Stabilitāte ir būtisks rādītājs

Intervija ar ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru par prokuratūras darba vērtējumu aizvadītajā pilnvaru termiņā

Ceturtdien, 21.maijā Saeima balsos par ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera apstiprināšanu jaunam pilnvaru termiņam. Koalīcijas partijas ir paudušas atbalstu, taču publiski maz diskutēts par prokuratūras darba rezultātiem aizvadītajā ģenerālprokurora termiņā.

Tāpēc “Ir” aicināja Ēriku Kalnmeieru uz sarunu. Intervija notika 17.aprīlī, tā daļēji izmantota publikācijā par Kalnmeiera dalību “Skonto” īpašnieku uzsauktās medībās, daļēji vēl tiks izmantota, gatavojot plašāku rakstu par ģenerālprokuroru, bet daļēji publicējam to kā papildu informāciju lasītājiem pirms balsojuma dienas.

Kā jūs pats vērtējat savu darbu šajos piecos gados?

Prokuratūra visu šo laiku ir strādājusi stabili, bez būtiskiem satricinājumiem, skandāliem un, neraugoties uz to, ka tiek publiski izteikti pārmetumi par it kā politisko ietekmējamību, arī politiski neietekmējama. Un pilda savus funkcionālos pienākumus pienācīgā kārtībā. Ir trūkumi, nenoliedzami, bet kopumā es prokuratūras darbu vērtēju kā stabilu, atbilstoši likumam.

Bet kā – stabili labi, stabili slikti, vai stabili stagnējam?

Mēs nemētājamies kaut kādās galējībās. Tās lietas, ko saņemam kriminālvajāšanai, tās arī tiek pabeigtas. Tas nenozīmē, katra lieta tiek nosūtīta tiesai. Ir arī citi pabeigšanas veidi – vai tas ir priekšraksts par sodu vai izbeigšana ar nosacījumiem, izbeigšana bez [nozieguma] sastāva, bet katrā ziņā – saņemtais tiek apstrādāts. Ņemot vērā sodzi, kāda ir, darbs tiek paveikts pienācīgi.

Vai tas tomēr tav tāds tehnisks vērtējums, nevis pēc būtības kvalitatīvi?

Tad mums jāatgriežas pie statistikas rādītājiem. Lai gan es attaisnoto personu īpatsvaru neuzskatu par tādu ļoti objektīvu rādītāju, bet katrā ziņā šie rādītāji ir stabili un mums attaisnoto personu īpatsvars ir ļoti labā līmenī arī Eiropas skatījumā. Mums ir mazāk par vienu procentu – gadiem šis rādītājs. Tas ir arī tas galvanais kritērijs, ka prokuratūra strādā stabili bez būtiskiem kritumiem. Jā – varbūt nav arī būtisku uzrāvienu – tā ir stabilitāte, tas ir būtisks rādītājs.

Kāpēc Latvija nebūtu pelnījusi uzrāvienu?

Ar kādiem resursiem?

Jūsuprāt, ar esošiem nav iespējams?

Pirmkārt, slodzes ir pietiekoši lielas. Kāds izrāviens, uz kurieni mēs izrausimies? Konkrēti kāds rādītājs ir strauji jāpalielina?

Varu minēt kādu piemēru. Prokuratūras gada pārskatā par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas lietām statistika liecina – no kopējām ierosinātajām, reģistrētajām lietām tikai viena maza, maza daļiņa tiek nosūtīta kriminālvajāšanas uzsākšanai.

