Lielajai mūzikas balvai par mūža ieguldījumu nominēts diriģents Mariss Jansons

Balvas pasniegšana notiks 3.martā Latvijas Nacionālajā operā

Lielajai mūzikas balvai par mūža ieguldījumu nominēts diriģents Mariss Jansons, ceturtdien pavēstīja konkursa žūrija.

Žūrijas locekle, Latvijas Televīzijas kultūras redakcijas vadītāja un muzikoloģe Ieva Rozentāle teica, ka katra lielā nācija varētu lepoties ar šādu personību, Jansons ir latvietis un nes pasaulē mūsu valsts vārdu, vēsta LETA.

Žūrijas priekšsēdētājs, diriģents un komponists Andris Vecumnieks pastāstīja, ka žūrija centusies apmeklēt visus pasākumus, vērtējot profesionālo kvalitāti. “Mūzikā, par laimi, ne viss ir izmērāms sekundēs un metros, tāpēc vērtējumā klāt ir arī kaut kas no sirds kaktiņa,” piemetināja Vecumnieks.

Speciālā balva no “DNB bankas” par talantu audzināšanu tiks pasniegta pedagogam, diriģentam un komponistam Jānim Kaijakam. Viņam ir milzīgs nopelns, ka Latvijā eksistē operetes žanrs. Pie Kajaka mācījies gan diriģents Mārtiņš Ozoliņš, gan Ainārs Rubiķis. Sava operetes žanra vadību diriģents tagad esot nodevis sava skolnieka Guntara Bernāta rokās.

Kategorijā “Eiropas nozīmes mūzikas notikums Latvijā” nominēti trīs pasākumi – projekts “Bahs. Pasija. Rīga”, kas pērn notika vairākos Rīgas dievnamos. Nominēts arī 6.jūlija koncerts “Dzimuši Rīgā” un Pasaules koru olimpiādes Sakrālās mūzikas koncerts 15.jūlijā.

“Gada koncerta” titulam nominēti Ingas Kalnas solokoncerts “Bel canto”, kas norisinājās Nacionālajā operā, kā arī Martas Argeričas un Gidona Krēmera koncerts “Kremerata Baltica”, kas 12.oktobrī notika Cēsīs. Tāpat šim titulam nominēts Latvijas Radio bigbenda un Džeimsa Morisona koncerts programmā “Mare Balticum”.

Uz “Gada uzveduma” titulu pretendē Kristapa Pētersona opera “Mihails un Mihails spēlē šahu”, Leonarda Ernsteina mūzikls “Brīnišķīgā pilsēta” un Džuzepes Verdi opera “Rigoleto”.

Par izcilu sniegumu Lielajai mūzikas balvai nominēts valsts kamerorķestris “Sinfonietta Rīga”, dziedātājs Egils Siliņš, kā arī Valsts akadēmiskais koris “Latvija”. “Sinfonietta Rīga” sniegums īpaši atzīmēts koncertā “Mocarta klarnetes koncerts un Vidmaņa fantāzija” pagājušā gada 3.oktobrī Lielajā ģildē, koncertā “Eiropas Ziemassvētki. Bēthovena simfonija un Šostakoviča klavierkoncerts” 19.decembrī Lielajā ģildē, kā arī koncertā “Senās mūzikas festivāls. “Sinfonietta Rīga” un baroka arfists Endrū Lourenss-Kings” 11.jūlijā Lielajā ģildē.

Siliņš, pēc žūrijas locekļa diriģenta Jāņa Erenštreita teiktā, “gan maigu siltumu, gan dēmonisku skarbumu” paudis Fēliksa Mendelsona-Bartoldi oratorijā “Elija”, savā solokoncertā Latvijas Nacionālajā operā, kā arī festivālos “Summertime” un “Artissimo”.

Valsts akadēmiskais koris “Latvija” izcēlies Karla Orfa scēniskās kantātes “Carmina Burana” atskaņojumā 10.maijā Lielajā ģildē, kā arī 17.Starptautiskajā garīgās mūzikas festivālā. Mūziklā “Brīnišķīgā pilsēta” koris parādījis, ka prot arī dejot un dziedāt vienlaicīgi.

Balvai par izcilu Ludviga van Bēthovena “Trešās simfonijas mibemolmažorā op.55” atskaņojumu 25.septembrī Vidzemes koncertzālē “Cēsis” interpretāciju nominēts diriģents Atvars Lakstīgala. Šajā kategorijā balvai par solopartiju Pētera Vaska otrā čellkoncerta “Klātbūtne” pirmatskaņojumā 25.oktobrī Lielajā ģildē nominēta arī čelliste Sola Gabeta.

Kā izcila atzīmēta arī pianista Reiņa Zariņa solopartija Dmitrija Šostakoviča “Pirmā klavierkoncerta dominorā op.35” atskaņojumā 19.decembrī Lielajā ģildē un solopartija Aleksandra Skrjabina klavierkoncerta atskaņojumā 31.oktobrī koncertā “Reinis Zariņš. Mākoņi. Čaikovskis”.

Uz “Gada jaundarba” titulu pretendē Andra Dzenīša koncerts saksofonam un orķestrim “E(GO)”, kas savu pirmatskaņojumu piedzīvoja Latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncertā 25.janvārī Lielajā ģildē Arvīda Kazlauska un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā. Ar viņu konkurē Santas Ratnieces “Septītais Liepājas koncerts klavierēm un orķestrim”, kura pirmatskaņojums notika XXII Starptautiskā pianisma zvaigžņu festivāla atklāšanas koncertā 23.aprīlī Liepājā. To Latviešu biedrības namā izpildīja Vestards Šimkus un Liepājas Simfoniskais orķestris diriģenta Lakstīgalas vadībā.

Kategorijā balvai nominēts arī Riharda Dubras darbs “My Soul Doth Magnify the Lord”, kas tika pirmatskaņots 17.Starptautiskajā garīgās mūzikas festivālā. 26.augustā Rīgas Domā to atskaņoja čelliste Guna Šnē, mežradznieki Aivars Vadonis un Krišjānis Rērihs, sitaminstrumentālists Ernests Mediņš, kā arī koris “Latvija” Māra Sirmā vadībā.

Par izcilu darbu ansamblī uz balvu pretendēs ērģelniece Kristīne Adamaite, pianiste Lauma Skride un flautiste Dita Krenberga, savukārt par “Gada jaunā mākslinieka” titulu cīnīsies diriģents Kaspars Ādamsons, situminstrumentālists Jānis Bombizo-Fedotovs un vijolniece Magdalēna Geka.

Lielā mūzikas balva ir augstākais Latvijas valsts apbalvojums mūzikā, un šogad 3.martā Latvijas Nacionālajā operā tā notiks 22.reizi. Portālā “Delfi” no 2.februāra līdz 27.februārim norisināsies publikas simpātijas balsojums.