Brīvprātīgais Lāto*: apdullinoša skābe no izvadkanāla

Autors pret portālu “Pietiek.com” vērsies Drošības policijā, kas jau nodevusi materiālus Valsts policijai resoriskas pārbaudes un izmeklēšanas darbību veikšanai

Latvijas politiskajai un mediju videi reizēm der pamācīties no ungāriem, konkrēti no satrunējušās Austroungārijas impērijas. Starptautiski atzītais čechu politikas zinātnieks Jaroslavs Hašeks ir licis mutē krietnajiem ķeizariskajiem un ķēnišķajiem Austroungārijas impērijas kareivjiem vārdus: “Mīļais draugs, mans stāsts, kas tūlīt sekos, jums ārkārtīgi skaidri parādīs, ka katru darbu gaida atmaksa.”

Arestantu vagonā ķ. un ķ. 91. pulka brīvprātīgais Mareks dalījās ar saviem likteņa biedriem īsā masu komunikācijas teorijas un žurnālistikas prakses apvienojumā, analizējot piemēru, kad pats bija atzītā žurnāla “Dzīvnieku pasaule” galvenais redaktors. “Tā kā es gribēju iepazīs tināt publiku ar kaut ko pavisam jaunu, tad es sāku izdomāt dzīvniekus,” brīvprātīgais Mareks akcentē. “Es izgudroju skābjvēderi valzivi. Šī jaunā valzivju suga bija delfīna lielumā, izvadkanalā tai bija sevišķs ar skudrskābi pildīts pūslis, no kā mana valzivs ar troksni izšļāca uz mazajām zivtiņām, ko gatavojās aprīt, apdullinošu nāvējošu skābi, kuru vēlāk kāds angļu zi nātnieks – neatceros, kādu vārdu es viņam devu – nosauca par valzivs skābi. [..] Drīz pēc «skābjvēderes valzivs» es atklāju veselu virkni citu dzīvnieku. Nosaukšu no tiem tikai «slīpēto labdabi», zīdītāju no ķenguru sugas, «ēdamo vērsi», mūsu govs cilts tēvu, un «sēpijas infuzoriju», ko es pieskaitīju klejotājām žurkām. Ar katru dienu radās jauni dzīvnieki. Es pats biju pār steigts par saviem panākumiem šinī nozarē. [..] Vai dabas pētniekiem bija līdz tam kāda jēga par «inženiera Kūna blusu», ko es atradu dzintarā un kas bija pilnīgi akla, jo bija mitinājusies tikpat akla aizvēsturiskā kurmja ādā, bet pēdē jais, kā es rakstīju, bija mantojis savu aklumu no savas cilts mātes pārošanās ar kādu aklu «alu proteju» no Postojnas grotes, kas tajos laikos sniegusies līdz tagadējam Baltijas okeānam? Šis īstenībā neievērojamais gadījums izraisīja lielu polemiku starp laikrakstiem «Čas» un «Čech», jo pēdējais kādā no sa viem feļetoniem citēja manu rakstu par manu jaunatklāto blusu, piezīmēdams: «Dievs labi dar’ ko darīdams.»**

Te nu dārgais lasītājs jautās, kāds tam sakars ar Latvijas politiku? Ļoti vienkārši – šīs rindas mani vajā kopš brīža, kad iepazinos ar kāda godājama portāla rakstu “Vienotības” ētikas komisijas pārstāvis par Zaķa-Sikšņa “Gruzijas vojāžu”: nekādas sakarības nesaskatu“, kas ikvienam pieejams līdz pat šai dienai, kaut arī lūdzu šo rakstu labot. Teiksim, tajā manā mute ir ielikti vārdi: “premjerministra kandidāte, pirmkārt, acīs skatoties vēlētājiem, melo, otrkārt, atrodas apšaubāmos kontaktos ar augsti stāvošām Krievijas amatpersonām. Šis tā kā mazāk interesē atsevišķus izdevumus.”

Jāatzīst, te mums ir darīšana ar apdullinošu valzivs skābi un inženiera Kūna blusu. Līdz šim portāls “Pietiek.com” bija pazīstams ar to, ka nekritiski publicēja baumas, tenkas un dažādu anonīmu “avotu” piesūtītas ziņas, pats par sevi saprotams – par citu veidoto saturu neatbildot. Šādam stilam piestāv arī veiktu interviju selektīva publicēšana, atlasot skandalozai iedarbei nepieciešamāko, pat, ja zūd jēga, nerunājot par patiesumu.