Redziet, statistika ir tāda lieta, ar ko var rotaļāties kā grib. Ja ņemam noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju tīru, klasiskā veidā – tādas lietas ir maz, jo tās parasti iet buķetē ar kaut ko citu. Tad vienkārši [ir jautājums], pēc kura panta ir reģistrēts konkrētais noziedzīgais nodarījums, kurā plauktiņā ir iekritis. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija parasti nāk komplektā ar izvairīšanos no nodokļiem, dokumentu viltošanu, dažādiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar krāpšanu, piesavināšanos – tikai pēc šī rādītāja to nevar pateikt. Ja paņemam kontroles dienesta ziņojumu skaitu, tad redzam, ka kontroles dienesta iesniegtais zinojumu skaits par šaubīgiem un aizdomīgiem darījumiem pieaug ar katru gadu. Mēs izmeklēšanas iestādēm nododam materiālus vairāk un vairāk. Izmeklēšanas iestādes nespēj to apstrādāt, atpakaļ atdeves nav. Tas ir jautājums, es jau runāju n-tos gadus par izmeklēšanas kapacitāti un kvalitāti. Kā nodzītu plati es dzenāju to – izmeklēšanas kvaitāti vajag [celt], gatavot speciālistus finanšu ekonomiskos noziegumos. Es domāju, ka to var apliecināt jebkurš – katru gadu esmu runājis, ne tikai pārskata sapulcēs. Jā, tagad Iekšlietu ministrija ir panākusi, ka Valsts policijā tiks piemaksāti 400 eiro par finanšu – ekonomisko noziegumu izmeklēšanu. Nieks, bet tomēr tas jau ir solis, ka tieši šai jomai tiks pievērsta uzmanība. Mēs ilgu laiku runājam, ka ENAP [red.- Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošans pārvaldes] darbs nav organizēts tā kā tam jābūt – viņi atskaitās Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai. Brīnišķīga statistika, brīnišķīga! Lietu skaits, apsūdzēto skaits, valstij naudiņa atdota, bet kā mēs paņemam lielās, sarežģītās lietas – tās neiet.

Tas ir par citiem dienestiem, bet…

Tas ir savstarpēji ir saistīts.

Tas ir saistīts, bet kā jūs vērtējat tieši jūsu pārziņā esošās iestādes – piemēram, Finanšu un ekonomisko noziegumu uzradzības prokuratūras darbu?

Vidēji, vidēji. Es neteiktu, ka tā ar kaut ko spīd sevišķi, bet arī tās lietas, ko viņi saņem vajāšanai – viņi vajā. Un tieši tas pats ir attieksmē pret darbu. Protams, es saprotu tos cilvēkus – kurš gan grib strādāt ar sarežģītu lietu, ērtāk ir strādāt ar mazāk sarežģītu lietu un lielāku skaitu. Rādītāji būs labāki. Kopumā es nevarētu teikt, ka ENAP strādātu slikti – nē, viņi nestrādā slikti. Es nevaru viņus slavēt, ka viņi būtu kaut kādi pirmrindnieki, teicamnieki un izcilnieki, bet savu darbu viņi paveic.

Vai jūs savā ģenerālprokurora amata laikā esat veicis kādas izmaiņas, lai stiprinātu prokuratūras darbu ekonomisko noziegumu atklāšanā?

Jā, uzlabojot prokuroru apmācību. Tika izveidota cieša sadarbība ar Latvijas Tiesnešu mācību centru, tika izstrādāti mācību moduļi, sevišķa uzmanība tika pievērsta tieši ekonomisko noziegumu izmeklēšanas mācību organizēšanai. Tika piesaistīts Ziemeļvalstu fonda “Nord plus” līdzekļi un izveidota speciāla mācību programma prokuroriem un finanšu policijas darbiniekiem. Apmācības veica gan mūsu speciālisti – sākot ar to, kas ir bilance, kā to sastāda, kādi ir bilances posteņi un [līdz] visplašākajiemjautājumiem, kas nāca no Valsts kontroles par revīzijām – kas tur ir, kā tur ir. Lūdzu, pirms tam tādas mācības nebija. Tas ir viens. Tad, kā jau teicu, ļoti svarīgi – prokuratūra nestrādā atrauti, pati par sevi, mēs visu laiku kontrolējam un uzraugām citu iestāžu darbu. 2011.gadā es ļoti asi kritizēju Finanšu policijas darbu. [VID ģenerāldirektora vietnieks Kaspars] Čerņecka kungs bija pat varbūt apvainojies uz mani par tādu asu uzbraucienu, bet sekoja pareiza reakcija un Finanšu policijas darbs tika reorganizēts un jāsaka tā – vēl ir tālu no ideāla, bet tas, kā tagad strādā Finanšu policija, ir nesalīdzināmi lielumi ar 2011.gadu. Arī tas ir darbs. Šeit jau nav runa par kaut kādas konkrētas vienas struktūras [darbu], bet par sistēmas stabilitāti un attīstību, tikai tā mēs kaut ko sasniegsim.

