Zolitūdes traģēdija

2013. gada 21. novembra vakarā Latvija piedzīvoja valsts jaunāko laiku vēsturē lielāko traģēdiju, kad, sabrūkot Zolitūdes lielveikala “Maxima” griestiem, zem gruvešiem dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vēl vairāki desmiti guva ievainojumus. Ikdienišķā iepirkšanās tovakar neatgriezeniski izmainīja dzīvi desmitiem ģimeņu, laupot bērniem vecākus un liekot pāragri apbedīt savus mīļos.

Saturs:

1. Ēkas projektēšana un būvniecība

2. 2013.gada 21.novembra traģēdija

2.1. Bojāgājušie

3. Kriminālprocess un izmeklēšana

3.1. Kriminālprocess par pārkāpumiem būvniecībā

3.2. Kriminālprocess par cilvēku neevakuēšanu

3.3. Būvnieku un arhitektu sertifikāti

3.4. Pirmie aizdomās turamie

3.5. Viltotie dokumenti un viens sodītais

4. Valda Dombrovska demisija, “Maxima Latvia” reakcija

5. “Maxima” boikots

6. Sabiedriskās izmeklēšanas komisijas

7. Likumu sakārtošana

8. Kompensācijas cietušajiem

8.1. Tiesāšanās par kompensācijām

9. Traģēdijas vieta

1. Ēkas projektēšana un būvniecība 

Ēkas ieceres realizēšana sākās 2009.gadā, kad būvkonstruktora Ivara Sergeta vadībā “HND Grupa” izstrādāja būvkonstrukciju projektu. Tā gada decembrī arhitektu firmas “Kubs” arhitekts Andris Kalinka iesniedza visu ēkas tehnisko projektu būvvaldē, kura ieceri 2010.gada 16.aprīlī akceptēja. Sākotnēji šis projekts paredzēja, ka kopnes, kuras vēlāk salūza, izraisot traģēdiju, būs vienlaidu. 2010.gada 28.jūnijā būvkonstruktors izstrādāja rasējumu, kas paredzēja kopņu dalījumu divās daļās. Tam atkārtota ekspertīze vai saskaņošana būvvaldē nebija nepieciešama, taču lēmums kopnes sadalīt bija liktenīgs. 

2010.gada 6.augustā noslēgts līgums ar projekta attīstītāju “Homburg Zolitūde” un būvniekiem “Re&Re”, kam pievienots tehniskais projekts ar sadalītajām kopnēm.

2011.gada 4.janvārī būvnieks “Re&Re” noslēdza apakšuzņēmuma līgumu ar firmu “Vikom Industry” par tērauda konstrukciju izgatavošanu, piegādi un montāžu. Būvnieka un apakšuzņēmuma līgums paredzēja, ka montāšas darbiem tik noslīgts cits apakšuzņēmums – SIA “Monce”. 

2011.gada 28.februārī svarīgo konstrukciju pieņemšanas aktu parakstīja četri cilvēki – “Re&Re” darbu vadītājs Staņislavs Kumpiņš, projektētājs Ivars Sergets, būvuzraugs Mārtiņš Draudiņš un darbu veicēja no “Vikom” Andrejs Kuļešovs. Tiesa, vēlāk atklājās, ka Kuļešova parakstu “Monce” īpašnieks Viktors Ivanovs ir viltojis, lai taupības nolūkā nebūtu jālīgst būvinženieris. Tieši šīs konstrukcijas 2013.gada 21.novembrī sagāzās. 

Veikala celtniecība pabeigta 2011.gadā, taču vēl turpinājās jumta labiekārtošana, kas paredzēja uz tā izbūvēt bērnu rotaļu laukumu un atpūtas zonu. Ēkai blakus uzcelta arī dzīvojamā māja. 

Priedaines ielā 20 esošais tirdzniecības centrs “Maxima” tika atzīts par vienu no trim labākajiem arhitektu veikumiem 2011.gadā. 

2. 2013.gada 21.novembra traģēdija 

Traģēdijas hronoloģija liecina, ka 21.novembra vakarā pulksten 17.46 Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests saņēma informāciju, ka Rīgā, Priedaines ielā 20, veikalā “Maxima” ir iegruvis jumts. Pirmā glābēju vienība notikuma vietā ieradās 14 minūtes pēc izsaukuma un devās ēkas drupās. Pēc notikušā glābēji atminas, ka notikuma vietā ieradušies kailām rokām, tikai drupās saprotot, ka bez smagās tehnikas un cita aprīkojuma dzelzsbetona bluķus pacelt nav iespējams.

