VIDEO: Kāds ir sabiedrības veselības apdrošināšanas labākais modelis

Biznesu virza peļņas intereses un privātie apdrošinātāji vienmēr būs ieinteresēti, lai caur viņu rokām iziet pēc iespējas lielāka nauda, proti, veselības obligātās iemaksas būtu pēc iespējas augstākas. Savukārt, pacienti arī grib saņemt pēc iespējas modernākus=dārgākus pakalpojumus. Un medicīnas iestādes arī grib tos sniegt. Kad gan apdrošināšanas biznesa, gan slimnīcu, gan iedzīvotāju interese pēc lielāka finansējuma sakrīt, tad jebkurai Valdībai ir grūti noturēties pret šo spiedienu un veselības apdrošināšanas finansiālā apetīte pieaug nesamērīgi. Tas ir arī NL stāsts.

Paldies profesoram Briģim par rakstu.

Šķiet grūti būtu noliegt faktu, ka visi cilvēki, kas savas dzīves laikā dzēruši ūdeni, agrāk vai vēlāk nomirst. Tomēr tas mums neļauj izdarīt secinājumu, ka ūdens ir inde.

Tāpat ar pieminēto Holandes piemēru. Veselības aprūpei atvēlēto līdzekļu pieaugums neļauj izdarīt secinājumu, ka sistēma ir slikta. Holandē ir pārtikusi sabiedrība, un tā var atļauties apmaksāt ļoti plašu veselības aprūpes pakalpojumu klāstu, piemēram, ieskaitot dārgas operācijas ārvalstīs. Turklāt 1/4 no veselības finansējuma Holandē faktiski ir veco ļaužu aprūpe – Holandē sabiedrība to var un vēlas apmaksāt. Nosakot plašu sniegto pakalpojumu grozu, likumsakarīgs ir arī relatīvi lielais finansējums.

Situācijā, kad valsts pārvaldes kapacitāte spēj nodrošināt, ka nozarei pieejamais finanšejums tiek izmantots maksimāli lietderīgi, piekrītu, varam diskutēt par to, vai privāto apdrošinātāju iesaiste dotu papildus labumu. Droši vien ka nē, vai papildus labums būtu visai marģināls.

Tomēr Latvijā hroniska problēma ir valsts nespēja rūpīgi sekot līdzi finansējuma izlietojumam, tā lietderīgumam un efektivitātei. Pat ja formāli šāds process notiek, tas bieži vien notiek pēc likuma burta, ne pēc būtības. Jau gadiem runājam par stratēģiskajiem veselības aprūpes pakalpojumu iepirkumiem, bet nekas nenotiek. Gadiem runājam par e-veselību, tērējam naudu tās ieviešanai – rezultātu nav. Gadiem runājam par dubultajiem izmeklējumiem, pateicībām un korupciju veselības aprūpē – par to runāsim droši vien arī turpmākos gadus, jo politikas veidotāji, šķiet, pēc būtības neko mainīt nevēlas, un baida sabiedrību, ka privāto apdrošinātāju iesaiste būtiski sadārdzinās veselības aprūpi.

Ja jau Latvijas valsts spēj tik efektīvi un lietderīgi izlietot veselības aprūpes finansējumu, tad kur ir problēma ļaut privātajiem apdrošinātājiem konkurēt ar valsts apdrošināšanas sabiedrību veselības apdrošināšanas sistēmā, kā to piedāvā Latvijas Banka? Ja tas tiešām tā ir, privātie vai nu ātri vien bankrotēs, vai nebūs ieinteresēti iesaistīties šajā jomā. Man tomēr ir aizdomas, ka valsts apdrošināšanas sabiedrībai tik labi neveiktos, un milzīgais esošo veselības aprūpes insaideru lobijs šobrīd ir nobažījies, ka privātie apdrošinātāji beidzot varētu sākt rūpīgi analizēt un kontrolēt finansējuma izlietojuma lietderīgumu, liekot arī pakalpojumu sniedzējiem pastāvīgi rūpēties par sava darba efektivitātes un kvalitātes uzlabojumu.