Pie tā mēs vēl atgriezīsimies, bet es gribēju pabeigt par prokuratūru – vai finanšu noziegumu prokuratūrā joprojām virsprokurors ir Ulmes kungs?

Patreiz viņš ir pienākumu izpildītājs. Viņam beidzies virsprokurora piecu gadu termiņš.

Kad viņam beidzās?

Manuprāt, martā, bet jauns vēl uz šo brīdi nav apstiprināts, jo es neesmu vēl lēmumu pieņēmis.

Vai jūs apstiprināsit?

Nevaru atbildēt.

Gribētu tomēr lūgt jūsu vērtējumu. Ņemot vērā cik grūti mums iet ar šo finanšu, ekonomisko noziegumu atklāšanu pieklājīgā līmenī, kā jums šķiet, vai fakts, ka virsprokurors ir cilvēks, kurš kopā ar Aināru Šleseru, kura vārds parādās izmeklēšanā par koruptīviem noziegumiem, spēlē zolīti privātos pasākumos – tas pats par sevi ir pareizi un pieņemami?

Jā, personiski ārpusdarba kontakti – tas ir viens no ētikas jautājumiem, kas būtu katram jāizvērtē pašam, jo nav ar ģenerālprokurora pavēli noteikts, ar ko ir atļauts tikties, ar ko nav atļauts, un tas ir katra personiskās ētikas izpratnes rādītājs. Tas var arī ietekmēt manu lēmumu, protams, kopā vērtējot, ko iecelt uz nākamajiem pieciem gadiem par šīs prokuratūras virsprokuroru. Bet kā jau teicu, lēmums nav pieņemts un es patreiz arī neanalizēšu, kas tie par aspektiem, ko es ņemšu vērā, bet katrā ziņā arī šis fakts tiks ņemts vērā.

Mums nesen bija intervija ar Valdi Zatleru un viņš kā bijušais Nacionālās drošības komisijas vadītājs pauda viedokli, ka šobrīd līdz ar politisko stagnāciju tāda vērojama arī attiecībā uz tiesībsargājošo iestāžu darbu proti, nekādu izaugsmi nevar gaidīt – kurš pacels galvu, tā tiks nocirsta. Vai jūs varētu tam piekrist?

Vismaz attiecībā uz sevi – nē, es nevaru piekrist. Es neesmu politiski pakļauta persona, tas ir viens. Otrs, es negribu būt apnicīgs, bet es jau esmu teicis, ka es nebaidos par to, ka mani varētu arī neapstiprināt uz nākamo termiņu. Man nav šādu uztraukumu, man jau ir izdienas pensija un bez maizes es nepalikšu, kaut kādu darbu vienmēr atradīšu. Tā ka es netaisos kaut kādu politisku uzstādījumu dēļ mainīt savu nostāju un domāju, neviens man nevar pārmest, ka es būtu pakļāvies kaut kādām politiskām ietekmēm.

Jautājums vairāk bija par stagnāciju, jūs arī pats prasījāt – uz kurieni izrauties?

