NATO kravu pārvadāšanai nepieciešamās investīcijas dzelzceļā var sasniegt vienu miljonu eiro

Investīcijas varētu finansēt no aizsardzības budžeta

Palielinoties NATO spēku klātbūtnei Baltijas valstīs un pieaugot militāro kravu pārvadājumu apjomam pa dzelzceļu, ir nepieciešamas papildu investīcijas dzelzceļa infrastruktūrā, un to apmērs var sasniegt līdz pat vienam miljonam eiro, aģentūrai LETA norādīja VAS “Latvijas Dzelzceļš” (LDz) prezidents Uģis Magonis.

Pēc LDz iniciatīvas Magonis šodien tikās ar aizsardzības ministru Raimondu Vējoni (ZZS) un satiksmes ministru Anriju Matīsu (V), lai pārrunātu NATO kravu pārvadāšanai nepieciešamās ilgtermiņa investīcijas dzelzceļa infrastruktūrā.

Tikšanās laikā nolemts izveidot darba grupu, kurā darbotos Satiksmes ministrijas, Aizsardzības ministrijas (AM), LDz un Nacionālo bruņoto spēku pārstāvji. Kā pēc tikšanās skaidroja Vējonis, darba grupa arī identificēs konkrēto vajadzību lielumu un finansējuma apmēru. Viņš arī norādīja, ka investīcijas varētu finansēt no valsts budžeta, attiecīgi līdzekļus iedalot no AM līdzekļiem. Taču finansējumu arī varot piesaistīt no NATO piešķirtiem līdzekļiem, kā arī esot iespējami citi finansējuma avoti.

Kā aģentūrai LETA norādīja Magonis, nepieciešamais finansējums varētu būt no pusmiljona līdz miljonam eiro, un tie nepieciešami gan pašai infrastruktūrai – pievedceļiem -, gan ritošajam sastāvam. Magonis informēja, ka LDz varētu arī līdzfinansēt investīcijas. Viņš gan atzina, ka normāli būtu, ja līdzekļus piešķirtu pasūtītājs, jo “neesam armija”. Tomēr ņemot vērā situācijas sarežģītību, dzelzceļš nevarot pateikt: “Neko nedarīsim.” Tas gan nozīmējot, ka būs jāatņem līdzekļi citām investīcijām.

Magonis pieļāva, ka līdzfinansējumam līdzekļus varētu gūt arī no dividendēm, kas LDz jāieskaita valsts kasē.

Vējonis, pamatojot investīciju nepieciešamību, atzina, ka NATO spēku klātbūtne Baltijas reģionā tiek pastiprināta. Mācību laikā ir jāpārvieto arī militārā tehnika. Svarīga esot infrastruktūras attīstība gan ostā, gan lidostā, gan arī dzelzceļa sfērā. Piemēram, būtiski esot “Abrams” tankus nogādāt Ādažos. Latvijai esot jānodrošina uzņemošās valsts atbalsts, līdz ar to esot jādomā par situācijas uzlabošanu.

Matīss savukārt skaidroja, ka līdzekļi nepieciešami sliežu pievedceļiem, kā arī ritošā sastāva iegādei. Jau patlaban notiekot plaša sadarbība ar Aizsardzības ministriju autoceļu un aviācijas jomā.

Magonis uzsvēra, ka LDz nav tikai komercuzņēmums, bet tai pieder arī stratēģiskā dzelzceļa infrastruktūra. Ja līdz šim uzņēmums piedalījies Afganistānas kravu apkalpošanā, tad tagad būtiski esot apkalpot arī NATO spēkus, un tagad esot jāsaprot, ko darīt tālāk ar infrastruktūru. Tāpat jālemj “kas to darīs, un kādi būs finansējuma avoti”.

Koncerns “Latvijas Dzelzceļš” sastāv no mātesuzņēmuma valsts AS “Latvijas Dzelzceļš” un piecām meitassabiedrībām – AS “LatRailNet”, kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, SIA “LDz Cargo”, kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus, infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas uzņēmuma SIA “LDz infrastruktūra”, ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmuma SIA “LDz ritošā sastāva serviss”, kā arī apsardzes uzņēmuma SIA “LDz apsardze”.