Līvas Ulmanes režisētā Jūlijas jaunkundze – sulīgi aktierdarbi
Džesika Časteina mani atstāja mēmu, – titullomu spēlējošo aktrisi slavēja Līva Ulmane, pagājušajā decembrī viesojoties Rīgā. Zviedru dramaturga Augusta Strindberga (1849-1912) slavenākās lugas ekranizācija ir spožās norvēģu aktrises, režisores un Ingmara Bergmana mūzas Līvas Ulmanes septītā filma.
Jūlijas jaunkundze ir līdz tirpām spraigs stāsts par augstdzimušas dāmas un kalpa attiecībām, sociālo šķiru kārtības un varas svārstībām tajās. Iedziļinoties Ulmanes iepriekšējos darbos, izvēle ekranizēt Strindberga lugu, šķiet, nav pēkšņs lēmums – aktrise ar dramaturgu ir «tikusies», jau strādājot pie Bergmana, kura darbos zviedru rakstnieka ietekme nenoliedzami jaušama. Piemēram, Ulmanes ikoniskā loma psiholoģiskajā drāmā Persona (1966) ir cieši saistīta ar sižetiski līdzīgo Strindberga lugu Stiprākā (The Stronger) – vēstījumu par jaunkundzi X un jaunkundzi Y, kurā viena no varonēm savas sajūtas nepārtraukti verbalizē, turpretim otra – klusē.
Turklāt Ulmane nav svešiniece teātra vidē – aktrise ir gan pati spēlējusi lomas, gan režisējusi (to skaitā cita Strindberga «pielūdzēja» Tenesija Viljamsa lugas Ilgu tramvajs iestudējumu ar Keitu Blanšetu Sidnejā 2009.gadā).
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.