Neticamā, stindzinošā ziņa, ka virs Ukrainas notriekts pasažieru
laineris ar 298 cilvēkiem, sasniedz mani lidostā. Garām plūst nebeidzama
ļaužu straume. Sīks nebēdnis vizina oranžu čemodānu
tīģera veidolā, uzstājīga balss skaļrunī jau trešo reizi izsaka «pēdējo
aicinājumu» kādam Pekinas reisa pasažierim, un aiz loga saulē viz
gaisakuģu baltie vēderi.
Bet dažu stundu lidojuma attālumā zemē guļ cauršauta vraka
atlūzas un sakropļoti ķermeņi. Putina karš Ukrainā vienā mirklī ir
nogalinājis simtiem nevainīgu cilvēku. Ja kādam vēl šķiet, ka mēnešiem ilgstošā mežonība
un bezlikumība Eiropas valsts teritorijā ir lokāls konflikts, izlasiet reisa MH17
pasažieru sarakstu. Daļa bojāgājušo pat nezināja, kas ir Putins, jo bija zīdaiņi un mazi
bērni, bet viņu līķi vairākas dienas trūdēja pamesti zemē, ko Krievijas uzsūtītie teroristi
ir padarījuši par vietu ārpus cilvēku un Dieva likumiem.
Šī traģēdija nav labojama — nevar atsaukt raķeti, sadiegt dzīves un izdzēst truli
nevilcēcīgo apiešanos ar mirušajiem. Taču var rīkoties, lai novērstu jaunas traģēdijas.
Vispirms Eiropas līderiem jābeidz melot pašiem sev un jārunā skaidra valoda — 298
dzīvības neizdzēsa kļūme vai nelaime, bet gan karš, ko Krievija ir sākusi pret kaimiņvalsti
Ukrainu un būtībā visu Rietumu civilizāciju. Eiropai un ASV ir jāpalīdz Ukrainai
bez kavēšanās atjaunot likumīgu kārtību Putina sagrābtajās teritorijās un ar efektīviem
praktiskiem soļiem jāizolē viņa agresīvais režīms, līdz tas sabruks. Šis karš ir jāuzvar,
kamēr nākamie eiropiešu līķi un likumi netrūd Putina «Jaunkrievijas» grāvmalēs.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.