Jā, es saprotu šī jautājuma būtību. Pirmkārt, jāskatās, kādu ietekmi uz mūsu cilvēku attieksmi pret darbu ir atstājusi krīze. Es viennozīmīgi vērtēju, ja mēs uz papīra paziņojam, ka krīze ir beigusies, ir ekonomiskā izaugsme, tad cilvēku apziņā šī attieksme lielā mērā nav mainījusies. Tas vispārējais noskaņojums, kad samazināja algas par 30, 40, 50 procentiem, ļoti daudziem veidojās attieksme – nu, ja man par 50% samazina algu, tad es par 50% varu arī sliktāk un mazāk strādāt. Bija tā.

Bet prokuroriem nebija tik traki.

40% un tas līmenis vēl nav atjaunots, kas bija pirms krīzes. Tas ir viens – attieksme. Otrkārt, trūkst finanšu līdzekļu prokuratūrā, lai radītu normālas darbavietas. Finanšu līdzekļu pieaugums, ko mēs pēdējo dažu gadu laikā esam saņēmuši, tas viss ir vajadzīgs, lai vispār būtu kaut cik normālas darba telpas, kaut cik normāla darba tehnika, nerunājot par kaut kādu attīstību. Nav jau resursu, lai attīstītos. Man pārmet, ka ģenerālprokuratūrai ir nenokomplektētas štata vietas – atvainojiet, kur es viņus nosēdināšu? Tad man tā kā Saeimā bišu strops uz jumta jāizvieto? Šeit nav nevienas brīvas darba vietas, kur cilvēkiem apsēsties. Valdība visu to zina.

Vai ir kādas lielās, sabiedrībai nozīmīgas lietas, kur jūs lepojaties ar to, ko prokuratūra ir paveikusi?

“Latvenergo” lietai tūlīt tiks pielikts punkts, tiks aizvirzīta uz tiesu.

Bet Miķelsona kungs tur, kā zināms, nav.

Jā, es runāju, ka tiks pielikts punkts – visa lielā lieta pirmajā pusgadā aizies uz tiesu. Patlaban notiek tehniskais darbs – kopēšana, materiālu sagatavošana izsniegšanai. Tas ir milzīgs darbs, ko KNAB ir paveicis, milzīgs darbs, ko prokurori ir paveikuši. Ne jau es to lietu izmeklēju – prokurori. Ir panākts, kas ir nebijis mūsu vēsturē, ka tiek piemēroti piespiedu ietekmēšanas līdzekļi naudas sodu veidā Turcijas uzņēmumam, Spānijas uzņēmumam, kas ir samaksājuši miljonus. Tas arī ir sasniegums. Man negribētos akcentēt kā būtisku sasniegumu tos gadījumus, kad konkrētas personas ir notiesātas – bet arī skaļas lietas. Rīgas domes kukuļošanas lieta – tiesā. [Bijušās Saeimas Juridiskās komisijas vadītājas Vinetas] Muižnieces lieta [par dokumentu viltošanu], ko arī no vienas puses teica – politisks pasūtījums, Kalnmeiers izrēķinās ar bijušajiem politiķiem, citi teica – nekas tur nesanāks. Viss, lietai ir pielikts punkts. Tādas lietas var daudz sameklēt, bet tad man ir jāpaņem saraksts. Es domāju, ka ne par vienu krimināllietu nevar pateikt, ka prokuratūra ir kaut ko sabojājusi. Mēs pagaidām nevaram pateikt, kāds būs rezultāts Digitālgeitā, lai arī uz to es nepretendēju – lieta tika [prokuratūrā] pabeigta Maizīša kunga laikā. Lemberga lieta arī – lieta uz tiesu aizgāja Maizīša laikā. Kāds tur būs rezultāts, nav no manis atkarīgs.

Bet kā ar to daļu, kas palikusi prokuratūrā attiecībā uz Lembergu?

