Piesārņojuma novēršanai Šlokenbekā būs nepieciešami vairāki desmiti tūkstoši eiro (papild.)

Gerhards: Dabas katastrofu Tukuma novadā varēja izraisīt baktēriju “atslābšana” Jāņos

Piesārņojuma seku novēršanai Šlokenbekas ezerā būs nepieciešami “daži desmiti” tūkstoši eiro, trešdien pēc tikšanās ar Tukuma domes pārstāvjiem un uzņēmējiem žurnālistiem atzina vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (NA).

Kā pēc sēdes stāstīja Tukuma novada domes priekšsēdētājs Ēriks Lukmans (“Tukuma pilsētai un novadam”), dome kopā ar Engures novada pašvaldību patlaban strādā pie projekta, lai visā “ķēdē” – Šlokenbekas, Valguma un Kaņiera ezeros – izpētītu esošo situāciju un sagatavotu priekšlikumus tālākai rīcībai.

Viņš norādīja, ka tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi saistībā ar izsludināto ārkārtas situāciju Šlokenbekas ezerā, kas turpināsies līdz 20.jūlijam, ziņo LETA.

Pārrunāti tika arī izmaksu jautājumi, proti, kādas būs kopējās izmaksas par veiktajām analīzēm, kuras nodrošina Tukuma un Engures novadu domes, SIA “Tukuma ūdens”, kā arī Valsts vides dienests (VVD).

Tāpat izmaksas veidojas par uzstādīto skābekļa bagātinātāju, kurš dienā izmaksā aptuveni 700 eiro, norādīja Lukmans.

Kā sacīja Gerhards, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) savu iespēju un resursu robežās sniegs palīdzību Tukuma un Engures novadu domēm par tālāko izpēti un plānotajiem risinājumiem situācijas uzlabošanai.

Ministrija plāno ar abu novadu domēm sadarboties nepieciešamo analīžu veikšanā un izvērtēšanā.

Gerhards arī apsver iespēju no ministrijas resursiem segt izdevumus, “kas radušies situācijas dēļ”. Viņš gan neizslēdza iespēju, ka finansējumu varētu prasīt arī valdībai. Ministrs lēsa, ka nepieciešamais finansējums varētu būt daži desmiti tūkstoši eiro, tomēr konkrētus skaitļus nenosauca, jo vēl nepieciešami galējie aprēķini. Viņš piebilda, ka ministrija izvērtēs iespēju finansējumu iegūt arī no Vides aizsardzības fonda.

Kā norādīja Gerhards, situācija, kāda ir izveidojusies Tukuma novadā, nākotnē ir iespējama arī citās Latvijas vietās, kur attīstījusies uzņēmējdarbība. Viņš pieļāva, ka, iespējams, nepieciešamas izmaiņas normatīvajos aktos, lai pieļautu arī uzņēmumu līdzdarbību attīrīšanas iekārtu izmantošanā. Šādi, slēdzot kādus speciālus ilgtermiņa līgumus, uzņēmumi varētu savus resursus novirzīt attīrīšanas iekārtu uzturēšanā.

Jau ziņots, ka ekoloģiskā katastrofa Tukuma novada Šlokenbekas Dzirnavu ezerā varētu būt saistīta ar attīrīšanas iekārtās esošo aktīvo baktēriju “atslābšanu” garajās Jāņu brīvdienās, trešdien intervijā LTV raidījumam “Rīta Panorāma” pieļāva vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (NA). Tā gan esot tikai viena no darba versijām, kas radušās, izmeklējot notikušo.

Gerhards skaidroja, ka Jāņu brīvdienās vairāki lielie uzņēmumi ilgstoši nedarbojās, līdz ar to netika radīti arī notekūdeņi, ar kuriem attīrīšanas iekārtās esošās baktērijas bija pieradušas cīnīties. “Iespējams, šajā laikā aktīvās baktērijas, kas darbojas attīrīšanas iekārtās, vienkārši bija “pārgājušas uz vieglāku režīmu”. Kad atsākās normāls [uzņēmumu] darbības process, viņas [baktērijas] nespēja pilnībā reaģēt. Tā ir viena no darba versijām,” teica ministrs.

Viņš atgādināja, ka Valsts vides dienests (VVD) patlaban aktīvi darbojas, lai izvērtētu visas versijas par to, kādēļ radusies ekoloģiskā katastrofa Šlokenbekas Dzirnavu ezerā. To dara arī policija, kas par notikušo sākusi kriminālprocesu.

Gerhards trešdien dosies uz Tukumu, lai tiktos ar pašvaldības amatpersonām un klātienē meklētu risinājumus Šlokenbekas Dzirnavu ezera piesārņojumam.

Uz jautājumu, kāpēc netika reaģēts ātrāk uz piesārņojuma draudiem ezerā, ja par to vides dienestiem jau vairākus mēnešus no gada sākuma ziņoja iedzīvotāji, Gerhardam bija viena atbilde – VVD esot reizi mēnesī veicos ūdens piesārņojuma pārbaudi, bet nekādus pārkāpumus neesot konstatējis.

Ministram nebija arī nekādas skaidrības par to, kuri no uzņēmumiem varētu būt nopludinājuši neattīrītus notekūdeņus ezerā.

Jau ziņots, ka ūdens piesārņojuma dēļ Tukuma attīrīšanas iekārtās “Tīle” un Slocenes upē noteikts ārkārtas stāvoklis, kas turpināsies līdz 20.jūlijam. Ārkārtas stāvokli Tukuma novada dome izsludināja pagājušajā piektdienā par piesārņojumu Tukuma novada Šlokenbekas Dzirnavu ezerā, no kura dažu dienu laikā tika izceltas četras tonnas beigtu zivju.

Ārkārtas situācijas laikā ir noteikti ierobežojumi Tukuma pilsētas kanalizācijas tīkla novadāmajiem ražošanas notekūdeņiem, nepalielinot novadāmo notekūdeņu hidraulisko slodzi. Tukuma novada iedzīvotājiem ar šo lēmumu nekādi ierobežojumi netiek paredzēti. Lai Tukuma attīrīšanas iekārtas ātrāk atgūtos, pat būtu nepieciešams palielināt sadzīves notekūdeņu daudzumu.

(papildināta no sākuma)