Krievu spiegs Ļitviņenko noindēts “trešajā mēģinājumā” (papild.)

Astoņus gadus pēc Ļitviņenko nāves Londonā sācies atklāts tiesas process, lai noskaidrotu Krievijas varas līdzdalību spiega nāvē

Izglābt bijušā Krievijas Federālā izlūkdienesta darbinieka Aleksandra Ļitviņenko dzīvību nebija iespējams, otrdien Londonas tiesā paziņoja jurists Robins Tems.

Londonā otrdien sākās tiesas sēde Ļitviņenko lietā, lai noskaidrotu viņa nāves iemeslus. Galvenais mērķis sabiedriskajai izmeklēšanai tagad ir atbildēt uz jautājumu – vai Krievijas varas iestādes bija atbildīgas par Ļitviņenko nāvi 2006.gadā, ziņo BBC.

Astoņus gadus pēc Ļitviņenko nāves Londonā sācies atklāts tiesas process, kura mērķis ir noskaidrot, vai bijušā Krievijas specdienesta darbinieka nāvē ir bijusi līdzdalīga Krievijas vara. Ļitviņenko atraitne Marina pretēji Lielbritānijas valdības uzskatiem pieprasīja atklātu tiesas noklausīšanos, ziņo Dw.de.

Tiesas priekšsēdētājs tiesnesis Roberts Ouens šīs lietas izskatīšanai ieplānojis vismaz desmit nedēļas. Sēdes, kurās tiks izskatīta izlūkdienesta informācija par iespējamo Krievijas valsts varas iesaisti Ļitviņenko nonāvēšanā, būs slēgtas. Ziņojums par tiesas izmeklēšanu tiks publiskots nākamgad, vēsta AFP.

Tiesas noklausīšanās Londonā notiek bez aizdomās turamo klātbūtnes. Krievija ir atteikusies Lielbritānijai izdot galveno aizdomās turamo par Ļitviņenko nonāvēšanu – Krievijas Valsts domes deputātu Andreju Lugovoju. Viņam un otram aizdomās turamajam Dmitrijam Kovtunam tiesa piedāvāja sniegt video liecības, tomēr Krievijas varas iestādes nepieļauj nekādu līdzdalību šajā tiesas izmeklēšanā.

Tikmēr jurists Robins Tems tiesā paziņoja, ka Ļitviņenko, kurš Londonas klīnikā 2006.gadā mira no saindēšanās ar radioaktīvo poloniju, nevarēja glābt pat tad, ja ārsti uzreiz būtu noteikuši, ar ko viņš ir saindējies. Kā vēsta BBC, izmeklēšana konstatējusi, ka Ļitviņenko tika saindēts “trešajā mēģinājumā”.

Jau rakstīts, ka Ļitviņenko savulaik pārbēga uz Lielbritāniju, kur sāka strādāt Apvienotās Karalistes pretizlūkošanas dienestā MI6, kā arī kļuva par Kremļa īstenotās politikas atklātu kritiķi.

Litviņenko 2006.gadā pēc tikšanās ar bijušajiem Krievijas aģentiem Londonā pēkšņi smagi saslima un pēc trim nedēļām mira. Izmeklētāji drīz vien atklāja, ka spiega nāvi izraisījis radioaktīvais polonijs-210, kas ticis piejaukts tējai, kad Ļitviņenko Londonā ticies ar aģentiem Andreju Lugovoju un Dmitriju Kovtunu. Abi aizdomās turamie savu vainu noliedz.

Šis gadījums pasliktināja Lielbritānijas attiecības ar Krieviju, no abām valstīm tika izraidīti vairāki diplomāti.

Ļitviņenko atraitne Marina cer, ka tiesas noklausīšanās izgaismos šo, pēc viņas advokāta vārdiem, “valsts sponsorēto kodolterorismu Londonas ielās”.

(papildināta visa ziņa)