Štrombergs un Lakučs vēstulē Saeimai aizstāv «ātro kredītu» devējus

Lietpratēji rīcību vērtē kā neētisku, uzsverot – parlamentā izskatāmie grozījumi padarīs nozari atbildīgāku

Divkārtējais olimpiskais čempions BMX riteņbraukšanā Māris Štrombergs un Latvijas BMX riteņbraukšanas izlases vecākais treneris Ivo Lakučs Saeimas frakcijām nosūtījuši vēstuli, kurā pauž satraukumu par grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas ierobežos “ātro kredītu” devēju darbību, vēsta Latvijas sabiedrisko mediju portāls lsm.lv.

Grozījumus Saeima ceturtdien skatīs otrajā lasījumā, tie paredz ierobežojumus un stingrākus kontroli nebanku kredītdevēju darbībai. Sportisti vēstulē norāda, ka grozījumi liks būtiskus šķēršļus nebanku kredītdevēju darbībai Latvijā. Viņi bažījas, ka līdz ar grozījumiem tiks grauta viņu sponsoru darbība un tas atsauksies uz sniegto atbalstu.

Pirms tam ātro kredītu uzņēmums ”4Finance”, kurā ir smscredit.lv un vivus.lv, izplatījis vēstuli, brīdinot par sponsorēšanas pārtraukšanu izglītībā, kultūrā un sportā, ja grozījumi tiks pieņemti. ”Ja tiks pieņemti tādi likuma grozījumi, kādi tie pašlaik Saeimā tiek virzīti, tad diemžēl mēs būsim spiesti pārskatīt savu atbalsta stratēģiju,” stāsta nebanku kredītu sniedzēja “4Finance” izpilddirektors Toms Jurjevs.

Viņš norādīja, ka Saeimā apriežamie grozījumi likumā konceptuāli mainīs nebanku kredītu nozari Latvijā un, visticamāk, uzņēmums vairs nevarēs atbalstīt lielu daļu no projektiem izglītībā, kultūrā un sportā. Uzzinot to, Štrombergs un Lakučs nosūtījuši ātro kreditētāju atbalsta vēstuli Saeimas frakcijām un komisijām.

”Mēs esam sezonas sākumā, viss ir izplānots, riteņbraukšanas federācijā mēs cenšamies to kārtību ieviest un rēķināmies ar zināmiem līdzekļiem, kādi mums ir, kādi nav. Saņemot vēstuli, bažas radās, kā to visu novedīsim līdz galam un kā būs turpmāk. Mēs jau zinām, kā ar sponsorēšanu ir un cik pretimnākoši un atbalstoši visi ir,” sacīja Ivo Lakučs.

Lakučam un Štrombergam neizprotams liekoties likumprojekts, ar kuru ”tiks grauta daudzu uzņēmumu darbība”, kas palīdzējuši sportam, tajā skaitā BMX riteņbraukšanas attīstībai, un jo īpaši jaunatnes sportam. Tā viņi raksta vēstulē deputātiem un jautā, kas kompensēs šī atbalsta zaudēšanu nākotnē.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC) norāda, ka nav nekādas tiešas saistības starp sponsorēšanu un likumprojektu. Grozījumi likumā paredz noteikt kredīta atmaksas un parādsaistību procentu griestus, kas varētu mazināt naudas plūsmu komersantiem, kas pelna no kavējumiem un augstām procentu likmēm. ”Faktiski uz kā rēķina var komersanti atļauties sponsorēt – uz tiem cilvēkiem, kas nevar atļauties kredītus samaksāt,” skaidroja PTAC vadītāja Baiba Vītoliņa, uzsverot – likuma grozījumi noteikt atbildīgu kreditēšanu.

”Grozījumi ir paredzēti, lai samazinātu kredīta dārdzību. Es domāju, ka visi, arī tajā skaitā sportisti, atzīs, ka kreditēšanai jābūt atbildīgai un nedrīkst būt situācijas, kad notiek iedzīvošanās uz patērētājiem, kas nevar samaksāt,” sacīja Vītoliņa.

Līdzīgu vērtējumu sniedz pētnieciskās žurnālistikas centra ”Re:Baltica” žurnāliste Inga Spriņģe, kura pētījusi ātro kredītu nozari un publicējusi par to rakstu žurnālā Ir.

”Viens faktors, kāpēc ātro kredītu nozare uztraukusies – tiks ierobežota tās darbība, līdz ar to tās peļņa,” skaidro Spriņģe, ”taču nekur netiek pateikts, ka viņiem ir nenormāli liela peļņa, un šie regulējumi samazinās šo peļņu. Tā būs nevis vairs nenormāli liela, bet vienkārši liela. Šeit nav runa par to, ko viņi saka, ka tie iznīks pilnībā, tās ir pilnīgas muļķības. Un otrs jautājums par šo vēstuli, ko sportisti uzrakstījuši. Man ir jautājums, vai šie cilvēki, šie konkrētie sportisti zina, kā šī nauda tiek nopelnīta.”

Spriņģe pauda, ka te ir runa par neētisku rīcību – ir sistēma, kurā naudu ir grūti atdot, jo ātro kredītu devēji prasa atdot summu vienā reizē. Tāpēc cilvēki kredītu atmaksu pagarina. ”Pagarinājumi ir tā būtiskā sastāvdaļa, no kā ātrie kredīti pelna. Līdz ar to cilvēki tiek iedzīti tādā kā parādu slazdā – viņiem visu laiku ir jāaizņemas vēl un vēl, un vēl, jo viņi nevar atdot visu summu uzreiz. To arī pierāda skaitļi, ka gandrīz 90 procenti no pagājušajā gadā Latvijā paņemtajiem kredītiem bija ar nosacījuma, ka jāatdod viss vienā reizē,” skaidro žurnāliste.

Banku augstskolas pētniecības daļas vadītājs Andris Nātriņš par sportistu atbalstu ātro kredītu uzņēmumiem ir pārsteigts. ”Man, pirmkārt, jau zināms izbrīns, ka cienījami sportisti no pateicīgiem atbalsta saņēmējiem kļūst kādā ziņā par ātro kredītu kompāniju mārketinga darbiniekiem,” komentē Nātriņš. Viņš gan nevaino komerciālās aktivitātēs tos, kas attīstījuši ātro kredītu biznesu, izmantojot brīvu nišu. Taču, viņaprāt, tā nav normāla alternatīva cilvēkiem, kuriem vajadzīgas mazas aizdevuma summas. Viņaprāt, ideālā situācijā krājaizdevumu sabiedrībām vai sociāli atbildīgām mikrokreditēšanas institūcijām vajadzētu būt lielākai lomai.

Grozījumus attiecībā uz nebanku kredītiem Saeima skatīs otrajā lasījumā ceturtdien. Aprīļa vidū grozījumi raisīja plašas diskusijas Saeimas Tautsaimniecības komisijā, tomēr, pieciem deputātiem balsojot par un četriem atturoties, deputāti atbalstīja grozījumus, kas noteiktu stingrākus ierobežojumus “ātro kredītu” izsniedzējiem.

Lai arī “ātro kredītu” pakalpojumi Latvijā pieejami ilgāku laiku, klientu skaits, kas tos izmanto, pērn noteikto stingrāko kredītņēmēju vērtēšanas prasību dēļ samazinājies. Šo pakalpojumu piekritēju skaits kopumā nav liels. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas aptauja liecina, ka 74% iedzīvotāju šādus pakalpojumus nekad nav izmantojuši.