No VDK dokumentu izpētes komisijas izslēgtie zinātnieki lēmumu nepārsūdzēs (papild.)

Zinātnieki nevēlas iesaistīties politiskās spēlēs

Otrdien ar valdības lēmumu no LPSR Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentu izpētes komisijas izslēgtie Bonifācijs Daukšts un Solveiga Krūmiņa-Koņkova lēmumu nepārsūdzēs.

Kā aģentūrai LETA pastāstīja Daukšts, viņš nevēlas vērsties tiesā un uzskata, ka situācija atrisināsies pati.

“Domāju, ka tiem cilvēkiem ir sirdsapziņa un ka laiks visu nostādīs savās vietās,” sacīja Daukšts. Viņš cer, ka komisija, ņemot vērā dažādas strīdīgas situācijas, paliks vienota un nesašķelsies.

Arī Krūmiņa-Koņkova neplāno nekādas rīcības, uzstājot uz savu atjaunošanu komisijā. Kopš atlūguma iesniegšanas viņa arī nav piedalījusies komisijas darbā. Viņa atzina, ka nevēlas iesaistīties patlaban notiekošajās politiskajās spēlēs.

Krūmiņa-Koņkova pārliecināta, ka viņas iesniegums, kurā viņa skaidrojusi iemeslus, kāpēc vēlas pārtraukt savu darbību komisijā, uzsverot viņai nepieņemamo Tieslietu ministrijas komisijas administrēšanas stilu, ticis izlasīts, bet vakardienas lēmums tikai norāda uz politiskajām spēlēm.

Jau ziņots, ka ar valdības lēmumu no LPSR Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentu izpētes komisijas izslēgtais vēsturnieks Bonifācijs Daukšts “stingri un noteikti nepiekrīt” savai izslēgšanai no komisijas un lūdz Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai (V) lietu Ministru kabinetā izskatīt atkārtoti, viņam klātesot.

Daukšts aģentūrai LETA norādīja, ka par savu izslēgšanu uzzinājis no plašsaziņas līdzekļiem. Viņš uzsvēra, ka viņa izslēgšana esot pamatota ar Latvijas Okupācijas izpētes biedrības valdes priekšsēdētājas Rutas Pazderes vēstuli, ko virzījis tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK).

Daukšts uzskata, ka no komisijas ticis izslēgts tikai tādēļ, ka publiski kritizējis Rasnača lēmumu bez pamata no komisijas izslēgt komisijas priekšsēdētājas vietnieci Kristīni Jarinovsku.

Viņš uzsvēra, ka līdz šim jau sagatavojis izpētes tēmu, tā ir apstiprināta komisijas plānā un komisijas priekšsēdētājs Kārlis Kangeris atbalstot viņa turpmāko darbu zinātniskās izpētes komisijā.

“Cik man zināms, komisijā nepastāvēja deleģēšana, bet izvirzīšana. Savukārt izvirzījumus jeb ieteikumus man sniegusi ne vien Latvijas Okupācijas izpētes biedrība, bet arī Latvijas Universitāte, tādēļ nav skaidrs, kāpēc biedrības, kura saņem finansējumu no Tieslietu ministrijas, viedoklis ir izšķirošais neatkarīgi no tā, vai biedrība uzskata, ka VDK nodarīja okupācijas laikā zaudējumus latviešu tautai un Latvijas Republikai vai ir pretējos ieskatos,” pauda Daukšts.

Viņš vērsa uzmanību, ka arī filozofijas doktores Solveigas Krūmiņas-Koņkovas izslēgšana no zinātniskās izpētes nav notikusi saskaņā ar viņas rakstveidā pausto gribu, proti, nevēlēšanos darboties komisijā, kamēr tā atrodas Tieslietu ministrijas pārraudzībā. Taču Ministru kabinets ir izslēdzis Krūmiņu-Koņkovu no komisijas pēc tam, kad komisija jau nodota Izglītības un zinātnes ministrijas pārraudzībā.

“Uzsveru, ka vēršanās pret juridisko zinātņu doktori Kristīni Jarinovsku, filozofijas zinātņu doktori Solveigu Krūmiņu-Koņkovu un mani ir vērtējams kā politisks spiediens pret zinātni un zinātniskās darbības brīvību, kāda noteikta Satversmē, kā arī nevar palikt bez sekām,” uzsvēra Daukšts.

Jau ziņots, ka valdība otrdien nolēma mainīt VDK dokumentu izpētes komisijas padotību, to nododot no  Tieslietu ministrijas (TM) Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM).

Lēmums paredz IZM nodot komisijas darbu un ar to saistītās pētniecības administrēšanu, kā arī komisijas administratīvā vadītāja funkcijas, ziņo LETA.

Līdz šim notikušo diskusiju laikā par komisijas pētnieciskās darbības administrēšanu iesaistītās puses secināja, ka efektīvākais risinājums ir nodot komisijas darbības administrēšanas funkciju institūcijai, kurai ir pieredze un kompetence pētnieciskā darba administrēšanā – Latvijas Universitātes (LU) Latvijas Vēstures institūtam.

Ņemot vērā, ka LU ir atvasināta publiskā persona un Latvijas Vēstures institūts ir tās iestāde, komisijas pētnieciskā darba administrēšanas funkciju institūtam iespējams nodot, deleģējot šo funkciju. Deleģējot pārvaldes uzdevumus, par funkcijas izpildi kopumā atbild attiecīgā publiskā persona, savukārt pilnvarotā persona attiecībā uz deleģētā pārvaldes uzdevuma izpildi atrodas konkrētas ārējā normatīvajā aktā noteiktās tiešās pārvaldes iestādes padotībā.

Izstrādājot grozījumus, TM uzsvēra, ka komisijas uzdevums ir veikt VDK dokumentu zinātnisko izpēti, savukārt IZM ir vadošā valsts pārvaldes iestāde zinātnes jomā, kurai ir kompetence un pieredze valsts budžeta līdzekļu apguvē zinātniskās darbības nodrošināšanai, kā arī pieredze sadarbībā ar zinātniskajām institūcijām zinātnisko pētījumu veikšanā. Līdz ar to IZM ir nosakāma par tiešās pārvaldes iestādi, kura īstenos padotību par institūtu, tam veicot deleģēto pārvaldes uzdevumu – komisijas pētnieciskā darba administrēšana.

Tādējādi IZM tiks nodoti komisijas darbam paredzētie līdzekļi – tiesa, nevis 250 000 eiro, bet gan 244 727 eiro, jo kopš janvāra komisijas administratīvo funkciju nodrošināšanai izlietoti 5273 eiro.

Vienlaicīgi ar komisijas padotības maiņu valdība apstiprināja arī trīs komisijas locekļu izslēgšanu no tās. Pašreizējais speciālās starpdisciplinārās komisijas priekšsēdētāja vietnieks Ritvars Jansons (VL-TB/LNNK) ir kļuvis par Saeimas deputātu un ir iesniedzis iesniegumu ar lūgumu atbrīvot viņu no komisijas locekļa pienākumiem. Komisijas locekle Solveiga Krūmiņa-Koņkova ar iesniegumu ir apliecinājusi savu atkāpšanos no komisijas locekles amata. Savukārt Bonifāciju Daukštu no komisijas atsauc viņu izvirzījusī organizācija – Latvijas okupācijas izpētes biedrība.

Vēstulē TM biedrība norādīja, ka “tās statūtos nav paredzēts uzdevums par Valsts drošības komitejas darbības izpēti”.

(papildināta no sākuma)