Man jau par to ir apnicis runāt, godīgi sakot, tāpēc es pēdējā laikā saku – ejiet pie Māra Urbāna, ejiet pie Modra Adlera, ko jūs man prasāt, jo tikko man mēģina to pasniegt tā, ka es kavēju izmeklēšanu šajā lietā…Bet tad lūdzu, lai viņi pasaka, kādā veidā es to daru. Tas ir pats izdevīgākais brīdis to šobrīd pateikt.

Bet jūs esat (pārtrauc)…

Es tiešā veidā par šīs lietas izmeklēšanu neintersējos, jo tad momentā tas tiek pagriezts, ka es bāžu degunu tajā lietā – atkal kaut kāda ieinteresētība. Tāpēc informāciju par šīs izmeklēšanas gaitu man sniedz Krimināltiesiskā departamenta virsprokurors un sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors. Kā viņiem kaut ko vajag, viņi nāk pie manis, nevis es eju pie viņiem. Tas ir normāli, tā ir hierarhiskā padotība. Ja viņi nenāk, tātad viņiem neko nevajag un nevajag to pārfrāzēt kā manu neieinteresētību.

Ir izskanējusi kritika, ka jūs par lielajām lietām neliekaties ne zinis, tā ir?

Sveiki! Zolitūde! Kurš tad sasauca [sanāksmes] reizi divās nedēļās, visi sēdēja te pie manis zālē, apspriedām. Kad jau tas viss process bija ieregulēts, tad reizi mēnesī. Pēdējā sanāksme bija 7.martā. Neliekos es ne zinis!? Krājbankas lieta, Winergy lieta – neliekos ne zinis, vai ne? Ja tie secinājumi tiek izdarīti pēc [pensionētā digitālgeitas prokurora Edvīna] Piliksera viedokļa…

Tie nav secinājumi, tas ir jautājums.

Katrā ziņā, kas attiecas par Lemberga lietu, es informāciju iegūstu, sekoju līdzi virzībai ar departamenta un nodaļas virsprokuroru starpniecību. Es tiešām tur i negribu tuvoties tikai tāpēc, ka man pēc tam atkal tiks pasniegts… Lai gan man nevar pāmest to, bet nevajag arī pašam bakstīt to, ko nevajag.

Vai bija tā, ka pirms oligarhu lietas ierosināšanas KNAB tieši prokuratūra spieda uz to – vai nu izbeidziet tās darbības, kuras jūs veicat noklausoties, vai nu rosiniet lietu?

Tieši tā. Jā. Nu… ja šo, ko es pasaku nopublicē, tas radīs lielas problēmas KNAB.

Sakiet, mēs runājam pēc būtības.

(Domā) Kad operatīvās darbības rezultātā ir sasniegta pietiekoša informācija, lai uzsāktu kriminālprocesu, tas ir jāuzsāk.

Ja viņi KNAB uzskatīja, ka nav pietiekoša?

Uzskatīja, ka ir pietiekoša. Citādi, neuzsākot savlaicīgi kriminālprocesu, pastāv risks, ka var tikt pārkāptas cilvēktiesības, turpinot sevišķā veidā veicamos operatīvos pasākumus.

Jūs uzskatījāt, ka uz to brīdi varēja tikt parkāptas Šlesera tiesības?

Es nevienu uzvārdu nenosaukšu.

Jā, bet tā būtība – noklausījās jau Šleseru, Koziolu un citus.

Nezinu, nezinu, nezinu. Mazums, ko – es nezinu. Tātad tiklīdz operatīvās darbības rezultātā ir iegūts pietiekošs pamats un iemesls kriminālprocesa uzsākšanai, ir jāuzsāk kriminālprocess. Tās pašas darbības var turpināt jau kriminālprocesa ietvaros, saņemot izmeklēšanas tiesneša akceptu kā speciālas izmeklēšanas darbības, lai nepārkāptu cilvēktiesības.

Tad jau jūs zināmā mērā arī esat atbildīgs par to, kas notika tālāk?