Cilvēki, kuri pēc pirmā iegruvuma bija paspējuši izskriet no veikala, glābējiem un policijai stāstīja, ka vēl pirms tā veikalā vairākas minūtes skanējusi trauksmes sirēna. Pulksten 19.04 notika atkārtots nogruvums, kas apraka arī vairākus glābējus, izdzēšot triju VUGD darbinieku – Viļņa Šteinīša, Edgara Reinfelda un Sergeja Ižika – dzīvības.

Traģēdijas vietā pulcējās cilvēku simti, kuru tuvinieki apmeklēja šo veikalu, mēģinot sazvanīt, iespējams, zem drupām guļošos. Lai glābēji varētu sadzirdēt cilvēkus, kuri varētu būt zem gruvešiem, traģēdijas naktī pulksten 4.40 tika izslēgta visa tehnika. Otra klusuma pauze notika nākamās dienas, 22.novembra, rītā pulksten septiņos. Traģēdijas vietā valdīja klusums, no sabrukušā veikala skanēja tikai telefona zvani.

Piektdienas, 22.novembra, rīts nesa drūmu statistiku – pirmajā glābšanas darbu naktī no drupām izcelti kopumā 16 bojā gājušie , 40 cilvēki izglābti, bet 28 nogādāti slimnīcās. 

Sestdienas, 23.novembra, rīts sākās ar ziņām par 52 bojā gājušajiem un 29 cietušajiem. Taču šīs dienas beigās kļuva skaidrs, ka “Maxima” drupās dzīvību zaudējuši 54 cilvēki. 

Pirmdien, 25.novembrī, pulksten 15.40 glābšanas darbi un meklēšana sabrukušā “Maxima” veikala teritorijā pabeigta. Glābēji teritoriju pameta. Ap drupām gūlās tikai sveces, ziedi un mirušo fotogrāfijas. Nožogoto teritoriju apsargāja policija, nepieļaujot cilvēku ieiešanu bīstamajā zonā. 

Valdība ārkārtas sēdē nolēma trīs dienas – 23., 24. un 25. novembri – noteikt par sēru dienām. Sēras tika izsludinātas arī Lietuvā, jo uzņemums “Maxima” pieder lietuviešiem. 

2.1. Bojāgājušie

Aleksandrova Tamāra (dzimusi 1983.gadā)

Apsīte Leonija (dzimusi 1958.gadā)

Arabela Sandra (dzimusi 1967.gadā)

Atarinova Žanna (dzimusi 1968.gadā)

Aksjutins Jurijs (dzimis 1946.gadā), Krievijas pilsonis

Beļakova Valentīna (dzim. 1946.g.)

Bļinovs Iļja (dzim. 1987.g.)

Bondarenko Anna (dzim. 1976.g.)

Bonus Edvīns (dzim. 1961.g.)

Burdukeviča Jūlija (dzim. 1975.g.)

Burvis Andrejs (dzim. 1970.g.)

Ciba Ludmila (dzim.1960.g.)

Čerņenoks Ēriks (dzim.1958.g.)

Fadejeva Gaļina (dzim.1957.g.)

Grigorjan Naira (dzim.1974.g.), Armēnijas pilsone

Gruzde Elga (dzim.1988.g.)

Guseva Tamāra (dzim.1933.g.)

Gutāne Larisa (dzim. 1956.g.)

Gutāns Juris (dzim. 1953.g.)

Hitruka Marina (dzim. 1964.g.)

Igumnova Nataļja (dzim. 1962.g.)

Indriksons Dāvids (dzim. 1979.g.)

Ivčenko Tatjana (dzim. 1951.g.)

Ižiks Sergejs (dzim. 1969.g.)

Jesipenko Jeļena (dzim. 1960.g.)

Jesipenko Mihails (dzim. 1959.g.)

Kirillova Svetlana (dzim. 1964.g.)

Koževņikova Ļubova (dzim. 1954.g.)

Ļeha Svetlana (dzim. 1951.g.)

Malaja Ņina (dzim. 1954.g.)

Meļihova Vera (dzim. 1951.g.)

Mičuna Svetlana (dzim. 1958.g.)

Mizula Valērijs (dzim. 1959.g.)

