Stay brutal!

Rakstnieks Jānis Joņevs (35) kļuva pazīstams ar 90.gadu metālistu paaudzes aprakstu romānā Jelgava 94. Patlaban viņš Dirty Deal Teatro veido melno komēdiju Bārdas, kurā uzdod jautājumu: vai protam izmantot brīvību? 

Ar novēlējumu Stay brutal! Jāni uzrunā kāds draugs. Viņš paskaidro: tas ir kādas metāla grupas dziesmas nosaukums, kas kļuvis par saukli. Nozīmē: paliec skarbs, bet patiess!  «Mēs jau visi gribam būt mazliet brutālāki,» smaidot saka Jānis, ar kuru satiekamies īru krogā. Viņš cenšas. Bārda, mazliet sagumzītas drēbes un, godīgi sakot, arī seja. Taču aiz šā nevērīgā paskata, sēžot ar pieticīgu kafijas tasīti, viņš nevar un arī nemaz nemēģina paslēpt sevi tādu, kāds ir: pieklājīgs, uzmanīgs un interesants sarunu biedrs, it sevišķi, ja sarunu tēma saistīta ar literatūru vai mūziku. Studiju laikā Kultūras akadēmijā iemīlējis franču valodu, no franču valodas tulkojis vairākus literārus darbus. 

Jānis ir patiess, necenšas par sevi radīt nekādu priekšstatu. Kāds ir, tāds ir. Izpausmes formās tikpat nepretenciozi ir arī Joņeva pirmie darbi. Šķiet, tāda būs arī kopā ar Mārci Lāci veidotā komēdija Bārdas, kuras pirmizrāde 18.aprīlī notiks Dirty Deal Teatro. Tajos aprakstīti ikdienišķi un šķietami nenozīmīgi notikumi, kuros sataustāma vai sajūtama vārdos nenoformulēta patiesība. Gluži kā dzelzs garša mutē.

Izrādes Bārdas pieteikumā lasām, ka tā būs par vīriešu kompleksiem. Par tieši kuriem kompleksiem? 
Tas, ko mēs uzskatām par lielām idejām, bieži vien ir kompleksi, kas saistīti ar nespēju būt brīviem. Arvien biežāk runā, ka mūsdienu sabiedrībā nav vērtību, liberālisms novedis pie tā, ka nav izpratnes par labo un ļauno. No tā izriet skumjš jautājums: vai tad mēs zinājām, kas ir labs un ļauns, tikai tad, kad mums to kādreiz stingri pateica? Un vērtības bija tikai tad, kad mums tās uzspieda? Vai tad nemākam būt brīvi, vajag kādu, kas mūs dzenā? Tie ir kompleksi, par ko gribēju runāt un kas izrādē aplūkoti no vīrieša skatpunkta.