Lielā ideju plūsmā • IR.lv

Lielā ideju plūsmā

20
UNESCO Pasaules Preses brīvības dienas šī gada baneris no unesco.org.
Anda Rožukalne

UNESCO Pasaules Preses brīvības dienas konferencē vērts vairāk klausīties

Preses brīvība ir patētisks vārdu savienojums, ja vien… tās pēkšņi vai ilgstoši nav. Preses brīvība ir kā ikdienas gaisa sastāvdaļa, ja par tās izpausmēm nav zināmas būtiskas detaļas. UNESCO preses brīvībai veltītā konference šogad notiek 3. un 4.maijā Rīgā, piedāvājot preses brīvības situācijas nozīmīgu paplašinājumu. Aktuālu, spilgtu piemēru un nozīmīgu detaļu pārpilnu.

Pasaule mutuļo
Šogad UNESCO konference runā par žurnālistiku. Sarežģītais jautājums – kā lai žurnālistika attīstās mūsdienu pasaulē? ir pārvērties pasākuma lozungā – lai dzīvo žurnālistika! Taču tas ir tikai uzmundrinošs sauklis, jo jautājums, vai žurnālistika sabiedrībai ir vajadzīga un kāda tā vajadzīga, nav bezjēdzīgs.

Žurnālistikas kvalitāte, spēja uzrunāt un uzlabot pasauli nav pašsaprotama.

Pasaules žurnālistikā ir nemierīgi. Mutuļo idejas, mainās izpratne par vērtībām. Konferencē tiekas reta dalībnieku kombinācija: žurnālisti un mediju profesionāļi, pētnieki. Tajā būs idejas, kuras noder, lai vērstu svaigu skatu uz Latvijas vai Baltijas mediju situāciju – tik pazīstamu, bet vai skaidru?

Ideju nobriešana
Daļa no konferences akcentiem pirmajā brīdī šķiet neaktuāla. Piemēram, sievietes medijos, viņu iespēja strādāt žurnālistikā, ieņemt augstus amatus un ietekmēt mediju saturu, mazinot stereotipizāciju. Daudzās valstīs tā ir problēma, kas šķiet neticama, skatoties Latvijas spēcīgo redaktoru un mediju vadītāju sievišķīgajā sarakstā.

Latvijas Žurnālistu asociācija ierosināja diskusiju par inovācijām žurnālistikā, konkretizējot profesionālu sarunu par žurnālistikas kvalitāti. Paredzēta domu apmaiņa par vēl vienu svarīgu jautājumu, uz kuru atbildes meklē visā pasaulē – izteiksmes brīvība tiešsaistē, interneta pakalpojumu piedāvātāju atbildība un pienākumi.

Kā vārda brīvību aizstāvēt un kā tai pastāvēt, kad otra galējība ir naidīgums līdz pat nāvei, ja kādam nepatīk tava izteiksmes brīvība?

Konferencē sastapsies atbraukušo cilvēku idejas, kuras mums pašiem citādi neienāktu prātā. Tās varēsim izmantot, jo konteksts palīdz ieraudzīt citu cilvēku domu un rīcības īsto nozīmi.

Detaļas var iedvesmot
Cilvēki konferencē, iespēja viņus satikt klātienē nav aizvietojama ar ko citu. Kara žurnālisti ar visu iespējamo un neiespējamo pieredzi. Jaunu mediju projektu autori. Cilvēki, kuriem nācies kaut ko izcīnīt citu labā. Pēteris Greste. Ekvadoras karikatūrists misters ”Bonils”. Ukrainas ”Hromadske TV” veidotāja Anastasia Stanko. No Latvijas Sandijs Semjonovs, Ilze Jaunalksne, Inga Gorbunova, Inga Spriņģe un citi, kuru vārdus meklē programmā.

Dalībnieku pieredzē un domās svarīgākās ir detaļas, jo tās var pārvērst priekšstatus par it kā zināmo un iedvesmot.

Nepārspīlēsim, UNESCO Pasaules Brīvības Dienas konferences notiek ik gadu. Tomēr Rīgā šī konference tik drīz neatgriezīsies. Tā ir mana motivācija piedalīties. Lai gan man bija iespēja ietekmēt konferences saturu, vairāk gribu klausīties, uzzināt to, ko vēl nezinu.

Autore ir RSU Komunikācijas fakultātes asociētā profesore, Latvijas Žurnālistu asociācijas priekšsēdētāja, kopš 2014.gada maija piedalījusies UNESCO World Press Freedom Day 2015 konferences sagatavošanas procesā.

Komentāri (20)

Mantrausis 02.05.2015. 09.44

Manuprāt, mums Latvijā daudz kas norit vien teorētiski. Piemēram, Saeimas komisijas, kam pienākums būtu NEVIS tikai aplūkot esošo likumdošanu un to papildināt, bet saprast arī līdzšinējās sistēmas lietderību! Skandināvijā, kur būts vairāk, reti kurš varētu būt apmierināts ar valdību (valdības liktenis), bet tikpat reti kurš teiks, ka Parlaments vai valdība ir pieņēmis ļoti šauru interešu vadītus noteikumus… Latvijā reti tiek veikta kādas nozares vai jomas darbības analīze. Mēs lasām Bičkoviča kritiku, bet nemeklējam cēloņus. Mēs lasām pūcēšanos par KNAB, bet neskatāmies, ka tam ir citi pamati. Mēs klausāmies, kā ierēnis vai ministrs savu stāstu sāk ar to, kas noteikts likumā. Tas nav normāli! Tiesībsargs reiz labi teica – Valsts nev veidota budžeta ietvaros. Valsts nav veidota arī likuma ietvaros – tā ir ap 2 miljonu cilvēku dzīve un ir svarīgi tai būt, notikt un šodien… Ja žurnālists atrod, ka deputāts ko pārkāpis, bet nemana, cik likums ir muļķīgs, darbs ir slikti veikts. Ja mēs nemitīgi lasām par kontrabandu (jau gadiem), tad ir skaidrs, ka nevis ķērēji labi strādā, bet mums ir citas shēmas. Utt. Mums ir X piemēri, kur amatos esoši pilsoņi pasaka dīvainas lietas, bet mediji klusē… Tātad…