Ničiporenko Pavlo (dzim. 1957.g.)

Novikovs Nikolajs (dzim. 1952.g.)

Pavelko Santa (dzim. 1971.g.)

Petrovska Jeļena (dzim.1968.g.)

Petruņins Aldis (dzim.1977.g.)

Piņķe Violeta (dzim.1977.g.)

Poluhina Olga (dzim.1962.g.)

Reinfelds Edgars (dzim.1988.g.)

Skadmane Daina (dzim.1990.g.)

Skadmanis Jānis(dzim.1955.g.)

Skrinda Ina (dzim.1976.g.)

Smirnova Viktorija (dzim.1984.g.)

Šteinītis Vilnis (dzim.1977.g.)

Teusa Vera (dzim.1958.g.)

Teuss Mihails (dzim.1960.g.)

Tihonova Raisa (dzim.1951.g.)

Tračuma Nadežda (dzim.1956.g.)

Troicka Valentīna (dzim.1951.g.)

Vovka Viktorija (dzim.1979.g.)

Zarečanska Žanete (dzim.1973.g.)

Zhilinskauska Rita (dzim.1974.g.), Krievijas pilsone

3. Kriminālprocess un izmeklēšana

Traģēdijas dienā, 21.novembrī, policija paziņoja, ka par notikušo sākts kriminālprocess par iespējamu būvniecības noteikumu pārkāpumu, kā rezultātā iestājušās smagas sekas. Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis 25.novembrī paziņoja, ka Valsts policija intensīvi strādā, izmeklējot traģēdijas cēloņus, pirmajās dienās ir nopratināti pāri par simts cilvēkiem. Policija vēstīja par kratīšanām būvnieku, projektētāju un arhitektu birojos.

3.1. Kriminālprocess par pārkāpumiem būvniecībā

Lai noskaidrotu, kāpēc notika traģēdija “Maxima” lielveikalā, ierosināja divus kriminālprocesus. Pamata kriminālprocesā, kurā ir jāatbild uz jautājumiem – kāpēc notika “Maximas” traģēdija, kurš pieļāva liktenīgo kļūdu, policija un prokuratūra jau kopš 2014.gada nogales runā par izmeklēšanas tuvošanos finišam. Pērn pavasarī traģēdijas vietā tika rīkoti divi eksperimenti – pirmajā pārbaudīja jumta konstrukciju spēju izturēt svaru, otrā speciālisti būves konstrukcijas dedzināja, lai izpētītu, kā uguns varēja ietekmēt jumta stiprību, jo aptuveni divus gadus pirms traģēdijas uz lielveikala jumta celtniecības beigu posmā bija izcēlies ugunsgrēks. Policija ekspertīžu, kurus sniedza Rīgas Tehniskās universitātes speciālisti, rezultātus saņēma pirms Ziemassvētkiem 2014.gadā.

Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers 2014.gada oktobra sākumā pavēstīja, ka izmeklētājiem ēkas sabrukšanas cēloņi ir zināmi, bet vēl jānoformē ekspertu atzinumi, kas “līdzinās sarežģītiem zinātniskiem pētījumiem”. Versijas liecina, ka traģēdijas iemesls varētu būt neapdomīgi sadalītās kopnes, to stiprināšanai nepiemērotu skrūvju izvēle, kuras nespēja turēt jumta svaru. Kopņu montētāji stāstīja, ka izmantotas 20 milimetru skrūves, kuru stiprības klase ir 8.8, taču savienojumiem, kuriem jātur tonnu slodze, parasti lieto citas, stiprākas kases skrūves 24, 30 milimetru diametrā.

Kad 2014.gada novembrī ekspertu secinātais kļūs zināms, sekos oficiālas apsūdzības, pieļāva policija. 

3.2. Kriminālprocess par cilvēku neevakuēšanu

Otrs kriminālprocess sākts pēc Valsts darba inspekcijas secinājumiem, kura traģēdiju analizēja kā nelaimes gadījumu darbavietā, kas beidzās ar četru darbinieku nāvi. Inspekcija uzsver – par to atbildība jāuzņemas uzņēmumam “Maxima”. Lai gan inspekcija nesaskatīja tiešu “Maximas” vainu jumta sagrūšanā, tomēr pēc trauksmes signālu atskanēšanas veikala darbs netika pārtraukts, bet tieši veikala administrācija atbild par darba aizsardzības instrukcijām, darbinieku apmācību un sagatavošanu. „Šī rīcība, kas sekoja vai nesekoja pēc drošības signālu skanēšanas, ir viens no cēloņiem, kāpēc darbinieki neevakuējās,” 2014.gada vasarā medijus ar secinājumiem iepazīstināja inspekcijas priekšnieks Renārs Lūsis. Inspekcija secināja, ka veikala darbinieki nav zinājuši, kā rīkoties trauksmes gadījumā un nav izvērtēti arī riski veikala darbam ēkā, kurā uz jumta turpinās būvniecība.