Ar “sajūsmu” varu paziņot, ka portāls “Pietiek.com” ir spēris soli tālāk un nu jau savā vārdā publicē interviju ar Gati Puriņu, proti, mani, kurā ir viens būtisks trūkums. Intervijā paustais nav nekādi sagrozīts vai pārspīlēts, jo šāda intervija ar mani nekad mūžā nav notikusi. Neesmu pat norādītajā laikā – pēc Ētikas komisijas sēdes – runājis pa tālruni ar “Pietiek.com” pārstāvi, kura it kā veikusi šo interviju, ko apliecina šim Drošības policijai iesniegtie noslodzes dati par Kristīnes Jančevskas izmantoto abonenta numuru.

Tas nozīmē, ka pilnā mierā par mani ir publicēta virkne apgalvojumu kā “Ētikas komisijas loceklis Gatis Puriņš tomēr piekrāpa”, kaut vispār šādas sarunas nav notikušas. Rosinu kritiski izvērtēt, kādas bija manas iespējas aizstāvēties pret šādu apmelojumu pirms vēlēšanām kā Saeimas deputāta kandidātam, kura publicitātes iespējas, saprotamu iemeslu dēļ, ir ierobežotas.

Dokumentus par šo “interviju” jeb “Kūna blusu” Drošības policija ir jau nodevusi Valsts policijai resoriskas pārbaudes un izmeklēšanas darbību veikšanai. Valsts policija 2015. gada 15. janvāra lēmumā, kurš pieņemts, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 373. panta pirmo daļu, analizējot Krimināllikuma 157. panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, ir konstatējusi, ka “intervijas avots ir žurnālistes Kristīnes Jančevskas telefonsarunas ieraksts diktafonā. K. Jančevska norādīja, ka intervija notika” un “intervijas izteikumi ir G.Puriņa personīgie”.

Krimināllikuma 300. pants paredz atbildību par apzināti nepatiesas liecības sniegšanu. Lai uzzinātu, vai ir notikusi apzināti nepatiesu liecību sniegšana, vērsīšos par šo lietu prokuratūrā ar sūdzību, kā tas ir norādīts policijas dokumentos šajā lietā. Ceru, ka prokuratūra rūpīgi izanalizēs notikušās sarunas un iesniegto audioierakstu, bet par labo darbu portālu gaida atmaksa, kā norādījis iepriekš minētais čehu sociālais teorētiķis.

Šis raksts netaptu, ja vien tā vietā, lai viena ruda, augstprātīga aste labotu savu kļūdu, es nebūtu saņēmis aicinājumu no elektroniskās pasta adreses [email protected], lietot pretdabiskā veidā, proti, rektāli kādas psihoaktīvas vielas šķīdumu, jo “tas palīdzot”, kā arī visai eksplicētas norādes mikrobblogošanas vietnē “Twitter”, ka kāds – iespējams, iepriekš minētā portāla “Pietiek.com” līdzstrādniece – cīnoties kā “eža baidītājs ar pliku pēcpusi”. 

Šķiet, šīs pazīstamā franču sociālā pētnieka Alkofribas Nāziera*** cienīgās vienas un tās pašas ķermeņa daļas akcentēšana liecina par man piefantazētu interviju sociālpsiholoģiskajām un psihiatriskajām saknēm, tas arī ir iemesls, kura dēļ centos šo publikāciju ieturēt ne vien godājamiem lasītājiem, bet arī pašam saprotamos epitetos.

Iespējams, ka te mums nav vis darīšanas ar nekrietnu apmelošanu, ka šāda saruna ar portālu PIETIEK.COM vēl tikai gaidāma tuvākā vai tālākā nākotnē: vienkārši kādam piemīt īpašas vajadzības un spējas redzēt notikumus, kuru iestāšanās vēl nav pienākusi. Ir kāda vai kāds zvaigžņu tulks, redzīgais, izredzētais un pareģis.

«Naz- dar, brīvprātīgais Lāto!» (Lai dzīvo! – čehu val.)

Autors ir politologs

* Látó – redzīgais, gaišreģis (ungāru val.)

** Hašeks, J. “Krietnā kareivja Šveika dēkas pasaules karā”. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 1957. Tulk. Anna Bauga

*** Alcofribas Nasier – 16. gadsimta klerikāls filozofs, Tāravas Anniņas vērtēts kā piedauzīgs antikristīgās tradīcijas iedibinātājs