Mēs novērsām, lai pēc tam… Es pat teiktu tā – mēs mēģinājām samazināt to iespējas pakāpi, ka valsts dabūs [kompensācijas] maksāt. Tas risks pastāv vēl šodien un pastāvēs uz priekšu, ja nebūs rezultāta.

Kā jums liekas?

Streļčenoks apsolīja, ka lieta pirmajā pusgadā būs pie mums.

Ir vēl viena lieta, par ko es gribētu tikt skaidrībā. 2011.gada 5.novembris.

Neko neizsaka.

Rūmenes muiža.

Ā, KNAB nolējis informāciju!

Es runāju ar dažādiem cilvēkiem.

Bijušais valsts prezidents Ulmanis bija mani uzaicināja uz medībām un tur notika vakariņas. Nenoliedzu.

Kas piedalījās šajās vakariņās?

Precīzi nepateikšu, bet bijušais valsts prezidents Ulmanis, [ekspremjers] Kalvītis, [“Latvijas gāzes” līdzīpašnieka “Itera” vadītājs] Savickis, bija kaut kādi krieviski runājošie, kurus es nepazīstu, [būvuzņēmējs, “Skonto” īpašnieks ] Rāvis varēja būt. Kas vēl, jums droši vien ir izskaitļots. Es varu apstiprināt, es zinu, ka tāds saraksts ir KNAB. Un secinājums?

Tā bija vienīgā reize?

Arī pēc tam es esmu bijis nākamajā gadā. Tagad es neesmu bijis. Tā viņiem ir tāda tradīcija.

Kas tie viņi ir?

Ulmanis. Viņiem ir medību klubs.

Cik gadus jūs esat piedalījies?

Divus, varbūt trīs. Tagad precīzi nepateikšu.

Jūs sāka aicināt, kad kļuvāt par ģenerālprokuroru?

Jā, protams, pirms tam neaicināja – kas es tāds biju, kurš mani pazina?

Ko īsti jūs tur darāt – medījat, ēdat, dzerat, runājat par dzīvi, tiesvedībām un politiku?

Nē, neviena jautājuma ne par vienu tiesvedību, ne par vienu krimināllietu. Uzreiz arī pasaku – tiklīdz “Skonto” būvei ar Rāvja kungu bija ugunsgrēks [Rīgas pilī] tā ir cauri, es nekur vairs nepiedalos. Pirms tam – tur nebija neviena cilvēka, kuram būtu kaut kāda krimināla problēma. Katrā ziņā nekāda saruna par darba tēmām ne ar vienu pilnīgi, kategoriski izslēgts.

Pabeidzot par būvniekiem – tur bija gan Ivars Millers, gan Guntis Rāvis?

Jā, ja jūs pieminat – Millers bija.

Vai Ulmaņa kungs tiešām ir tas organizators?

Es nezinu precīzi kurš, ielūgums ir no Ulmaņa.

Kas sedz izmaksas?

Nezinu.

Jūs vienkārši atbraucāt, izmantojāt viesmīlīgās telpas un pakalpojumus un viss? Kāds taču to visu apmaksā.

Nu, jā, bet mani ir aicinājuši arī uz citām medībām un es neuzskatu, ka tas būtu kaut kas [slikts].

Tā ir pieczvaigžņu viesnīca.

Jā, mēs tur paēdām vakariņas.

Bet jūs sakāt, ka nezināt, kas to apmaksā. Es domāju, nez vai eksprezidents var atļauties tik lielam skaitam cilvēku uzsaukt viesnīcu un visu pārējo.

Katrā ziņā man neviens dalības maksu neprasīja. To es varu pateikt.

Varbūt to paši būvnieki vai Savickis apmaksāja?

Es nevaru atbildēt uz šo jautājumu.

Tad jūs būtu izmantojis šos pakalpojumus un varētu justies pateicīgs.

Nejūtos pateicību parādā, jo es nekādus pakalpojumus viņiem neesmu sniedzis – nevienam.