Uzņēmums nepiekrīt inspekcijai un apstrīdēja tās lēmumu tiesā, tiesa pagaidām savu lēmumu nav pieņēmusi.

3.3. Būvnieku un arhitektu sertifikāti

Latvijas Būvinženieru savienība uz laiku apturēja sertifikātus Zolitūdes “Maxima” konstrukciju projektētājiem – Ivaram Sergetam un Jānim Malcānam, būvekspertīzes veicējam Andrim Gulbim, būvuzraugam Mārtiņam Draudiņam un trim ēku būvdarbu vadītājiem – Staņislavam Kumpiņam, Jevgeņijam Ņesterovičam un Andrejam Kuļešovam. Vēlāk Ekonomikas ministrija šādu lēmumu atzina par prettiesisku, sakot, ka sertifikātus drīkst tikai anulēt, nevis apturēt. Būvinženieru savienība pārkāpumus saskatīja tikai Sergeta un Gulbja darbībās, pirmais esot sarēķinājis nepareizas slodzes, otrais – veicis apšaubāmu ekspertīzi, kas dokumentēta tikai uz vienas A4 lapas, tāpēc abiem sertifikāti anulēti. Sergets licences anulēšanu apstrīdēja tiesā, taču tā sūdzību noraidīja un viņa sertifikāts ir anulēts joprojām.

Ēkas arhitekti – Zane un Andris Kalinkas savus arhitektu sertifikātus pēc traģēdijas apturēja paši.

3.4. Pirmie aizdomās turamie

Valsts policija 2015.gada 13.janvārī aizdomās turamā statusu piemēroja sagruvušās ēkas būvinženierim Ivaram Sergetam un veikala projekta būvekspertīzes veicējam Andrim Gulbim. Aizdomās turamā statuss piemērots saskaņā ar Krimināllikuma 239.panta 2.daļu – par celtņu, tiltu, ceļu pārvadu un citu būvju celtniecības normu vai noteikumu pārkāpšanu, ja tās rezultātā sabrukusi būve vai tās daļa. Par šādu noziegumu paredzēta brīvības atņemšana uz laiku līdz diviem gadiem vai īslaicīga brīvības atņemšana, piespiedu darbs, naudas sods, atņemot tiesības uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz pieciem gadiem. Abiem pēc policijas lūguma Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa kā drošības līdzekli noteica apcietinājumu.

Dienu vēlāk, 14.janvārī, aizdomās turamā statuss noteikts arī arhitektam Andrim Kalinkam, kurš ir sabrukušā lielveikala projekta autors. Viņam noteiktie drošības līdzekļi ir maigāki – policijas uzraudzība un aizliegums izbraukt no valsts. Arhitektu birojam “Kubs”, kura viens no īpašniekiem ir Kalinka, ar procesa virzītāju lēmumu ir uzlikts mantas arests. Arestēti arī Sergeta uzņnēmuma “HND grupa” konti.

Rīgas apgabaltiesa, pārskatot Sergetam un Gulbim piemēroto drošības līdzekli apcietinājumu, 26.janvārī nolēma to mīkstināt, abus atbrīvojot. Valsts policija noteica abiem aizdomās turamajiem jaunu, mīkstāku drošības līdzekli – policijas uzraudzību. Piemērotais drošības līdzeklis nozīmē – personas bez procesa virzītāja atļaujas nedrīkst mainīt pastāvīgo vai pagaidu dzīvesvietu, tām ne biežāk kā trīs reizes nedēļā “jāatzīmējas” policijas iecirknī.