+1
0
Atbildēt

1

dzeris49 01.05.2015. 08.55

Manuprāt, patreiz samērā svarīga lieta, kura būtu jārisina žurnalistu asociācijām, un, iespējams, arī demokrātisko Rietumu parlamentiem, reāli nodalīt žurnālistiku no propagandas un žurnālistus no propagandistiem.

Saprotams, ka, sakarā ar Krievijas izvērsto masīvu propagandas, naida un melu kampaņu visā pasaulē, ar savu mēdiju palīdzību, kurai netiek taupīti līdzekļi, un, kura, par nelaimi, arī atrod dzirdīgas ausis, un negatīvi ietekmē diezgan daudzus nenobriedušus prātus.

Žurnalisti dem. pasaulē bauda zināmas privilēģijas, vārda un preses brīvība tiek aizsargāta ar likumu, un visu to izmanto Krievijas propagandisti, no vienas puses, baudot Rietumu brīvības, turot naudu Rietumu bankās, pērkot Rietumos īpašumus, viņi, no rīta līdz vakaram, melo par visu, kas attiecas uz Rietumu dzīvesveidu, notikumiem, ar mērķi izraisīt naidu pret tiem pašiem Rietumiem, par Krievijas situācijas atspoguļojumu pat nepieminot.

Tāpēc būtu jāizstrādā konkrēti kritēriji, kas ir žurnālistika un žurnālisti, un kas ir propaganda un propagandisti, uz žurnālistiem jāatiecas visām vārda un preses brīvības privilēģijām, propagandistiem viss tas būtu jāatņem.

Pagaidām Rietumi to visu izprot stipri dogmātiski, kā mantru atkārtojot tās dogmas par vārda brīvību, un attiecinot tās gan uz žurnālistiem, uz ko tas princips, neapšaubāmi, attiecas, gan uz propagandistiem, uz ko to attiecināt nevarētu nekādā gadījumā, un Krievija to ciniski izmanto, tai pat laikā, par Rietumiem smejoties, un savā valstī visu to pilnīgi likvidējot.

+1
0
Atbildēt

0

dzeris49 02.05.2015. 17.05

Latvija ir tipiska birokrātiska valsts, kur “papīri” svarīgāki par realitāti.

Un tas tiek uzspiests no augšas līdz apakšai, nav svarīgi reāli darbi, svarīgas pareizi noformēti papīri, “papīru” kļust arvien vairāk, jebkurš, kaut nelielas, iestādes vadītājs, to pateiks, un sakara ar realitāti kļūst arvien mazāk.

Galvenais, lai “uz papīra” viss būtu pareizi, vienas nelielas pašvaldības iestādes vadītāja, ko es pazīstu, nesen lika pārrakstīt visas atskaites par benzīna izlietošanu, utt., utt., jo uzzināja, ka VK tam piekasās, visa iestāde strādāja nedēļu, lai to darītu, tagad pat par katru trimmeri jāraksta atskaite, tāpat, kā milzīgi papīri par katru iegādāto rezerves daļu vai veļas pulvera paku strādnieku spec. apģērba mazgāšanai, ir pieņemts darbā cilvēks, kas, faktiski, nodarbojas tikai ar to.

Tie, protams, sīkumi, bet, tas ir princips, kā tiek kārtotas lietas Latvijā.

0
0
Atbildēt

1

    edge_indran > dzeris49 03.05.2015. 00.25

    ———

    Līdz “Eiropas līmenim” vēl neesam tikuši, jeb “demokrātija nav bezmaksas”:

    “Divas Eiropas Parlamenta (EP) mītnes, Strasbūrā un Briselē, ir neracionāls lēmums,….(..)

    Jau ziņots, ka “ceļojošais cirks”, kā tas dažkārt tiek dēvēts, saskaņā ar Eiropas Revīzijas palātas pagājušā gada aprēķiniem nodokļu maksātājiem izmaksā aptuveni 114 miljonus eiro gadā. 3000 līdz 4000 cilvēku, arī 800 EP deputāti, viņu administratīvie darbinieki un tulki katru mēnesi dodas uz Strasbūru, lai tur pavadītu vienu nedēļu. Viņi izmanto Strasbūras birojus tikai 317 dienas gadā, tomēr Strasbūras parlamenta ēkai, lai tā varētu funkcionēt, ir vajadzīgi 100 pilna laika darbinieki.

    Amatpersonu pārvadāšanai tiek nolīgti divi ekspresvilcieni, bet kurjerdienests pārved vairākus tūkstošus kastu ar dokumentiem. Kaut arī daudziem EP deputātiem nepatīk šie pārbraucieni, turklāt viņi bažījas, ka izšķērdība vairo vēlētāju neuzticību, pārmaiņas ir maz ticamas.”

    http://www.delfi.lv/news/eiropa/zinas/vaidere-divas-ep-mitnes-ir-neracionals-lemums.d?id=45910731#ixzz3Z1E1L6Rt

    0
    0
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu