka valsts apdrošināšanas sabiedrībai tik labi neveiktos, un milzīgais esošo veselības aprūpes insaideru lobijs šobrīd ir nobažījies, ka privātie apdrošinātāji beidzot varētu sākt rūpīgi analizēt un kontrolēt finansējuma izlietojuma lietderīgumu, liekot arī pakalpojumu sniedzējiem pastāvīgi rūpēties par sava darba efektivitātes un kvalitātes uzlabojumu.
0
Ruta Zilvere 13.07.2016. 14.50
Biznesu virza peļņas intereses un privātie apdrošinātāji vienmēr būs ieinteresēti, lai caur viņu rokām iziet pēc iespējas lielāka nauda, proti, veselības obligātās iemaksas būtu pēc iespējas augstākas. Savukārt, pacienti arī grib saņemt pēc iespējas modernākus=dārgākus pakalpojumus. Un medicīnas iestādes arī grib tos sniegt. Kad gan apdrošināšanas biznesa, gan slimnīcu, gan iedzīvotāju interese pēc lielāka finansējuma sakrīt, tad jebkurai Valdībai ir grūti noturēties pret šo spiedienu un veselības apdrošināšanas finansiālā apetīte pieaug nesamērīgi. Tas ir arī NL stāsts.
Paldies profesoram Briģim par rakstu.
2
0
-1
Atbildēt
0
0
Atbildēt
@info_arvac_lv > Ruta Zilvere 15.07.2016. 17.48
Šobrīd naudas plūsmu starp Veselības ministriju un medicīnas sniedzējiem neviens nekontrolē. Medicīnas pakalpojumu sniedzēji var likt gandrīz vai jebkuru cenu par savu privātās prakses pakalpojumu. Veselības ministrijai nav ne resursu, ne intereses kaut ko kontrolēt, jo piešķirtais budžets ir jāiztērē nevis jāietaupa. Tas raksturīgs visām valsts struktūrām.
Privāto apdrošinātāju iesaiste radīs kontroles mehānismu medicīnas pakalpojumiem, jo apdrošinātāji, pirms maksāt medicīnas iestādei pieprasīto summu, pārliecināsies vai summa ir adekvāta sniegtajam pakalpojumam.
0
Rhizome > Ruta Zilvere 21.07.2016. 21.11
LŪDZU Stagar NEIZCELIETIES AR SAVU ST…MU!
Nevajag būt auniem un ticēt, ko saka Pūce vai Latvijas Bankas pārstāvji. 25 eiro nevar maksāt neviena apdrošināšana veselībā ne šeit, nekur pasaulē. Lai būtu normāls pakalpojumu grozs, apdrošināšanas pašizmaksas būs 100 eiro vecumā līdz 30 gadiem, 180 eiro vecumā no 30 līdz 45, un vismaz 250 eiro mēnesī tiem, kam pāri 45.
Jums jāieskaita arī apdrošināšanas administrēšanas izmaksas, kā arī procents iespējamiem tiesvedību processiem. TO NEVAR NOSEGT PAR 25 eiro. Tāds izcenojums, ko minēju, ir jebkurā attīstītā valstī, kur darbojas sistēma, ko lobē Pūce un Latvijas Banka. Šobrīd notiek cīņa starp tiem, kas grib kļūt kļūt bagāti., un tiem, kam vēl ir kāda ētika. Tie, kas nobalsos par apdrošināšanas shēmu, ir vienkārši lohi, lai papētītu, kā darbojas apdrošināšanas bizness.
0