3.5. Viltotie dokumenti un viens sodītais

Viens sodītais šajā lietā jau ir. Izmeklētāji, pētot kratīšanās izņemtos būvniecības dokumentus, atklāja viltojumu. 2011.gada sākumā SIA “Monce” veica metāla siju montāžu topošajā lielveikalā, ko drīkst darīt tikai sertificēta vadītāja klātbūtnē. Taču uzņēmums nepiesaistīja šādu speciālistu, jo vēlējās ietaupīt – tā vietā īpašnieks Viktors Ivanovs viltoja sev zināma būvinženiera Andreja Kuļešova parakstu uz objekta dokumentācijas. Šādu krāpšanu neviens nepamanīja, jo būvdarbos iesaistīti ļoti daudzi apakšuzņēmēji – “Maximas” būvnieks “Re&Re” pasūtīja metāla konstrukciju likšanu apakšuzņēmumam “Vikom”, savukārt tas nolīga firmu “Monce”. Kuļešovs, kura sertifikātu pēc traģēdijas apturēja Latvijas Būvinženieru savienība, tikai tad uzzināja par šo faktu un paziņoja, ka objektā nekad nav strādājis un dokumentos viņa paraksts ir viltots. Vēlāk Būvinženieru savienība atjaunota viņa sertifikātu. Uzņēmuma īpašnieks Ivanovs viltošanā atzinies, 2013.gada ziemā pieņemts prokurora priekšraksts par sodu 1920 eiro apmērā, kurš jau nomaksāts.

4. Valda Dombrovska demisija, “Maxima Latvia” reakcija

Nepilnu nedēļu pēc Zolitūdes traģēdijas, 2013. gada 27. novembrī, no amata atkāpās visilgāk amatā bijušais Latvijas Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (Vienotība). Viņš savu demisiju pamatoja ar Zolitūdes nelaimi, tomēr sabiedrība pieļāva, ka traģēdija ir tikai aizsegs iespējai pirmsvēlēšanu laikā izveidot jaunu valdību, tajā iekļaujot ZZS.

Dienu vēlāk, 28. novembrī, no amata tiek atbrīvots “Maxima Latvija” valdes loceklis Gintars Jasinsks – “par nepieņemami paustu viedokli šajā Latvijas tautai sāpīgajā un sarežģītajā laikā”. Preses konferencē, kas notika premjera demisijas dienā, Jasinsks uz jautājumu, vai viņš negrasās atstāt “Maxima Latvija” vadītāja amatu, atbildēja: “Kāpēc? Atkāpjas tie, kuri jūt reālu atbildību. Es varu cilvēkiem skatīties acīs.” Šī atbilde šokēja sabiedrību, savukārt Ārlietu ministrija pieprasīja skaidrojumu no Lietuvas vēstnieka Latvijā Ričarda Deguta un šos izteikumus pārrunāja ar Lietuvas ārlietu ministru Linu Linkeviču.

5. Veikalu “Maxima” boikots

Daļa sabiedrības pēc traģēdijas aicināja turpmāk boikotēt “Maxima” veikalus, uzņēmuma apgrozījums īsi pēc traģēdijas saruka aptuveni par piektdaļu. 2014. gada vidū uzņēmums jau kāpināja apgrozījumu un septembrī tika pie augstas vietas Latvijas mīlētāko zīmolu topā. Pērn septembrī uzņēmuma DDB publicētajā Latvijas mīlētāko zīmolu topā lielveikalu tīkls kopš 2013. gada bija pakāpies pat par vienu pozīciju. Pētījuma veicēji secināja, ka „Maxima” boikotu turpina cilvēki, kas var to finansiāli atļauties, taču sabiedrības vairākuma rocība liek izvēlēties zemāko cenu. To liecina arī skaitļi – lai gan 2013.gada beigās boikots iecirta robu uzņēmuma finansēs, “Maxima Latvija” apgrozījums 2013.gadā kopumā pat audzis par 5%, sasniedzot 673,5 milojonus eiro. Peļņa gan mazliet sarukusi – līdz 17,7 miljoniem eiro, bet joprojām “Maxima” pelna krietni vairāk nekā tās konkurents “Rimi”.

6. Sabiedriskās izmeklēšanas komisijas

Pēc traģēdijas valdība nolēma izveidot komisiju, kuras uzdevums būtu izvērtēt Zolitūdes traģēdijas tiešos un netiešos cēloņus, glābšanas darbu un traģēdijas seku likvidēšanas procesu, atbildīgo dienestu un amatpersonu rīcības efektivitāti, kā arī normatīvā regulējuma darbības efektivitāti būvniecības, publisko iepirkumu un civilās aizsardzības jomā. Komisijā tika apstiprināti četri locekļi – bijušais Satversmes aizsardzības biroja (SAB) vadītājs Jānis Kažociņš, bijusī tiesnese Ināra Šteinerte, uzņēmēja Baiba Rubesa un “Sabiedrības par atklātību – Delna” pārstāve Inese Voika. Taču komisija izjuka, vēl nesākusi darbu.

