Bijušajā LNB ēkā Vecrīgā varētu iekārtoties Turcijas vēstniecība

Citām LNB vēl meklē iemītniekus

Bijušo Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) namu Vecrīgā, Anglikāņu ielā 5, noskatījusi Turcijas vēstniecība, bet vairāku citu ēku liktenis vēl nav zināms, svētdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas Sešos”.

Ēka Krišjāņa Barona ielā 14, bijusī LNB centrālā iestāde, jau vairāk nekā gadu ir tukša. Telpas ir piedāvātas vairākām valsts iestādēm, tai skaitā Kultūras ministrijai. Tomēr VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) pārstāvim jāatzīst, ka 4500 kvadrātmetrus lielajā namā izmitināt kādu no valsts iestādēm īsti neveicas. Tāpēc māju plānots nodot publiskā piedāvājumā.

“Lielākajai daļai, jāatzīst, nav ne intereses, ne iespējas. Laikam, iespējams, ka šīs telpas nonāks publiskajā izsolē un tas varētu būt gada beigās,” raidījumam teica VNĪ pārstāvis Arnis Blodons.

LNB ar saviem trūcīgajiem līdzekļiem ēkas uzturēšanā ieguldījusi minimālus līdzekļus. Ēkai ir mitri pagrabi, kur ik gadu sapelēja tūkstošiem grāmatu un reiz pat iegruva starpstāvu pārsegums.

Tomēr nams ir skaists un brīnišķīgā vietā, norāda “Baltic Experts” valdes priekšsēdētājs Gatis Kalniņš-Kalnmalis. Ja VNĪ ar investoru būs gatavi noslēgt līgumu par saprātīgu cenu, tad ēkas jaunos iemītniekus un renovētājus atrast nebūs grūti.

“Visticamāk, tas būtu kāds investors, kas varētu noslēgt līgumu uz kādiem 20-25 gadiem uz nosacījumiem, kas, manuprāt, būtu pieci eiro par kvadrātmetru. Tie būtu 20 000 eiro un pēc tam iznomātu apakšnomā,” komentēja Kalniņš-Kalnmalis.

Ēkas Barona ielā renovācija izmaksātu līdz pat 1200 eiro par kvadrātmetru, kopumā – līdz pieciem miljoniem eiro.

Visdrīzāk arī ēkā Vecrīgā, Anglikāņu ielā 5, būs jāiegulda vairāki miljoni eiro. Tomēr, pirms sākt vērienīgus remontus, namu apseko Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI). Inspekcijas pārstāve Vita Banga norāda, ka nama ieejas portāls, divi kamīni un koka kāpnes ir noteikti jāsaglabā.

“Remonts ir jātaisa neglābjami, būs jādraudzējas ar mūsu iestādi. Nevar teikt, ka griesti krīt uz galvas, bet nedrīkst ēka zaudēt savu šarmu un nevajag to pārvērst par kādu bodīti,” vērtēja VKPAI eksperte Vita Banga.

Ziņas, ka Vecrīgas namā varētu būt Turcijas vēstniecība, inspekcijas pārstāve uzņem ar prieku. Namam tie būtu piemēroti iemītnieki.

Savukārt par nama Tērbatas ielā 75 nākotni ir zināms vismazāk. Pašlaik tajā glabājas daļa no izdegušās Rīgas pils Rakstniecības un mūzikas muzeja krājumiem. Pēc tam, kad muzejs atgūs savas telpas, nams Tērbatas ielā būs brīvs. Vieta esot pietiekami laba, tāpēc VNĪ pārstāvji ir pārliecināti, ka īrnieki atradīsies.