Kas riskē, tas vinnē

Kā Dāvis Kolbergs pieteicās reemigrācijas programmā un atgriezās strādāt Latvijā

“Ņem un piesakies, lai arī cik maza iespēja ir tikt,” šādi sevi motivēja Dāvis Kolbergs, pirms pieteicās reemigrācijas programmai.

Dāvis ir viens no sešiem dalībniekiem, kurš ir izturējis konkursu reemigrācijas plāna ietvaros un ieguvis darbu Latvijas Konkurences padomē. Viņi visi ir nesen atgriezušies no ārzemēm un uzsākuši darbu valsts pārvaldē. Tas viņiem būs garantēts līdz gada beigām, par to atalgojumā saņemot 1000 eiro mēnesī pēc nodokļu nomaksas. Valsts tādā veidā cenšas atgriezt Latvijā jauniešus, kuri bija devušies studēt ārzemēs.

Dzīve svešumā

Absolvējis Liepājas Valsts 1.ģimnāziju, Dāvis Kolbergs metās jaunā izaicinājumā un devās studēt uz Lielbritāniju. Liepājā viņš bija mācījies fizikas un matemātikas klasē.

Pirms aizbraukšanas Dāvis jau zināja, ka kaut kad atgriezīsies Latvijā. “Esmu patriotisks cilvēks. Man ir sava valsts, man te ir ģimene un viss pārējais,” par sevi Ir.lv stāsta Dāvis.

2010.gada septembrī Dāvis viens devās turp, kur nekad dzīvē nebija bijis – Lielbritāniju, Bredfordu. Bredfordas Universitātē viņš studēja biznesa vadību (business management). Kā viņš pats saka, tā ir iecienīta vieta ne tikai latviešu viesstrādniekiem, bet arī studentiem.

Mācībām ārzemēs priekšroku devis tāpēc, ka gribēja piedzīvot kaut ko jaunu, uzlabot angļu valodu, tā bija iespēja mācīties starptautiskā vidē, kā arī, protams, process likās ļoti interesants. Lai arī Dāvja angļu valoda neapšaubāmi ir uzlabojusies, viņš papildus ieguvis vēl krievu valodas zināšanas, jo dzīvojis kopā ar sešiem krievu tautības cilvēkiem, ar kuriem sarunājies krieviski.

Piecos gados Lielbritānijā viņš nebija sajuties kā mājās, kā savā valstī. Dāvim nevienu mirkli neradās tā doma, ka šī ir vieta, kur viņš gribētu palikt uz dzīvošanu.

Studiju programma ilgusi četrus gadus, 3.kursā Dāvis sāka praksi „General Electric” (GE). Līdz ar to bija nepieciešams pārvākties tuvāk Londonai, kur tika iegūta arī nopietna darba pieredze. Viņš izturēja arī pamatīgu konkursu, kurā bija pieteikušies ļoti daudzi darba gribētāji.

Doma par atgriešanos

Jau pēdējā gadā, esot prom no Latvijas, Dāvis sāka apsvērt domu par atgriešanos dzimtenē. “Tomēr jāskatās uz reālo situāciju – tajā brīdī man bija ļoti labs darbs, kā Latvijā nebūtu,” teic Dāvis.

Lai arī jauneklis bija sekojis līdzi notikumiem Latvijā, par izsludināto reemigrācijas programmu viņam pastāstīja mamma. Tas ļāva saprast, ka tiek piedāvāts reāls darbs, kā arī iespēja atgriezties. “Protams, man vajadzēja vēl sevi pierādīt, jo kuru katru jau darbā neņem. Vajag tomēr būt arī pieredzei, zināšanām attiecīgajā jomā,” stāsta Dāvis.

Piesakoties konkursam, Dāvis neticēja, ka viņu varētu izraudzīties, jo tobrīd aptuveni divu dienu laikā konkursā bija pieteikušies jau ap 70 kandidātu. Tomēr viņš rūpīgi aizpildīja pieteikuma formu, kura tika pārlasīta vairākkārt. Dzīve Lielbritānijā viņam bija iemācījusi, ka ir jāpiesakās visur, kur vien iespējams, jo nekad nevar zināt, kā dzīve iegrozīsies.

Iespēja strādāt Konkurences padomē likās interesanta, jo viņam bija jau darbam nepieciešamās zināšanas, kā arī tas mazliet atšķīrās no iepriekšējās pieredzes. Tas vēl vairāk motivēja pieteikties darbam Latvijā.

Konkursā bija vairākas kārtas. Sākumā atlase notika pēc pieteikuma formas, bija jāraksta arī motivācijas vēstule un jānorāda darba pieredze. Tālāk notika skype telefonintervija, jo Dāvis neatradās Latvijā. Kā noslēdzošā konkursā atkal bija skype intervija, tikai šoreiz ar jau iespējamo darbavietu pārstāvjiem. Dāvim tās bija Konkurences padome un Fiskālās disciplīnas padome.

“Saņēmu uzdevumu par konkurences tiesībām. Tas bija reāls, ar īstu situāciju. Es „gāju cauri” Konkurences likumam – gan Latvijas Republikas, gan Eiropas Konkurences likumam. Šīs situācijas bija jāizvērtē, skatoties pēc likuma, jo no galvas neko neizdomāsi,” stāsta Dāvis.