Sabiedrībā radās sašutums par finansējumu komisijas darbībai un tās locekļu algām, kas sasniedza tūkstoti latu mēnesī pēc nodokļu nomaksas katram, un komisijas darbībai nepieciešamajām lietām, tai skaitā papīra smalcinātāju par 900 latiem. Lai gan finansējums bija zināms, ne sabiedriskās komisijas darba plāna, ne konkrēti veicamo uzdevumu vēl nebija. Pēc šā skandāla pirmais par atkāpšanos no komisijas paziņoja tās vadītājs Kažociņš, kurš norādīja, ka ir zaudējis sabiedrības atbalstu un apdraudējis komisijas turpmāko darbu. Tādu pašu lēmumu pieņēma arī Rubesa un Voika.

Pēc komisijas izjukšanasvaldība paziņoja, ka jauna sabiedriskās izmeklēšanas komisija veidota netiks.

Savukārt 12.Saeima 2014.gada 11.novembrī nolēma veidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanai. Parakstus šīs komisijas izveidošanai vāca jaunais deputāts Arturs Kaimiņš (LRA) un deputāte, Zolitūdes cietušo biedrības aktīviste Regīna Ločmele-Luņova (S). Par komisijas vadītāju iecelts partijas “No sirds Latvijai” deputāts Ringolds Balodis. Kā pirmo darbu komisija izvirzījusi būvniecības likumu izvētīšanu.

7. Likumu sakārtošana 

Traģēdija Latvijā uzjundīja virkni jautājumu par nekārtībām būvniecības uzraudzībā. 2014. gada 1. oktobrī stājies spēkā jaunais Būvniecības likums un virkne tam pakārtotie Ministru kabineta noteikumi, īpašu uzsvaru liekot uz būvdarbu organizēšanas procesu un iesaistīto pušu atbildību. Piemēram, atjaunojot Būvniecības valsts kontroles biroja darbību, tiks nodrošināta neatkarīga uzraudzība sabiedriski nozīmīgu ēku celtniecībai. Likumā noteiktais pienākums būvinspektoriem regulāri apsekot ēkas, nepieļaus situācijas, kad inspektori pirmo reizi tās ierauga, tikai nododot ekspluatācijā. Ministrijas saskaņo likumu izmaiņas, kas uzdod darba devējiem vai ēku īpašniekiem obligātu pienākumu evakuēt cilvēkus, kad atskan trauksmes signāls, un šādu pienākumu evakuēties uzliek arī pašiem iedzīvotājiem.

Jau pabeigto darbu vidū ir palielināti sodi par būvniecības noteikumu pārkāpumiem, ja to rezultātā iet bojā cilvēki. Līdz šim par to maksimālais sods bija brīvības atņemšana līdz četriem gadiem, tagad – līdz astoņiem. Tiesa, šīs izmaiņas neskars par “Maxima” sabrukšanu pie atbildības saucamos.

8. Kompensācijas cietušajiem 

Zolitūdes traģēdijā cietušie un bojāgājušo tuvinieki gada laikā no valsts un Rīgas pašvaldības saņēmuši atbalstu vairāk nekā 1 771 000 eiro. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) 51 traģēdijā bojāgājušā 101 tuviniekam izmaksājusi 725 730 eiro, seši no viņiem ir saņēmuši kompensācijas par diviem bojāgājušajiem. 42 Zolitūdes traģēdijā cietušajiem VSAA kompensācijās kopā ir izmaksājusi 298 830 eiro.

Trīs bojāgājušo ugunsdzēsēju tuvinieki saņēmuši vairāk nekā 70 000 eiro kompensācijas, kas izmaksātas no valsts budžeta programmas “Līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem”. Papildus Rīgas dome visu bojāgājušo tuviniekiem kompensācijās kopumā izmaksājusi 747 007 eiro. Uz kompensācijām pieteicās 108 tuvinieki, savukārt trīs mirušo tuvinieki, kuriem ir tiesības pretendēt uz kompensāciju vai tās daļu, nav pieteikušies.