Tomēr viņš atzīst, ka savā darba pieredzē esot pabijis uz smagākām intervijām, kas notikušas iepriekšējās darbavietās, kā, piemēram, GE, „Anglian Home Improvements”, kur intervija ilgusi visas dienas garumā. Visiem izvēlētajiem dalībniekiem toreiz dienas laikā bija jāveic vairāki uzdevumi, intervijas, jātaisa prezentācijas un citas lietas.

Konkurences padomē

Tagad, jau esot jaunajā darbavietā Konkurences padomē, Dāvis jūtas patīkami satraukts. “Esmu vēl nedaudz kautrīgs, vēl nevaru līdz galam iejusties, jo pagaidām man viss ir jauns, arī cilvēki. Pat latviešu valoda man vēl jāveido formālāka. Bet kopumā man te ļoti patīk, jo var uzzināt tik daudz jauna, turpināt veidot sevi un izglītoties,” iespaidos dalās Dāvis par pirmajām darba nedēļām Konkurences padomē.

Par saviem darba pienākumiem Dāvis teic: “Darba pienākums man ir – veikt pārkāpumu un tirgus uzraudzības lietu izpēti. Ļoti daudz laika paiet, lasot dažādus likumus, pētot pieejamos materiālus, lai varētu saprast, kāda ir situācija, par kuru ir griezušies pie mums.”

Iegūtās zināšanas un pieredze Lielbritānijā jaunajā darbavietā ir ļoti noderīgas. Tā kā Dāvis padziļināti bija mācījies ekonomiku, grāmatvedību, tagad teorētiskās zināšanas var izmantot praksē. Arī iegūtā pieredze praksē ir noderīga, lai arī mazāk tiek izmantotas zināšanas grāmatvedībā, tomēr tās liek saprast, kā strādā uzņēmumi.

Reizi mēnesī visi dalībnieki tiekas, lai pārrunātu notiekošo. “Mums ir jāraksta arī blogs vai, piemēram, jāziņo tviterī, bet es pagaidām esmu tikai šajā procesā, kad viss taps. Pirmajās divās nedēļās vairāk gribēju saprast, aptvert notiekošo, pirms sāku kaut ko internetā publicēt, jo uzskatu, ka jāpublicē kaut kas interesants un jēdzīgs,” stāsta Dāvis.

Kopumā par valsts īstenoto reemigrācijas programmu Dāvis teic, ka tā ir veiksmīga, viņam tā patīk. Būs jaunieši, kas pieteiksies šajā programmā, bet noteikti būs arī cilvēki, kas turpinās izbraukt no Latvijas, saka Dāvis. Taču tā parādīs, ka iespējams arī atbraukt atpakaļ, ka Latvijā ir iespējas jauniem izglītotiem cilvēkiem, vajag tikai mēģināt.

Jau ziņots, ka no 19.janvāra līdz 22.februārim bija iespēja pieteikties reemigrācijas programmai. Kopā Valsts kancelejas izsludinātajā konkursā uz darbu Latvijas valsts pārvaldē tika saņemti 143 pieteikumi no 20 valstīm, saka Valsts kancelejas komunikācijas un departamenta konsultante Zane Ozola.

Sākumā bija plānots, ka konkursā tiks izvēlēti 10 jaunieši, tomēr galu galā darbam dažādās valsts pārvaldes institūcijās tika apstiprināti seši, kuri savu darbu jaunajā darbavietā sāka 1.jūnijā.

Kāpēc tikai seši dalībnieki, Ozola skaidro ar izmaiņām noteikumos par budžeta finansējumu šajā programmā: “Mainoties noteikumiem par finansējumu, stipendijas valsts pārvaldē maksāt vairs nevarējām, tāpēc ir jāmaksā alga (kas iekļauj arī visus nodokļus). Līdz ar to budžetā atvēlētās summas pietiek tikai sešiem stažieriem.”

Sešiem programmas dalībniekiem septiņus mēnešus kopš jūnija sevi ir jāpierāda jaunajā darbavietā, lai pēc tam varētu turpināt darbu jau kā pilntiesīgiem darba kolēģiem.

Seši konkursā izraudzītie bez Dāvja Kolberga ir Kristaps Kalns, kurš strādā Valsts administrācijas skolā, ir studējis Lielbritānijā Mančestresa Universitātē, Lelde Caune, kas strādā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā, studējusi Nīderlandē „TIAS School for Society and Business”, Emīls Ķīlis – strādā Fiskālās disciplīnas padomē, studē „Lancaster University”, Jana Platace – strādā Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrā, studējusi Lielbritānijā Vestminsteres Universitātē, Aleksejs Čepuļskis – strādā Lauku atbalsta dienestā, studējis Lielbritānijā Jorkas Universitātē un Londonas Karaliskajā koledžā (King’s College London).

Ozola atklāj, ka arī nākamgad plānota tāda pati programma ar tieši tādu pašu budžetu, kas nozīmē, ka valsts pārvalde varēs uzņemt vēl sešus jaunus darbiniekus.