Cietušajiem dome kompensācijās kopā izmaksājisi 28 457 eiro. Trīs cietušajiem piešķirts invalīda statuss. 34 cietušajiem un bojāgājušo tuviniekiem Rīgas dome apmaksāja ārstēšanās izdevumus, sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, medikamentus, psihologa pakalpojumus, pieciem bērniem apmaksāti reitterapijas pakalpojumi.

“Maxima Latvija” VSAA kontā Valsts kasē pārskaitīja 1 735 546 eiro, lai līdz 2031.gada augustam nodrošinātu ikmēneša pabalstu bērniem, kuri šajā traģēdijā zaudēja vecākus.

Savukārt “Ziedot.lv” cietušajiem un bojāgājušo tuviniekiem sniedzis atbalstu 1 177 223, 85 eiro apmērā.

8.1. Tiesāšanās par kompensācijām

Līdztekus kriminālprocesiem Zolitūdes traģēdija kļuvusi par iemeslu arī civilprasībām. Advokāts Aldis Gobzems dažādās tiesās iesniedzis 20 prasības, pārstāvot vairāk nekā 30 cietušos. Izskatīšana sākta tikai vienā civilprasībā Rīgas apgabaltiesā, kurā prasītāji ir trīs Zolitūdes traģēdijā bojāgājušo tuvinieki, savukārt atbildētāji – ēkas saimnieki „Homburg Zolitūde” un „Tineo,” lielveikals „Maxima Latvia,” būvnieki „Re&Re”, Rīgas dome, arhitekti „Kubs”, kā arī projektētāji “HND grupa”. Prasības summa ir 100 miljoni eiro.

Pārējo prasību izskatīšana nozīmēta pēc gada vai vēl nav nozīmēta vispār. Tajās kompensāciju prasījumi ir ap 70 miljoniem eiro katrā. Advokāts Gobzems lēš, ka beigās cietušajiem pēc taisnības būs jāvēršas Eiropas Cilvēktiesību tiesā, jo Latvijā paredzams pārāk lēns un tāpēc netaisnīgs tiesāšanās process.

Jūrmalas pilsētas tiesa 2014.gada 2.decembrī izbeidza tiesvedību pret Rīgas mēru Nilu Ušakovu (SC) un SIA “Re&Re” valdes priekšsēdētāju Aināru Pauniņu, jo prasītājs – traģēdijā cietusī Skadmaņu ģimene – atteicās no prasības. Pret Ušakovu cietušie tiesā vērsās, jo uzskatīja, ka Rīgas mērs nepietiekami darījis pēc Zolitūdes traģēdijas, lai noskaidrotu vainīgos un sauktu atbildīgās personas pie atbildības. Savukārt prasība pret Pauniņu iesniegta par to, ka viņš ar savu faktisko rīcību kā “Re&Re” valdes priekšsēdētājs nodarījis papildu morālo kaitējumu cietušajiem, piemēram, atrodoties Maldīvu salās, nevis piedaloties piemiņas pasākumā.

9. Traģēdijas vieta

Sabrukušā veikala konstrukcijas jau ir nojauktas un palikušo ēkas daļu, tās pagrabstāvu, iekonservēs. Joprojām neatbildēts ir jautājums, ko darīt ar dzīvojamo māju, kas bija savienota ar sabrukušo veikalu. Vietējie iedzīvotāji un traģēdijā cietušo tuvinieki jau pauduši savu nostāju – nams ir jānojauc un šajā vietā jāierīko skvērs 54 bojā gājušo piemiņai.

Rīgas domes Vidi degradējošu būvju komisija pērn 14.novembra sēdē nolēma ierosināt Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentam mainīt traģēdijas vietas zonējumu, nosakot to par “apstādījumu un dabas teritoriju”. Iepriekš nolemts, ka daudzstāvu ēkai Priedaines ielā 20 veiks tikai īpašnieka “Homburg Zolitūde” pasūtīto ekspertīzi, kurai jāizlemj, vai māja ir ekspluatējama. Taču domes deputāti jau vērsušies pie nekustamā īpašuma saimniekiem ētisku un morālu apsvērumu dēļ nojaukt zemesgabalā esošo daudzstāvu būvi.

Avoti

Nozīmīgu konstrukciju pieņemšanas akts, Būvdarbu žurnāls